Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Depresīvs bērns, mājdzīvnieks kā iepriecinājums un tā aprūpe

Water_Melon

Nezināju, kurā sadaļā likt. Tātad pusaudze ar depresīvām nosliecēm- ne pārāk lielas, bet nu ir. Viņas iepriecinājums ir mājdzīvieks (grauzējs). Bija divi, bet viens nomira. Grib atkal, lai būtu divi. BET. Būri viņa netīra, dara tikai, kad 3x esmu teikusi, ka beidzot jāizdara. Tāpat arī daudz labu lietu sagrauztu (aizkari, gultas veļa, skolas soma), jo nosviež pie būra un grauzēji to velk iekšā un sadīrā. Tāpat uz paklāja skaidas no būra un ēdiena paliekas (sēkliņus apvalki)- nekas netiek tīrīts! Bet dzīvniekus baro un ūdens ir regulāri- ar to nav problēmu.

Nu negribam mēs to otru dzīvnieku ņemt- ieriekš minēto iemeslu dēļ. Tai pašā laikā es saprotu, ka tie dzīvnieki viņai ir labs antidepresants. Par laimi viņi ilgi nedzīvo- pusotrs gads, divi. Nav jau arī teikts, ka viņi sadraudzēsies, ja vecais saplosīs mazo- atkal būs sirdssāpes.

Laikam jau prārtīgāk ir , ka, lai dzīvo tas viens, kad tas nebūs, tad domāsim. Un viņai vēl ir laiks pierādīt, ka spēj sakopt aiz dzīvnieka un tīrīt būri, lai vispār vēl jebkad tiek pie kāda dzīvnieka.

Man pašai pusaudzes gados arī bija ļoti lielas depresijas, mans lielākais iepriecinājums būtu bijis sunītis, bet nu mamma nekādīgi neļāva turēt. Tagad ejot pie psihoterapeita viņš atzina, ka sunīša esamība man ļoti būtu nākusi par labu.

Bet nu labi, ka tas viens grauzējs tomēr ir. Viens tas ir labāk kā neviens.


Gemma

Bet sunītis? Varbūt labāk ievies kucēnu? Mazu, bet gudru. Papilonu vai ko tādu?

sibilliana

Water_Melon
nu es nopirktu 10 grauzējus, ja šāds bērns gribētu un būtu cerības, ka jutīsies labāk, būs iepriecināts. tīrītu būri sākumā kopā, nezinu gan cik meitenei gadu, bet lieka uzmanība un kompānija, domāju, par ļaunu nenāktu.

Gemma
ludzu nevajag. Suni dzivo 10+ gadus un janem pieaugusajiem, ne berniem.

Es nemtu grauzeju - ja zinatu, ka tas liek justies labak.


Sarandiels

Foršs, inteliğents, interesants grauzējs, ko var droši turēt pa pāriem un dzīvo ap 5 gadiem ir jūrascūciņas. Kas ir tagadējais nedefinētais grauzējs? Kāmis, žurka?


Ad noctem festinamus!

sibilliana

...un priecāties, ka "par laimi" ilgi nedzīvo?! kas tā par attieksmi?

Ir vērts padomāt par kādu citu mājdzīvnieku. Mums bija līdzīga situācija ar grauzējiem. Bērns ļoti pārdzīvoja, kad vispirms nomira viens, tad pēc pus gada otrs. Nekad vairs negribētu tādus mājkustoņus savās mājās. Ar maza izmēra suņuku šobrīd ir daudz mazākas klapatas un lielāka pieķeršanās. Turklāt tas ir papildus iemesls, lai izkustētos no mājas.

Papildināts 23.02.2022 12:43:

Lilith
Protams, par jebkuru dzīvnieku atbildību uzņemas pieaugušais. Tāpēc pieaugušajam ir gala vārds par to, kādu dzīvnieku vēlas vai nevēlas savās mājās.

Izklausās pēc žurkas. Kādu kopšanu un rūpēšanos var gaidīt cilvēka depresijā. Labi vēļ, ka pats sevi var apkopt. Pie ārsta bērns bijis?

Papildināts 23.02.2022 13:11:

no cilvēka

Gemma

Lilith suņi jāņem pieaugušajam

Un tev liekas, ka tie pieaugušie kaut kur pēkšņi pazudīs, ja meitenei būs suns, kam pieķerties?

No agras pusaudzības biju galvenā atbildīgā par mūsu sunīša labklājību. Un, lai cik aizņemta biju, tas nāca tikai par labu, laimīgs bija gan suns, gan es uz ilgiem gadiem.

Bet, ja bažas par bērna noturīgumu un pašai ar suni noteikti negribas ņemties, var darīt ka mana draudzene, kas vienojās, ka viņas bērns varēs dabūt suni, ja trīs mēnešus vedīs katru dienu pastaigā kaimiņienes suni, kamēr kaimiņiene slimoja. Šis bērns suni savu nopelnīja un rūpējas lieliski.

Bet te izskatās, ka suņa klātbūtne arī mammai pašai nāktu par labu, pat, ja bērnam pašam trūkst atbildības.


Nu vispār jau dzīvnieks nav lieta, kuru var ņemt tikai, lai iepriecinātu kādu. Dzīvnieks ir būtne ar savām jūtām, emocijām, fiziskajām un emocionālajām vajadzībām, ļoti svarīgi iekārtot dzīvniekam piemērotu vidi, plašu, sugai atbilstošu mājvietu, izpētīt sugas īpatnībām nepieciešamos aspektus, kuri jāpielāgo. Varbūt dažus tas pārsteigs, bet arī grauzējiem ir personība.

Suni jau nu gan labāk neņemt, citādāk izklausās, ka būtu kārtējais variants - izvedu pačurāt un vedu atpakaļ, dodu Rimčika barību, pofig, ka slikta. Pilns man ar tādiem kaimiņiem, kuri bērniem nopērk suni un tad to nabagu atstāj no rīta uz pilnu dienu vienu pašu, nespēlējas, neskolo, nestaigā.

Dzīvnieks ir tāds pats bērns un ir pelnījis savai dabai piemērotus apstākļus un mīlestību. Ja to visu var nodrošināt, tad var ņemt dzīvnieku.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18426869