Sveikas, stāsts skaudrs-atklāju, ka vīram ir mīļākā. Pēc nopietnas sarunas ar pierādījumiem, protams, atzinās, ka jau pāris mēn dzīvo dubultattiecībās. Vīra darba specifika tāda, kas paģēr biežu būšanu prom no LV, dienesta romans. Meitenes, es burtiski sašķīdu tūkstoš mazos gabaliņos, esmu savu gada normu izraudājusi. Viss! Palūdzu savākt savas mantas un teicu, ka pati aizvedīšu pie drostalas, bet nē tak, jau nedēļu sētā nakšņo mašīnā. Viņš vispār nesaprot, ka stāsts ir par pieaugušiem cilvēkiem, viņu lēmumiem un rīcību- līdz pat pēdējam brīdim ir izvēle- novilkt bikses vai tomēr nenovilkt. Jebkurā brīdī ir iespēja pateikt stop!
Es nedzivošu ar vīrieti, kurš vārtījies citas sievietes palagos, slaidi var doties pie savas mīļākās! Esmu ieminīta pret ļoti jaunu sievieti. Ellīgi sāp, bet man ir savs pašlepnums.
Te mums sākās lielas problēmas, jo vīrs gatavs uz visu, lai tikai nešķirtos. Ģimene viņam esot viss. Klasika- esot jau gatavojies visu izbeigt, man nebūtu neko teicis, meitene vainīga utt. Interesanti gan, ar kuru es slēdzu laulības līgumu un kuram bikses noslīdēja? Es, savukārt, jūku prātā no mūžīgā "parunāsim vēl?", es tevi izvedīšu, nopirkšu, ieskaitīšu....
Mums 20 forši laulības gadi, dārgs, mīļš, vienīgais, mazi bērni, īpašumi utt. , bet dotajā brīdī tas ir cits cilvēks, ne tas vīrietis, kuru aprecēju, kuru pazīstu, cienu, mīlu. Man'ir liels tukšums, gribu prom no viņa, kamēr vīrs iet uz pilnu banku. Nesaprotu kāda vella pēc, esi brīvs un ej pie savas mīļākās un dzīvo. Meitenes, man vajag kādu labu padomu, jūtos tik pazemota, esmu gatava viņam ādu pār acīm pārvilkt, pienu strap auto sēdekļiem izliet...
Padeva Tev ziņu? Forši par to gulēšanu mašīnā, tā turēt!
