Atļāvos šo tēmu likt ne veselības sadaļā, jo tur visas šīs bailes "piešuj" vegetatīvajai distonijai, bet man šķiet, ka tas nav mans gadījums. Jebkur citur varu mierīgi palikt viena pa nakti, bet vīra lauku mājās nāk virsū visas pasaules bailes - aizturētu elpu ieklausos katrā skaņā (vecā koka māja tam ir ļoti pateicīga - vislaik kaut kas čīkst un brakšķ), kad sāk krēslot, vispār spēju uzturēties tikai vienā vismazākajā telpā ar ciet durvīm. Sevišķi bail no lielajām istabām ar augstajiem griestiem. Šausmenes neskatos jau gadus 15, bet prāts reāli ceļ ārā pusaudžu vecumā skatītos Poltergeistus un ko tik vēl ne. Kādas idejas risinājumam īstermiņā un ilgtermiņā?
Bail palikt vienai lauku mājās
ZaneH
|
|
|
|
ZaneH |
|
|
Kaķis. Suns. Radio paskaļi. Var šo visu kopā. ;-) |
|
|
Man arī bija bail! Nesen paņēmu brīvdienas no vīra un bērniem, aizbraucu pavadīt nedēļu laukos. Pirmās divas naktis bija neomolīgas, pēc tam sāku baudīt! Jābaidās no cilvēka, ne no dabas. Tad nu es iesaku braukt vienai un pārlauzt baiļu momentu, lai pēc tam varētu baudīt. Kā teiktu kāds Lv zināms cilvēks- tumsa ir tā pati gaisma, tikai tumša! |
|
ZaneH Kā es Tevi saprotu. Man arī bija bail palikt bijušā vīra lauku mājā. Lai gan viņš tur arī bija un mazākā meita. Vīram bija niķis neaizkrampēt uz nakti durvis (pīpēt gāja un tā, vispār uzskatīja to par nesvarīgu, jo nekas taču nevar notikt). Es gulēju ar mazo vienā istabā krāsns kruķi zem gultas palikusi un durvīm priekšā krēslu aizstūmusi. Vīrs iedzēris citā istabā snauda. Biju precējusies daudzus gadus un bailes nekad nepārgāja. Būtu tur viena, vispār acis uz nakti neaizvērtu. Māja pie meža. |
|
|
ZaneH Kas nebaidās, tas ilgi nedzīvo. Change your mind and the rest will follow! |
|
Es nesaprotu. Man patīk palikt vienai savā lauku mājā. Reizēm gan izdomāju, ka vajadzētu pabaidīties, un tad aizslēdzu uz nakti durvis. Bet parasti par to aizmirstu. Gadās, ka kāda dīvaina skaņa mazliet izbiedē, bet tie ir atsevišķi gadījumi. Principā sajūta, ka es te esmu viena un neviens mani te netraucē - tas tak ir baigi forši. Griesti gan man nav īpaši augsti, bet gribētos. Man ir vājība uz augstiem griestiem. Suņi, signalizācija, videokameras, apsardzes firma, iestāties vietējā mednieku biedrībā, šaujamais, nelietot alkoholu, nepalikt vienai. |
|
ZaneH |
|
|
|
astuti Tomēr, kad pāris reizes lauku īpašumu apzaga un mēģināja ielauzties arī dzīvojamā mājā, tad tagad tas ir absolūtais minimums, nevis "šausmas". Change your mind and the rest will follow! |
|
Pilnīgi šo saprotu. Bija reiz divas nedēļas ziemas periodā vienai ar zīdaini jāpadzīvo lauku mājā. Diezgan neomulīgi, apkārt mežs, tumsā aiz pagalma apgaismojuma tikai melna siena. Brrr... Neesmu nekad īsti šo pārvarējusi, jo mājā divreiz ir ielauzusies vesela zagļu banda un arī bijuši daži paranormāli gadījumi, bet tie kaut kā beidzās. Baidos tikai no sliktiem cilvēkiem. |
Man no visa minētā ir tikai suns, un tas arī tikai smukumam.