Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Ķivere rāpošanai

Sususuris

Sveikas!

Jautājums, vai kāda ir izmantojusi zīdainim ķiveri rāpošanai, vai kā to pareizāk nosaukt. Respektīvi, zīdainis tikko sācis aktīvi rāpot, grib ātri, bet nesanāk vēl tik labi. Tad pazūd līdzsvars un dzirdu tikai būkš, gar zemi, un galva, protams, piezemējas pirmā.

Piemērs - https://www.babycity.lv/lv/okbaby-aizsarg-cepure-no-shock-807-1030410-0002

Vai nav mazajam pārāk skarbi visu aktīvo laiku uz grīdas vilkt ķiveri? Varbūt par daudz sakreņķējos un tas nebūt nav vajadzīgs. Bet nu pagaidām diezgan sanāk tie būkšķi.


Vai drīkst jautāt, ko nozīmē dzirdu tikai būkš, gar zemi - zīdainītim, kas tikko sācis rāpot? Jāpieskata (ar acīm!) nav un, vēlams, rokas stiepiena attālumā, lai var pagrābt aiz bikses, ja nu kas?

Protams, drīkst jautāt Tas nozīmē to, ka bērns netiek likts staiguļos, krēsliņos utt., bet praktiski visu savu rotaļu laiku pavada uz grīdas, spēlējoties ar savām mantām. Protams, spēļu vieta ir aprīkota ar mīkstu grīdas segumu. Mamma pa dienu ir mājās ar mazo viena un ir spiesta iziet no istabas, piemēram, uz tualeti vai uz virtuvi. Istaba ir aprīkota mazulim droša - visi stūri ir aplīmēti un nekādu sev virsū uzgāžamu, uzvelkamu mantu nav, vienīgais, kas ir palicis, tā ir cietā grīda.

Mazais aktīvi rāpot sāka vien tad, kad no istabas visi izgāja un stāvēja pie durvīm, jo gribēja tikt līdzi. Sēžot 24/7 blakus, lai noķertu aiz biksēm, tāda vajadzība nebija, jo priekš kam kaut ko darīt, ja visi ir blakus

Sususuris
Ir tāds periods, ka bērns ir jāņem līdzi, arī uz tualeti, dušu. Un jo sevišķi uz virtuvi. Paņemt līdzi zīdaiņu paklājiņu un likt tur, lai spēlējas vai vnk ir uz tā paklāja vai grīdas, blakus mammai.

Es vismaz tā darīju.

Mums ķiveres nebija, bet bērns praktiski netika viens atstāts. Ceļoties bija un jutās samērā stabili.

Ar galvas traumām, pat it kā nenozīmīgām, ir jābūt ļoti piesardzīgiem, jo tas viss formēs bērna turpmāko dzīvi.

Papildināts 15.02.2022 22:24:

Sususuris
Dažkārt varbūt tomēr labāk ielikt kādā krēsliņā vai paņemt līdzi ergosomā, nekā pieļaut galvas traumas.


Meauk
Ar galvas traumām, pat it kā nenozīmīgām, ir jābūt ļoti piesardzīgiem, jo tas viss formēs bērna turpmāko dzīvi. Tieši tāpēc arī meklēju risinājumu un kā vienu izskatīju to ķiveri. Un nav jau arī tā, ka viņš man viens dzīvotos.

Es nezinu, man ir ļoti aktīvs bebis, vai kā, bet es atvainojos, sēžot uz poda, tā ir sekunde un viņš jau ir tālāk prom. Protams, ka pārsvarā viņš visur ir kopā ar mani, arī paņemt līdzi zīdaiņu paklājiņu tiek darīts, bet uz tā paklājiņa tak nav tik interesanti, kā vienu solīti nost no tā paklājiņa, kur jau ir grīda.. Un mamma tieši šajā brīdī liek bļodā biezeni un dzird to būkš.

Iespējams es ne tā uzrakstīju, tas nav vairākas reizes dienā, arī ne katru dienu. Vienkārši vēlējos viedokli, varbūt kādam ir pieredze ar šādu ķiveri.

Sususuris
Vairumā gadījumu zīdaini ātri apgūst pareizu krišanu, ka "savāc" jeb notur galvu krītot.

Bet, ja ir flīžu grīda vai tamlīdzīgi, tad es pirktu un liktu ķiveri.

Zinu, ka ir mammas, kuras pērk un izklāj grīdas ar mīkstajiem pužļu paklājiem.

Flīžu grīda ir tikai vannasistabā (šī iemesla dēļ arī neņēmu līdzi uz tualeti) un virtuvē, kur tiek likts sēdeklītī. Par to savākšanos arī lasīju, taču tāpat minēts, ka lai apgūtu pareizu krišanu ir jākrīt, nevis mamma blakus un, aiz biksēm, notur Protams saprāta līmenī.

LivaN

Tiešām rāpojošs zīdainis krīt ar blīkšķi? Man bija/ir ļoti aktīva meita, ar blīkšķi varēja nokrist, kad sāka staigāt atlaižot rokas, bet ne rāpojot.

Vai nav tā, la tas ķiveres dēļ bērns neiemācās kritiena laikā izvairīties no galvas sasišanas? Nu pierod pie tā, ka var dauzīt un nekas nenotiek/nesāp?

Man ir bijusi tikai vienreiz dzīvē saskare ar tādu bērniņu- tur bērns ka 6 mēnešos, tā gada vecumā ar to ķiveri bija, varbūt tādēļ man tad negativs viedoklis par ķiverēm

Mama_Bear

Tikko arī par šo domāju. Manējā gan rāpjot reti krita, bet sēdot beiži zaudēja līdzsvaru. Esmu mājās ar diviem bērniem, visu laiku būt blakus nevaru. Bet kamēr domāju, tikmēr mazā iemācījās sagrupēties. Drīzāk vienkārši mēģini maksimāli būt blakus un ķert. Kad nevari būt blakus, tad ieliec krēsliņā. Tas ir tik iss brīdis. Nedomāju, ka no šāda augstuma krītot var dabūt nopietnāku traumu par punu. Ja sākot staigāt dauzīs galvu, tad gan laikam nopirkšu ķiveri, jo augstums lielāks.


Tas blīkšķis ir tāpēc, ka galva krīt pirmā, bet kā jau minēju, varbūt es vienkārši pārspīlēju un nav tik traki. Jā, es arī par to domāju, ka tas augstums nav tik liels, cik no rāpus pozas. Un arī iedomājos par to, vai esot ar ķiveri, viņš man sapratīs, ka nekas sāpīgs tas nav, līdz ar ko, nav jācenšas, lai nekristu. Pluss vēl domāju par to, ka ķivere, tas ir kaut kas papildus uz galvas, un, mācoties aprēķināt attālumus utt., tas tomēr traucē un zūd tā sajūta.

Laikam mēģināsim iztikt tāpat un arī skatīsimies uz laiku, kad sāks staigāt.

Paldies!

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18426697