Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Riski ne-klātienes mācībām

shodien

viedaminka

shodien
Ja interesē tieši praktiskā pieredze, tad tajos 5 gadījumos, kurus zinu, visos palīdzēja skolas nomaiņa. Tā kā mājmācība un tālmācība Latvijā popularitāti ir ieguvusi relatīvi nesen, par ietekmi ilgtermiņā varēs spriest pēc gadiem 20. Teorētiski- ja bērns līdz 18 gadiem čilo mājās ar mācību grāmatām, tad pastāv objektīvs risks, ka pieaugušā vecumā daļai mājmācībnieku būs grūtības apmeklēt lekcijas augstākās izglītības mācību iestādēs, kā arī apmeklēt darbu klātienē ar definētu darba laiku. Uz to parasti mājmācībnieku mammas atbild- ir taču neklātienes studijas un darbi bez noteikta darba laika, attālināti. Bet, manuprāt, tas ļoti ierobežo jauno cilvēku- neklātienē nav budžeta vietu, ne visas studiju programmas var apgūt neklātienē un nemaz tik daudz darbu ar nedefinētu darba laiku nav. Ar to visu es negribu teikt, ka mājmācība ir slikta. Es vairāk par to, ka tā nav vienīgā alternatīva. Un par to, ka mājmācības slavināšana ne vienmēr ir pamatota.


shodien
Lai nu ko izlemtu, bet uz to klasi gan nelaistu bērnu, kur bērnam ir tik psiholoģiski traumatisma un trauksmes pilna atrašanās, ka pat fiziski bail no kādiem klasesbiedriem.

Nedrīkst bērnu grūst iekšā tādā situācijā, jo tā stresa ietekmē viņai nekāda pozitīva mācību apguve un kvalitāte nesanāks, jo smadzenes nespēs stresa apstākļos koncentrēties uz mācībām.

Vai nu tālmācība, vai cita skola!

bumburums


Tā kā mājmācība un tālmācība Latvijā popularitāti ir ieguvusi relatīvi nesen
Popularitāti nesen, bet veselības apstākļu un citu iemeslu dēļ mājmācība bija gan pirms trīsdesmit, gan piecdesmit gadiem.

Kolēģe deviņdesmitajos savu bērnu izņēma no klātienes skolas un vienīgais, ko viņa nožēloja - ka neizdarīja to daudz agrāk. Mazāk piebeigtu nervu bērnam un pašiem.

Cilvēks sekmīgi apguva vielu mājās, tālāk mācījās augstskolā (jo, lai arī tur var būt sastopami tirliņi, tomēr tie ir tirliņi, kuriem ir bijusi vismaz kaut kāda atlase, lai vispār iekļūtu studiju programmā un ievirze vienā jomā), specializējās savā interešu jomā, guva savu grādu, strādā savā specialitātē.

Tas, kas raibā barā ir defekts, atrodot cilvēkus ar līdzīgām interesēm kļūst par efektu - vienalga, vai tā ir mūzika, zīmēšana, ķīmija, fizika, valodas, elektronika, sports, spēles vai jebkas cits, kas interesē, liekas svarīgs utt.

Nelaime ir tāda, ka pārāk ilgi ar varu spiežot iet vietējā barā, kuri varbūt nav ļauni, bet patiešām to citādo nesaprot - tie iestāstīs, ka bērns ir nenormāls un defektīvs, bet bērns - noticēs.


Change your mind and the rest will follow!

shodien
negribu streebt karstu. Taapeec gribu saakumaa iztaustiit situaaciju.
Ja tev uz galvas gāzīsies koks, vai arī teiksi, ka negribi strēbt karstu, bet iztaustīt situāciju, kur tad nu lēkt? Šādi koki tavam bērnam gāžas virsū katru dienu. Izvāc viņu no tās klases, tad vari taustīties, cik gribi, bet neturpini bērnu pakļaut tai vardarbībai! Domā, ka es tev te pasaciņas stāstīju, lai labāk vakarā nāk miegs?


viedaminka

bumburums
Tā tiešām ir, ka mājmācība ir sena prakse. Tomēr tā tika piemērota atsevišķiem gadījumiem. Mūsdienās mājmācību praktizē ne vienmēr bērna vajadzību dēļ. Reizēm tā ir mātes pārliecība, ka skola ir slikta, apgrūtinoša un viņas bērniem to nevajag. Un, iespējams, tās ir mātes, kurām pašām skolas gadi nebija patīkami skolā.

bumburums

Observer
Ja tev uz galvas gāzīsies koks, vai arī teiksi, ka negribi strēbt karstu, bet iztaustīt situāciju, kur tad nu lēkt? Šādi koki tavam bērnam gāžas virsū katru dienu. Izvāc viņu no tās klases, tad vari taustīties, cik gribi, bet neturpini bērnu pakļaut tai vardarbībai!
Piekrītu.

Es pati kokus sazāģēju un nodedzināju , bet pēc tam, pēc noklusējuma pilnīgi no visiem gaidīju to sliktāko. Staigāju, līdzībās runājot, ar Huskvarnu azotē. Gadiem ilgi.

Joprojām gaidu sliktāko, ja esmu nogurusi, sanervozējusies, pārstrādājusies. Preventīvi dodu pretī. Dažreiz - pamatoti. Bieži - neproporcionāli.

Ja mani kaut vai tikai mēģināja vārdos paķircināt vai pa jokam fiziski piebakstīt - gan vārdiski, gan fiziski - vilku pretī tā, lai vairs neceļas. Jo pieredze bija parādījusi, ka otras iespējas nebūs. Jāapcērt saknē. Vai nu es, vai viņi.

Tā nu no tāda labticīga mājas bērna, kurš mūžam bija mācīts ieklausīties, paskaidrot, argumentēt, pārliecināt ātri nonācu pie secinājuma savā bērna prātā, ka skolā tas nestrādā, ka apkārt ir vilku bars un tevi apēdīs, ja tu pieļausi kaut vienu iespēju, ka tevi aiztiek.

Mani vairs neaiztika.

Ja kāds jaunpienācējs mēģināja, ātri dabūja pa nagiem un likās mierā. Bet vientulība bija pietiekama, lai no skolas nebūtu nekādas nozīmīgas jēgas, nu vismaz mistiskās socializācijas ziņā.

Mācību grāmatās viss ir saprotami uzrakstīts, skolotāji tās pārsvarā tikai atskaņo. Tāpēc tik un tā mācīties vislabāk ir mājās, kur neviens netraucē.

Retrospektīvā - atšuvu dažu labu normālu klases biedru. Kurš tiešām tikai gribēja draudzēties un neveiksmīgi pajokoja.

Bet es jebkuru joku, izņemot no dažiem tuviniekiem, kuri nekad par mani nebija ļauni zobojušies, uztvēru kā prelūdiju tam, ka tūlīt mēģinās par mani ņirgāties.

shodien
Ja tu esi viens pret baru, ja vecāki ir tik gļēvi, ka negrib neko pasākt, ja bērns tikai vārdos ir vērtība, bet darbos: ak šausmas, kā nu tā, man būs jākonfilktē.. nē, nē, es to neizturēšu, ja skolotājs pret mani nebūs labvēlīgs, nu gan jau nav tik traki, lai paciešas - visticamāk, vairumā gadījumu bērns izdzīvos.
Izņemot tos gadījumus, kad bērnu nosit vai sakropļo uz visu mūžu.

Bet izdzīvošanai jau ir un būs vēl lielāka cena. Kuru maksās tavs bērns. Visu mūžu.

Neaizmaksās par šodienas kļūdām ne tu, ne viedie padomdevēji par to, kā bērnam būtu jādzīvo, kas jāgrib, kas jāvar.

Protams, apziņa, ka neviens tevi neaizstāvēs, kamēr tu neizspēlēsi kārtis tā, lai citiem būtu izdevīgi tevi aizstāvēt sava pašlabuma vārdā - tā ir dzīvē bieži vien bijusi noderīga.

Bet sagaidīt to no paša vecākiem uzmetienu jau pamatskolā - tas, kā observer pareizi raksta, var radīt un veicināt gan fiziskas kaites, gan mācīšanās grūtības.

Tā ka arī tīri no egoistiskiem apsvērumiem, sevi ļoti mīlot, vecākiem ir izdevīgi palīdzēt bērnam tagad, pat ja negribās; lai vēlāk nebūtu smagas problēmas daudzu gadu desmitu garumā, kuras radīja nevēlēšanās piepūlēties šeit un tagad.

Pēdējās izmaiņas: bumburums, 18.01.2022 20:46.


Change your mind and the rest will follow!

esenif

Risks ir padošanās. "Man nesanāca būt klasē, es eju prom no skolas un sēžu viena savā istabā".
Manuprāt, ir ļoti vērtīgi iemācīties to, ka ar vardarbību nav jāsamierinās un to jāpacieš. Tik daudzās ģimenē tiek pieļauta vardarbība, tāpēc, ka kāds "nepadodas". Neviens sevi cienošs cilvēks nepaliks šādā vidē un neturpinās to paciest.

Nesen manīju ierakstu Twitter: "Visu nakti murgos rādījās skola. Ja man tam visam būtu jāiet cauri vēlreiz, es laikam tak pakārtos turpat aktu zālē. Drausmīgākais laiks dzīvē, to bezjēdzīguma un bezcerības sajūtu nav pārspējusi pat depresija, 12 dzīves gadi vienkārši izmesti miskastē. Briesmīgi." Tas liek aizdomāties par to, kur bija vecāki...

pastāv objektīvs risks, ka pieaugušā vecumā daļai mājmācībnieku būs grūtības apmeklēt lekcijas augstākās izglītības mācību iestādēs, kā arī apmeklēt darbu klātienē ar definētu darba laiku.
Nedomāju, ka to var attiecināt uz tālmācību, jo tajā ir noteikti rāmji, bet mājmācībā, jā, bērni pieraduši darboties bez laika ierobežojuma, jo tur mērķis ir izpildīt darbu pēc būtības. Jebkurā gadījumā, mainot apmācību formu, ir adaptācijas laiks un pielāgošanās citiem spēles noteikumiem. Arī augstskolā ir no skolas atšķirīga mācību organizācija, kurā sākumā nepieciešams pielāgoties. Nav tādu iemācīto/neiemācīto škēršļu visai dzīvei. Drīzāk temperamenta noteiktie.


О нас думают плохо лишь те, кто хуже нас,  а те, кто лучше нас, им просто не до нас. /Омар Хайям/
bumburums

Šādos gadījumos vislielākais risks ir tad, ja vecāki paši joprojām ir psiholoģiski bailīgi skolnieki, kurus pat personiskā bērna tiešs apdraudējums nespēj izstumt no komforta zonas un uzdrošināties darīt kaut ko savādāk, ne tā kā vairums.
Kamēr viegli, tikmēr cenšas būt labiņie, cītīgi nodarbojas ar pāraprūpi, bet ja ir jāizvēlas starp paša komfortu un bērna vajadzībām - tad pametīs zem dzīves riteņiem bērnu.


Change your mind and the rest will follow!

Pieļauju, ka autore vienkārši nesaprot, cik bīstamā situācijā atrodas viņas bērns. Kad beidzot ieskaidroju skolotājai (tas jau bija citā skolā), ka mans bērns neiet uz skolu ne tāpēc, ka es viņu nepareizi audzinu, bet tāpēc, ka ir smaga depresija un ka pusaudžiem tā vidējā vai smagā formā ir 7%, viņa novilka - ā, tad tāpēc mums te tās divas pašnāvības bija!

Un tad, kad es viņu izņēmu no tās vardarbīgās sākotnējās skolas, nekādi psihosomatiski traucējumi vēl neizpaudās, tie parādījās vēlāk. Bet autore stāsta, ka jau viss iet vaļā. Nu ko tad vēl gaidīt?


viedaminka

esenif
Manuprāt, ir ļoti vērtīgi iemācīties to, ka ar vardarbību nav jāsamierinās un to jāpacieš. Tik daudzās ģimenē tiek pieļauta vardarbība, tāpēc, ka kāds "nepadodas". Neviens sevi cienošs cilvēks nepaliks šādā vidē un neturpinās to paciest

Nav jau runa par to, ka jāpaliek vardarbīgā klasē. Par to šajā diskusijā ir vienprātība- bērnu no klases jāņem ārā. Jautājums ir par to, ko darīt tālāk.

Tavā alegorijā runājot,ir starpība vai aiziet prom no vardarbīgā vīra un:

a) iet uz klosteri, lai nekad vairs nepiedzīvotu vardarbību no vīra;

b) iet pie psihologa un mēģināt veidot jaunas attiecības ar citu vīrieti.

Jūtat atšķirību? Mājmācība/tālmācība ir a variants, cita skola/klase- b variants. Es nedomāju, oa vajag atteikties no skolas tikai tāpēc, ja gadījās būt sliktā klases kolektīvā.

Arī augstskolā ir no skolas atšķirīga mācību organizācija, kurā sākumā nepieciešams pielāgoties

Ir starpība, vai mainās mācību forma pieaugušā vecumā vai visus personības formējošos gadus bērns ir gulējis gultā ar mācību grāmatu rokās. Tās ir nesalīdzināmas lietas.

bumburums
Labi, ka tu dalies savā pieredzē, būs par ko padomāt gļēviem vecākiem, kas priecājas par savu atvasi, kas "audzē biezu ādu". Vecākiem vajadzētu aktīvāk monitorēt savu bērnu pašsajūtu skolā un vajadzības gadījumā mainīt skolu vai risināt problēmu skolā ar skolas vadību.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18425601