Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Riski ne-klātienes mācībām

shodien

esenif

Kaadaa taalmaacibas skolaa maacaas Tavi pusaudzi? Vai tur ir maaciibu maksa? Un onlaina stundas?

Pusaudži mācās Rīgas Tālmācības vidusskolā. Ir mācību maksa (64€/mēn. laikam), bet mums to nosedz pašvaldības līdzmaksājums (katrai pašvaldībai ir noteikta summa, ko maksā par vienu skolēnu skolai neatkarīgi no apmācību formas).

Viņi mēnesī apgūst 4 priekšmetus (katru priekšmetu mācās vienu mēnesi semestrī). Ir lasāmais materiāls un notiek vebināri - divas mācību stundas katrā priekšmetā, kuru laikā skolotājs skaidro vielu un pildāmos uzdevumus un bērni var uzdot neskaidros jautājumus. Pēc tam pieejami vebināru ieraksti, lai noskatītos, ja netika uz vebināra tiešsaisti vai vēlas atkārtoti skatīties. Mēneša pēdējā nedēļā ir ieskaites.

Šādas mācības prasa diezgan lielu pašdisciplīnu. Es mācībām nevaru izsekot līdzi, jo tad būtu visi materiāli jācaurskata (tagad ir 8. klase). Sekoju līdzi rezultātam un cenšos motivēt.

Tagad diezgan daudzas skolas piedāvā tālmācības programmas un tā pieeja variē - ir arī tādas, kas mācību procesu organizē kā klātienē ikdienas tiešsaistes stundu veidā. Komercskolā, ja pareizi atceros, reizi nedēļā tiekas. Dažādi to procesu organizē. Arī maksa ir atšķirīga - no bezmaksas līdz >100 €/mēn. Jāpēta un jāizrunā ar skolām viņu kārtība, lai saprastu, kura būtu piemērotākā. Nedomāju, ka mūsu skola ir labākā (senākā gan), bet būtisku iebildumu nav un bērniem ir draugi starp klasesbiedriem, tāpēc neko citu meklēt nedomāju.


О нас думают плохо лишь те, кто хуже нас,  а те, кто лучше нас, им просто не до нас. /Омар Хайям/

shodien
Saproti vienu - šobrīd esošajā situācijā skolā cieš tavs (!!!) bērns. Ja kāds uzdauza fizisku zilumu, tu to redzi. Emocionālu, garīgu zilumu tu neredzi, bet tas tur ir. Ja jau ir sākušās psihosomatiskas problēmas, tā ir gandrīz absolūta garantija, ka process var iet tālāk. Sekas šim mēdz būt depresija (jā, jā arī bērniem tāda mēdz būt!) ar ļoti bīstamiem blakusefektiem līdz pat pašnāvībām. Ja arī nebūs galējais variants, būs nepieciešama ilgstoša un dārga ārstēšanās (psihoterapija), kuru tev neviens neapmaksās. Un bērna spējas vispār mācīties davienalga kādā formā būs ļoooti ierobežotas. Tālmācības skolas sanāks šobrīd krietni lētāk vai, kā jau te teica, varbūt pat vispār par paldies. Bet jārīkojas ir ātri. Es nebaidu, bet stāstu reālas (diemžēl) lietas. Ja man kāds toreiz būtu šo izstāstījis, būtu zinājusi, ko darīt un aiztaupītos gan lieli uztraukumi, gan lieli izdevumi.

bumburums

shodien
Esoshais variants buutu visdriizaak paariet maajmaaciibaaa, un taadaa gadiijumaa es piespiedu kaartaa kluustu par privaatskolotaaju-vagaru, un agri vai veelu tas nesiis kaskjus. Vinja ir izklaidiiga, diezgan neorganizeeta -tapec taalmaaciiba ar onlaina stundaam bija vinjai labi piemerota, jo ir grafiks un laiki. Ja bus saraksts ar apguustamajaam teemaam, teiksim, nedeeljas ietvaros, kur pashai viss jameklee un jaamaacaas, tad man bus jaaasistee lielaako laika dalju Un to es negribu, tas mani izsuuks, un es neesmu labs pedagogs .

Stop. Tev nav jābūt pedagogam un viss pārējais, ko nu tu sadomājies.

Runa ir par tavu bērnu. Kurš no tevis ir atkarīgs. Kuram objektīvi ir slikti. Tas nav pieaugušais, kurš var - ar piepūli, bet pats nomainīt darbu un dzīvesvietu.

Tu esi atbildīga par savu bērnu. Tava bērna vajadzības ir svarīgākas par tavām vēlmēm - svarīgākas par tavu emocionālo labturību.

Ja zivīm būtu spalvas, un tagad runājam par biļeti, kuru zinām - par blusām.. tu izsaki vienu pieņēmumu, tad pasludini to par faktu, tad nākamo pieņēmu, to arī par faktu - jau aizfantazējies līdz tam, kā tev būs jāasistē, kā tevi tas izsūks, kāds tu slikts pedagogs. Nu, un pietiekami ilgi domājot tu izdomā, ka Tev varētu būt nepatīkamas emocijas, tāpēc meita lai nu dzīvo tālāk kā ir, gan jau nav tik traki.

Ja neasistēsi, nebūsi privātskolotājs un meita būs vienkārši sekmīga (nevis izcila), būs garīgi vesela un laimīga - tas ir pietiekami labi. Gana labi. Tas ir sasniedzams mērķis.


Change your mind and the rest will follow!

viedaminka

Es domāju, ka nav tikai divi varianti- skola vai mājmācība/tālmācība. Ja jūsu dzīves ietas tuvumā ir vēl kāda cita skola, ir

Papildināts 18.01.2022 09:16:

vērts mēģināt vest turp. Piesaistīt psihologu kā atbalsta cilvēku pusaudzei un lai mēģina vēlreiz. Skola no skolas atšķiras, klase no klases arī. Bērnam nevajag draugu bariņu, būt populārai vai sabiedriski aktīvai. Bērnam pietiek ar vienu vienīgu draugu, lai justos labi kolektīvā. Ja šajā klasē tāda nav, varbūt būs citā.

Es piekrītu te izteiktajam viedoklim, ka atstāt esošajā skolā/klasē noteikti nevajag. Varbūt ir kādas paralēlklases, kur var bērnu pārcelt? Ne vienmēr klases ir kā Saeimas un cietums, mikroklimats ir ļoti atkarīgs no klases audzinātāja. Tāpēc mans ieteikums ir pamēģināt vismaz vēl vienu citu klasi/skolu, bet tikai tad, ja ir iespēja piesaistīt psihologu, kurš pārrunātu ar bērnu viņa dzīvi, emocijas, saskarsmi. Esmu pārliecināta, ka ilgtermiņā tas būtu labāk nekā pāriet uz tālmācību/mājmācību.

Papildināts 18.01.2022 09:18:

Ja jāatbild īsi uz tēmas virsrakstu, tad riski ir tikai paliekot bērnam esošajā kolektīvā. Cita skola, cita klase vai tālmācība/mājmācība noteiktu būs labāks risinājums.


esenif

Esmu pārliecināta, ka ilgtermiņā tas būtu labāk nekā pāriet uz tālmācību/mājmācību.
Tad jau atbildot uz tēmas formulējumu būtu arī korekti paskaidrot, kas, Tavuprāt, ir tie riski ne-klātienes mācībām, kuru dēļ ir pamats uzskatīt, ka klātienes mācību forma ir labāka ilgtermiņā, kā tas noprotams no šāda apgalvojuma.


О нас думают плохо лишь те, кто хуже нас,  а те, кто лучше нас, им просто не до нас. /Омар Хайям/
viedaminka

esenif
Risks ir padošanās. "Man nesanāca būt klasē, es eju prom no skolas un sēžu viena savā istabā". Ilgtermiņā tā nav labākā stratēģija. Tāpat kā labākā strateģija nav turpināt vest uz skolu, kur bērnu emocionāli traumē un rada pārliecību: "Es neesmu nekas, citiem nepatīku un ar mani neviens negrib draudzēties". Abas ir nevēlamas pārliecības, kas var traucēt turpmākajā dzīvē.

Skola ir mācība būt formālā kolektīvā. Neatkarīgi no tā, kas tas par formālo kolektīvu (darbs, brīvā laika pavadīšanas kolektīvs), tajos vienmēr būs raiba publika, katrs ar savām mentālām īpatnībām. Skolā bērns iemācās, kad paklusēt, kad izteikties, kad neuztvert teikto nopietni vai personīgi, kad sajust, ka otrs nerunā par tevi, bet pauž savas iekšējās problēmas, utt. Pieredzēt to, cik atšķirīgas ir ģimenes, to uzskati un pārliecības. Cik atšķirīgi mēdz būt pieaugušie (skolotāji). Mācības skolā bagātina cilvēka dzīves pieredzi, mazina naivumu, palīdz iepazīt cilvēka dabu. BET visi šie pozitīvie aspekti ir spēkā tikai tad, ja skolā nav klaja vardarbība vienam pret otru. Un tas nav tik daudz atkarīgs no bērniem kā tieši no skolotāja. Skolotāja personība nosaka gaisotni klasē. Tāpēc ir vērts mainīt skolu vai klasi, lai gūtu šo pozitīvo skolas pieredzi. BET bērns, kurš ilgstoši cietis emocionāli vardarbīga klasē, ir jāizdziedina, jo emocionālās traumas rada kaut kādu atbildes reakciju- uzvedības modeli. Ienākot normālā klasē, bērns, kurš ir pieredzējis vardarbību no klasesbiedriem, uzvedīsies ne līdz galam adekvāti un pārējie viņu atstums- nevis viņa paša dēļ, bet uzvedības modeļa dēļ. Psihologs ir tas, kas var palīdzēt bērnam atbrīvoties no uzvedības modeļa, kas radies atstumšanas dēļ.

frivolous

Riski neklātienes mācībām, manuprāt, ir, ja bērnam ir problēmas ar pašdisciplīnu un piespiešanos darīt to, ko īsti negribas. Ja to kaut kā var risināt vai tādu problēmu nav - uz priekšu, ja vien mācību iestāde ir akreditēta un licencēta (te uz no visādām brīvdabas vsk. uzmanītos).

Ir bērni, kuri var patstāvīgi izdarīt ļoti daudz. Ir tādi, kam nepieciešama uzraudzība. Ja man tādas nebūtu bijis, nu nez .. arī šobrīd priekšroku dodu darbam / mācībām klātienē, jo tas disciplinē tam pilnībā pievērsties. Nav variants pamēģināt citu skolu? Savlaik māsa, mobinga dēļ, nomainīja semestra vidū. Kļuva labāk, tāpat jau ne-optimāli pašas rakstura dēļ, bet jaunajā vidē 'izcīnīja' savu vietu zem saules, un vismaz fiziski viņu vairs neaiztika.

Papildināts 18.01.2022 14:14:

P.s. vecajā skolā klases audzinātāja bija ragana, lai neteiktu vairāk. Pati mācījos pāris klases augstāk, skola vispār izlikās, ka tur tādu problēmu nav nevienā klasē. Kaut ko darīt tādās situācijās grūti.

dace_bogdane

shodien
Sāc ar to, ka nodefinē, kas ir mājmācība un kas ir tālmācība? Pati sev, jo Tev viss ir vienā putrā. Pēc tam parunā ar meitu un paprasi, ko viņa grib. Elementāra cieņa pret savu bērnu un viņas izjūtām ir nepieciešama, lai atrisinātu jebkādu problēmu.

Ir ļoti daudz tālmācības skolas. Izņem bērnu no parastās skolas un ļauj pabeigt klasi tālmācības skolā, jo tās uzņem skolniekus gada vidū. Paskaties, kā ies. Ja neder, tad ar Septembri atpakaļ uz parasto skolu. Painteresējies pašvaldībā par līdzfinansējumu tālmācības skolai un pieraskti bērnu pie psihologa.

Es nekādi nesaprotu, kādēļ vecāki nerunā ar saviem bērniem un neapspriež šīs lietas, bet prasa nezināmu cilvēku viedokli. Mums katram ir sava pieredze.

P.S Mana meit mācās Rīgas Tālmācības Vidduskolā 12. klasē un ir ļoti apmierināta ar mācību materiāliem, iespēju mācīties, kad var koncentrēties un ieskaitēm, kurām ir atvēlēta nedēļa.

dace_bogdane
Es nekādi nesaprotu, kādēļ vecāki nerunā ar saviem bērniem un neapspriež šīs lietas, bet prasa nezināmu cilvēku viedokli. Mums katram ir sava pieredze.

Es, savukaart, nekaadi nesaprotu, kaapeec lai es to nedariitu. Kaapec nepajautaat citaam gimeneem, kaa beerniem gaajis, kam ir liidziiga pieredze. Man nav neviena tuvaaka drauga vai gimenes, kam to pajautaat! Un vai tieshaam sis mans posts izskataas peec taa, ka vispaar neesmu ar savu beernu runaajusi? Daudz, ljoti daudz esam runaajushas, bet esmu arii runaajusi ar skolotaajiem, un vinja nav veel vidusskolniece, kas buutu ljoti patstaaviiga un var lieliski pienemt leemumus un peec tam pie tiem pietureeties! Ai, uzvilkos.

Papildināts 18.01.2022 16:39:

p/s diskusiju atveeru pirms nedeeljas. Pa sho nedeelju ir bijushas vairaakas labas viziites un tikshanaas. Jaa, es negribu streebt karstu. Taapeec gribu saakumaa iztaustiit situaaciju.


Mani riski būtu, ka bērns, pusaudzis, vispār nemācītos . Kad iet uz skolu, tad ir 100 % apmeklējums, mājās - 20 %

Par laimi, manējais ir draudzīgs pofigists, ne viņam psihodrāmas, ne psihotraumas

Papildināts 18.01.2022 17:50:

Un no vecāka par pedagoģisko vagaru es negrasos kļūt. To izlasīju gudrā bērnu psiho grāmatā - vecāki, nekļūstiet par bērnu vagariem

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18425601