Vēlos tikai parunāt..

Uzticiba ir visdargaka lieta pasaule un ja to piesmej, nekas vairs nebus ka agrak. Plus man loti nepatik viriesi, kuri piekerti krapsana, vaino otru sievieti. Tas ir TIK neviriskigi un glevi - kad vajadzeja pa tas otras gultu lekt, tad drosi vien bija baigais lauva, bet piekrets naud aiz stura ar asti kajstrape. Tadejadi ir divi pretigi aspekti autores vira. Logiski, ka vins nozelo to, ka tika piekerts, nevis krapsanas faktu pasu par sevi.

Autore - tu pareizi dari, klausies savas izjutas. Padzivo atseviski, paradi to, ka nekas vairs nebus ka ieprieks. Ej pie terapeita, izraudies, izdusmojies, megini savakt sevi. Naks laiks, naks ari padoms ko un ka talak rikoties. Izturibu tev.

var piedot, var dzīvot tālāk, bet uzticēšanās nekad vairs nebūs kā iepriekš

solar wind
Piekrītu par to otras sievietes vainošanu. Mans ex kad pieķēru rīkojās tikpat absurdi. Es ar to viņa side čiksu pat sazvanījos, parunājām abas cilvēcīgi, forša sieviete kurai ar tika melots, ka esam sen šķīrušies tikai manas mantas palikušas mājā . Kamēr biju prom, viņu veda tur. Nu kad pieķēru, viņš vaiboja to otru, ka....sadomājusies, ka viņš no manis šķirties gribot. Viņš tak nekad nebija plānojis no manis šķirties. Viņa vainīga, ka ticējusi viņam. Vai nav absurds?

Un man ķipa jājūtas laimīgai par to, ka šķirties tak viņš nemaz negribot. No stress, mīļā, tā teikt