vecākajam šai posmā izlīdzējos ar auklītēm vasarās, vai ņemšanu līdzi uz darbu, kurā bija pat iespējams spēlēties pagalmā. Skolā palika līdz maksimālajam laikam, jo tikai ap 18 tiku pakaļ. Skolā tikai spēlējās, vakaros vēl bija jāmācās m'jās, pulciņš tolaik bija 1x nedēļā.
Tagad mazākajam puikam, kurš nupat beidza 1.klasi, esmu priecīga par pagarināto grupu. Ja ietu pakaļ agrāk (man ir tāda iespēja), tad jānīkuļo būtu mājās pie datora/telefona, kamēr man darbs. Pagarinātajā gan izmācās uzdoto, gan iziet ārā, gan aiziet uz pulciņiem, viņam bija 3x nedēļā basketbols, otrdienās dažreiz 2x dienā sporta pulciņš (ja pats uz to aizgāja, jo gribēja vēl), angļu valodas pulciņš. 1x nedēlā pagarinātajā bija arī lasīšanas laiks - kad visiem stundu bija jālasa savas grāmatas. Citā laikā, kas vēl palika, zīmēja, spēlēja šahu vai citas spēles, ko pats gribēja. Viņam vēl papildus skolotāja deva uzdevumus rakstītprasmes attīstīšanai, kas sākumā ļoti slikta bija. Telefonus lietot viņiem pagarinātajā neļāva. Vasaru pavadīs vai nu pie omes vai nīks ar mums istabā, kamēr blakus strādājam. Es vispār esmu ļoti pateicīga attālinātā darba iespējai, bez tā nejustos tik komfortabli ar pirmklasnieku. Viens pats pagaidām mājās nepaliek un nav arī gatavs palikt, uz skolu ar negrib iet pats. Patstāvību jāstiprina vēl, ir bailīgs un kautrīgs.
Tā kā vajag pašiem izmēģināt pagarināto, varbūt būs pilnīgi pieņemama +domāt par auklītēm vakariem un brīvlaikiem.
Kad vēl bija darbs klātienē, reizēm kolēģi paņēma bērnus uz biroju, bet tā ir konkrēta nīkšana, kā arī vecāka darba kavēšana tomēr.