Sveikas!
Pat nezinu, ko gribu dzirdēt, varbūt vienkārši izkratīt sirdi. (Lasīt, pačīkstēt)
Īsumā, ikdienā jūtos ļoti nogurusi, lai gan īsti nav jau no kā nogurt. Paliek aizvien grūtāk izvilkt katru dienu, šķiet, ka gaidu kaut ko, nezin ko, lai atkal justos normāli, motivēti, pozitīvi un vēl nez kā.
Par ikdienu, esmu precējusies, šobrīd strādāju pilnas slodzes darbu un mācos maģistros, abi ar vīru pavadām dienu mājās, jo man ir darbs attālināti, bet vīram mācības. Manis dēļ vīrs pārcēlās uz LV, tāpēc pagaidām viņam darba nav, ir nomainījis karjeras virzienu un mācās arī manā sfērā, tāpēc diez gan daudz man sanāk viņam palīdzēt ar mācībām. Pati esmu gājusi tam cauri, tāpēc zinu, ka ir viegli ietsrēgt pie kādām problēmām. Mani šī sfēra nesajūsmina, bet neko nedarīt, kad redzu, ka vīrs sev bojā nervus n-to stundu sēžot pie vienas problēmas, es arī nemāku. Ikdienā arī aktīvi pildu sievas lomu, gatavoju vairākas reizes dienā, kopju māju utt.
Pagāšgad gājām cauri nepatīkamām lietām, tuvinieku nāve, grūtniecības zaudēšana, operācija un citi nepatīkami sīkumi. Pēdējā laikā jau sāka šķist, ka viss atkal ir nostājies vietās, bet tāpat nevaru atgūt pozitīvismu un vēlmi darboties. Saprotu, ka viss šis ir totāls sīkums salīdzinot ar to, kas notiek apkārt, bet kaut kā jau tās dienas jāvelk uz priekšu. Kā jūs turat sevi grožos?
