Cenu celšanās un alternatīva

Daļā mājokļu noteikti nav kanalizācijas. Pati tādā līdz 18 gadu vecumam dzīvoju.

Toties tagad pat laukos projektu ietvaros ir izbūvēts ūdensvads un kanalizācija.

Es ar nekvalificējos pabalstiem. Ja šis viss ar pabalstiem izies cauri, tad neapskaužu soc.dienestus.

Nav taisnīgi. Ar ko mēs sliktāki? Ja jau dzīvojam nabagmājā, tad visiem nabagiem pienākas pabalsti, arī mums.
Bez pabalstiem var iztikt tās "cālenes", kuras pašas pelna tūkstošus mēnesī tāpat kā viņu vīri, un kurām kontā vismaz 10 štukas kā minimums. Tādas šeit ir nolasījušās biezā slānī. Nav nepieciešams ar pabalstu sīknaudu lieki apgrūtināt ne viņas, ne sociālos dienestus.

Katram savs
Nu man draugi arī dzīvo Rīgā vietā, kur nav pilsētas ūdens un kanalizācija, bet es to uzzināju nejauši. Turpretī blakus ir kaimiņi ar aku un sauso ateju. Tā kā jā, daudziem viss ir sakārtots, taču tas ir tāds lauku variants, pilsētā būtu loģiski centralizētās trubas

eseni
Nu vot tieši tā. Pie centralizētās varbūt pieslēgsies, bet paši neko nebūvēs. Man jau daudz prasīja savu māti pielauzt, lai vasarnīcā pie kanalizācijas jāpieslēdzas, jo viņai pofig. Tagad tīri laimīga, ka pods mājā iekšā.

Namejs
Smird... pēc skaudības, nenovīdības, aprobežotības... un stulbuma. Pretīgs kompots. Un lācis vēl ir mežā ar visu ādu... Ja nav man (un štrunts, ka man būtu tikai grūtāk, jo es tak rukāju, attīstu biznesu utt.), lai nav nevienam (arī tam, kuram tas pabalsts tiešām būs izdzīvošanas jautājums). Kaut kāda iedoma, ka esošais dzīves līmenis ir garantēts, pienākas un noteikti ir svētā govs attiecībā pret jebkurām pasaules kataklizmām... kas to ir apsolījis? Dod, dieviņi, otram dot, ne no otra mīļi lūgt.
Vistipiskākā latviešu nabaga domāšana - norma ir nabadzība, nevis pārticība utt., pastāsti to kādam, kas dzīvo Reiropā. Plus vēl tā iedoma, ka visi visiem ir kaut ko parādā, ka tie, kas daudz stra'dā, cenšas domāt stratēģiski, riskēt un ieguldīt dažādu veidu resursus, ir kaut ko parādā dāmītēm, kuras "negrib visu dzīvi veltīt darbam", "grib dzīvot harmonijā ar sevi un dabu", veltīt vairāk laika sev utt.", karoče, negrib nekam pislēgties un pakustināt savu ž (piedošanu). Tie, kam ir kaut cik normāla iztika, vismaz LV leilākoties ļoti daudz ir ieguldījuši, lai to sasniegtu,nav mums te izplatīta miljonu mantošana. Attiecīgi šie cilvēki arī gribētu kādu palīdzību no valsts grūtā situācijā, un viņiem nav nekāda pienākuma tūkstošus mest caurā maisā, lai visādus sliņķus uzturētu. Piedodiet, nevis sliņķus, bet tos, "kam darbs nav galvenais". Es nerunāju par objektīvi slimiem un grūtā dzīves situācijā nonākušiem cilvēkiem.