Viens nav cīnītājs, turpina tēmu , im back!

Lieliskaasieviete
Viens ir tas, ko te runā, ar draudzenēm, terapeiti, bet es iesaku turēt pirkstus nost no taustiņiem, kad gribas ar ex "parunāt". Jūs tur abi viens otru uzvelkat un tas nav nekas labs.

Lieliskaasieviete
Pēc šķiršanās plosās daudz un dažādas formas, atziņas un vēlmes. Jo sevišķi, ka tik daudz gadu piedzīvots un pārdzīvots, un arī ir tik daudz atziņu, ka ir bijušas skumjas un sliktas lietas. Tas viss ir normāli, to visu pārdzīvot un izdzīvot. Vēlams ar psihologa palīdzību.

Saprotu, ka gribas taisnību, bet te nekāda taisnība nav iespējama, jo jau sākotnēji viss tika salaists dēlī ar to, ka sieviete maz domāja par savu labklājību, bet visu tikai ģimenei... A ģimene ta jau no sākta gala bija destruktīva un disfunkcionāla. Un tāpēc arī vairums zaudējumu, jo nebija tāda veselīga egoisma un vēlmes likt savas intereses un vajadzības augstākā vietā par iepriekš pēdējo....

Man ļoti patika kādreiz labas advokātes ieteiktais aiziet uz konsultāciju jau pirms laulības slēgšanas. Daudzām sievietēm būtu dikti noderīgi.

Nevis konsultēties ar advokātu tikai tad, kad vajag šķirties.

Tad jau ir daudz par vēlu.

Es pat nezinu, kā lai vēl ieborē sievietēm neieguldīties svešā īpašumā, pirkt vairāk lielas un kustamās mantas, nevis visu savu algu ieguldīt pārtikā, apģērbā un sadzīves ķīmijā utml. rakstura precēs, kur nauda tiek vnk patērēta, kamēr vīrieši pērk lielas un vērtīgas mantas.

Ja bija runas par ieguldījumu atgriešanu - varējāt jau nākamajā dienā vai citā tuvā laikā noformēt pie notāra kaut vai aizdevuma līgumu par minēto summu utml.

Bet, es no sirds jūtu tev līdzi un virtuāli apskauju!

Tu tiksi ar šo visu galā, tu to pārdzīvosi un kļūsi dzīvesgudrāka!

Lieliskaasieviete
Man arī īsti nav skaidrs, kāpēc tieši notāra šķiršanas laikā nevarēji prasīt visu. Tu gribēji šķirties, tu varēji ar juristu palīdzību visu salikt dokumentā, kā tev gribās, lai otra puse tad pasaka, ko jā un ko nē. Izšķirtos un viss, miers, pildītu parakstītās vienošanās un par otra dzīvi neliktos ne zinis. Bet tagad izmantot ieganstu "viņa sirdsapziņa kaut kad modīsies" un "es tikai pārliecinos, kāds viņš cūka" (pidars, citējot tevi no citas tēmas) tikai bezjēdzīgi lej eļļu ugunī un šausminies. Pilnīgi sajūta, ka tev dzīvē trūkst drāmas, jūs viens otru tā vai šā papildinājāt.

Esmu kopumā tavā pusē, noteikti, tikai uzņemies tu arī savu daļu atbildības un pārstāj rīkoties bērnišķīgi. Ceru, ka Martas konsultācijas jau sākušās un patiešām palīdz.

Par banku - kamēr nerunāsi, bet dzīvosi savos pieņēmumos, tikmēr būsi zaudētājos. Piesakies uz konsultāciju, atslēga ir reālā rīcībā, nevis dzīvošanā ilūzijās. Var izbeigt galvotāja statusu, viss atkarīgs no konkrētās bankas noteikumiem.

Vienīgi tev ir bērni un tu, cik saprotu, neesi ar lieliem ienākumiem. Bankas tad var nebūt labvēlīgas aizdevumam, īrēšana tā vai tā varētu būt tuvākās nākotnes vienīgā iespēja, ja tev nav citu īpašumu.

Skats no malas. To, ka autorei niez nagi kontaktēt ar bijušo, ir normāli. Viņa apzināti vai neapzināti viņu provocē uz kašķi. Jo kašķējoties ir iespēja izteikt "patiesību" un saņemt "patiesību". Viens par otru uzzina, cik lieli maitas viņi ir, tad balzāmiņš dvēselei, ka otrs viņu tomēr vēl grib. Vārdu sakot notiek negatīvo emociju izlāde. Un ticiet man autore vismaz uz kādu laiku ir nomierinājusies un neies ne pie jurista, ne viņam vairs rakstīs. Un autorei nav jātaisnojas, nav jākaunas, jo šķiroties tas ir normāli. No malas jau gribas ieteikt sēdēt uz pirkstiem un nekad vairs viņam nerakstīt. Ja kas kārtojams, nolīgt advokātu, kurš kontaktēs un risinās. Negatīvo enerģiju var novadīt citādi. Dauzīt boksa maisu, iedomājoties, ka tas ir viņš, pasportot līdz spēku izsīkumam, ja ir kas klausās, izteikties pēc pilnas programmas. Vārdu sakot, ja pilnīgi nekontaktēsies, ar laiku viņš Tevi liks mierā. Noteikti, jo no esošās info, man neizskatās pēc ilgstoša maniaka. Dusmīgs, aizvainots, atriebties gribošs. Dusmas tāpat kā autorei.

Bet man arī liekas, ka autorei "bail" no tās likšanas mierā. Jo tad BŪS miers.

Jāturās, ko vairāk var ieteikt.

Kamēr nav saņemta psiholoģiskā palīdzība un strādāts ar sevi, tikmēr līdzatkarīgā persona var uzvesties gana dīvaini , jā, arī pati provocēt kašķus utml. Ne velti visi saka, ka arī līdzatkarība un lidzatkarīgajam ir obligāti jāārstējas un jāstrādā ar sevi, jāapzinās savus dēmonus, jo, pat ja atkarīgais izārstēsies/apārstēsies, tad neārstē tais līdzatkarīgais viņu atkal ievilks purvā

Tāda ir līdzatkarīgo ēnas puses, viņi nav balti un pūkaini cietuši vien. Ir arī citas personības plāksnes. Par to ļoti labi ir uzrakstīts grāmatā 'Pārtraukt līdzatkarību ". Tas ir labs sākums, lai apzinātu savas personības pretrunīgās daļas, kā arī vēl nav izstrādāta spēja neiesaistīties Karpmana trijstūra spēlītēs.