grauzēju var ielikt lielā plastmasas kastē ar augstām malām
Kā nu kuru. Ir tādi, kas arī šķietami gludā virsmā pamanās zobiņu ielaist un, kā ir viens, tā caurums uzreiz gatavs. 
Pirms tam bija degu, bet tie ļoti ātri nomira, pāris nedēļās, kad nopirkām depo. Bet ar viņiem nevarēja tā draudzēties, jo kamēr vēl bija veseli, tikmēr muka tā, ka ne noķert.
Ļoti neveiksmīgi. Tāpēc labāk ņemt no ģimenes, kam ir degu, kur tie jau teju kopš dzimšanas uzreiz pa rokām lutināti. Tādi ir gan draudzīgi, gan var visādus trikus samācīt, ļoti labprāt rotaļājas, nāk rokās un dauzās savā starpā (bet vajag vairākus, jo viņiem sabiedrība svarīga. Tas pats arī jurascūciņām, vienu nedrīkst). Dzīvo vidēji sešus gadus.
Degu mums ilgi bija, sagādāja daudz prieka. Bet mums gan arī vēl suns un kaķis (kuri ļoti labi saprata, ka degu nav aiztiekami) un daudz labāk derēja kārtīgai pamurcīšanai un gultā ņemšanai.
Terapeitiskam nolūkam arī kaķi ņemtu no ģimenes, lutinātu un socializētu, lai cilvēka tuvums ir bauda gan dzīvniekam, gan cilvēkam. Mani patversmes kaķi ir mīlīgi un jauki, iemācās uzticēties un baudīt dzīvi, tomēr bērnības traumas liek saglabāt lielāku distanci nekā tiem, kas dzimuši drošā vidē. Citādi, protams, ja patversmē nokļuvis pieaudzis kaķis, kas labās mājās dzīvojis un pieradis pie cilvēkiem, bet manējie bija pusaudzīši ar skarbu pieredzi.
Savukārt daudzi patversmes suņi, tieši otrādi, ļoti pieķeras cilvēkam, jo alkst pēc tā sava bara, bet tur noteikti ļoti rūpīgi jākonsultējas un jāizvēlas, lai labi visiem.
