Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Vai ir iespējams atbrīvoties no automātiskas sevis vainošanas?

martiniks

Šķiet, ka vairums veselu cilvēku automātiski nevaino sevi, bet gan vispirms meklē vainu ārpusē

Papildināts 09.06.2022 21:49:

Šķiet nepareizi. Normāli un veseli cilvēki nemēdz vainot citus savās neveiksmēs.


21.gadsimtā vaina un visādas citādas birkas diezgan bieži ir PRODUKTS. Indivīda vaina var būt, var nebūt, var būt izprovocēta vai pārspīlēta.


KašķaKK - strīdēties ar sievieti var tikai tups bikšainis, jo normāls vīrietis to nedarīs, vienalga būs zaudētājspat tad, ja viņam, kas ir ļoti retos gadījumos, būs taisnība.

tema/18219142-strideties-ar-sievieti-vai-vajag-un-ka-to-darit/  18.10.2014

Ivy

Veselīga ir mērenība un līdzsvars - un varbūt pat vispār vainas nemeklēšana. Labāk meklēt, ko darīt, lai kļūdu/situāciju novērstu/neatkārtotu/ uzlabotu. Bet neuzliekot sev slogu, ka viss tūlīt jāatrisina. Ja uzkrīt liela ķeza, tad darīt pa gabaliem to, ko var. Ir jābūt pret sevi laipnam. Paņem to savu mazo iekšējo bērnu aiz rokas un saki - tagad ejam soli pa solītim. Tas nekas, ka brīdi bija apjukums un vate. Attapos, eju tālāk.

Varbūt ir vērts pie izdevības atvainoties arī pēc gada vai mēneša. Ar distanci situācijai abas puses neitrālāk pieiet. Un tad pamazām samazināt to intervālu.


always forever - on the road (again)

I want to ride my bicycle

Gan jau tā ir sevis nemīlēšana. Varu pateikt kā ir man - vispār sevi nevainoju un ilgi neškrobojos. Teiksim iebraucu savos vārtos, jo man novērsa uzmanību suns, dabūju nesmuku bukti. Principā absolūti mana vaina. Vīram pieklājības pēc pabesījos, kāda es neveikle un kā nu man tā gadījās (mums jocīgs kasko, it kā nekas tāds tur nebija, bet beigās ap 300€ no pašu naudas), bet iekšēji praktiski ne mirkli sevi nevainoju. Darbā arī. Vakar darbā kolēģis testējot atrada pāris lietas, kas jālabo, es it kā izlaboju un teicu, lai vēlreiz apskatās. Es nebiju izlabojusi visu. Nezinu kā palaidu garām. Varētu vainot sevi par to, ka neuzmanīga, tērēju otra laiku, bet es ātri izlaboju, aizrakstīju čatā sorry un viss. Jā, iespējams viņš domās to pašu, ko es domāju par tiem, kas tā dara . Bet nu ko tur vairs. Tas ir pagājis. Es tiešām sevi mīlu, tāpēc domāju ka biju nogurusi, man bija paralēli vairāki nesaistīti taski, acīmredzami tāpēc tā gadījās. Nekas nav nožēlojamāks kā taisnošanās, kāpēc tava kļuda nav īsti kļūda un kāpēc tā gadījās, tāpēc es īpaši to nedaru, bet iekšēji pilnīgi noteikti sevi nevainoju.

Izturies pret sevi ne sliktāk, kā tu izturētos pret citu viņa kļūdas gadījumā.


puku_princese

Esmu no tiem cilvēkiem, kam ļoti reti ir vainas apziņa. Nezinu, ar ko tas saistīts, jo visādas citādas nelabas emocijas manī ir bieži. Jūtos vainīga praktiski tikai objektīvu iemeslu dēļ - ja esmu kaut kur kļūdījusies, aizmirsusi izdarīt utml., bet tad uzreiz cenšos to izlabot. Nekad nejūtos vainīga, ka pārāk reti zvanu radiem, pārāk reti apciemoju vai tml. Varbūt esmu sociopāts.

Bet man ir viena draudzene, kura par sevi saka "es jau piedzimu vainīga", īstenībā ļoti traki tas ir. Par visu jūtas vainīga un ar viņu ir grūti komunicēt. Piemēram, palūdzu viņai kaut ko izdarīt/ palīdzēt, viņa jūtas vainīga, ka nepiedāvāja man pirmā un sāk atvainoties un taisnoties. Vai sāk rakt pārāk dziļi - palūdzu padomu situācijā X, viņa sāk meklēt arī citas manas problēmas (t.sk. neeksistējošas) un mēģināt iesaistīties to risināšanā.

Tas ir ieaudzināts.... bet traumu var izārstēt ar terapiju. Es gan vienmēr vainoju visus citus, visbiežāk vīru

Tomēr man bija vainas apziņa, piemēram, ka neesmu perfektā māte. Ka esmu sabļāvusi, kaut ko nepaspējusi un neizdarījusi... tad strādājām ar perfekcionismu, kas daudziem piemīt un padara dzīvi neciešamu.

Vai nav vieglāk pieiet visam no objektīvās puses?

Vainīgs ir tas, kas izraisa kaut ko. Izraisa konfliktu vai rada apstākļus, lai kaut kas notiktu. Ja kāds otru kaitina un tas neiztur uz iezveļ pa muti, tad objektīvi vainīgs ir tas, kurš kaitināja. Ja kāds nenovāc aiz sevis drātis un kukuržņus, tad vainīgs ir viņš, nevis tas kurš paklupa un ir neveikls.

Ja pieiet tā, tad diezgan viegli saprast kurš ir vainīgs. Es dažkārt esmu vainīga, ka esmu kaut ko izraisījusi, bet citkārt kaut ko izdaru un skaidri zinu, ka mani ir izprovocējuši, kaut it kā no malas izskatās, ka es esmu tā vainīgā. Tādas situācijās vainīga nejūtos nemaz.

Dažkārt neviens nav vainīgs, vējš nogāž kokus un kādam tie uzkrīt virsū. Tad viņam vnk ir tāds liktenis. Ne jau tas, kas tos kokus kaut kad pirms 80 gadiem stādīja.

Fritata

Rudā_

Ja kāds otru kaitina un tas neiztur uz iezveļ pa muti, tad objektīvi vainīgs ir tas, kurš kaitināja. Ja kāds nenovāc aiz sevis drātis un kukuržņus, tad vainīgs ir viņš, nevis tas kurš paklupa un ir neveikls

Te cilvēks ar pastiprinātu vainas sajūtu, vainotu pats sevi - kā es neredzēju, ka tur var paklupt un tas viss tikai tāpēc ka esmu neveikls.

Fritata
A vot tā nevajag! Nevajag vainot sevi par to, ka citi izmētajuši gružus. Es nejūtos vainīga, ka citi meža mēslo. Es nekad tā nedaru. Un neuzskatu, ka man obligāti būtu jāvāc citu piemēslotais. Kādreiz jau var, bet ne jau ka tas būtu mans pienākums. Vienīgais ko daru, es vienmēr vācu stiklus jūrmalā. Žēl to mazo bērnu, kas var sagriezt kājiņas.


Es paudīšu nedaudz citu viedokli.

Esmu no tiem, kas cenšas saskatīt visur savu atbildību. Nu paklupu mežā aiz cita atstātās drazas, pati tizla. Priekšniece norāda uz nepilnībām, esmu pati to darbu taisījusi, protams, ka tā ir mana atbildība.

Neuzskatu, ka tas ir kas slikts. Drīzāk brīnos par tiem, kas visur var vainot citus un novelt atbildību no sevis. Nu jā, nopeta cita drazu, bet es pati paklupu, pati neskatījos, pašai divas kreisās kājas. Tas nozīmē, ka pašai pie sevis jāstrādā.

Papildināts 15.06.2022 09:24:

Ja mani kāds nokaitina un es zaudēju savaldību, kā tā var būt otra vaina??? Tās ir mans emocijas, kuras nesavācu, otrs tās ietekmēja, bet ES nesavācu. Nu kā par savu rīcību var vainot otru.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18429169