Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Vēlos tikai parunāt..

Bille333

MieraVejos

kino
Izšķirties vienmēr var paspēt, tas jau nu toč nav nekas ekskluzīvi neizdarāms.
vo, vo.


kino

Turklāt, te tomēr tiek izlaista viena nianse - vīra darbs saistīts ar biežu būšanu prom no mājām, ārpus LV. Protams, ka darbi ir dažādi, ir dažu dienu komandējumi, ir ilgstoša prombūtne, ir pāris komandējumi gadā pa nedēļai - divām. Viss atkarājas, kāda tipa prombūtne. Ja ilgstoša, es nez, nu tur tomēr vajag nedaudz reālāk tvert situāciju un labāk nekādus pierādījumus nevākt, bet vērtēt to, ko otra puse dara un kā izturas, kad ir mājās.


Better to remain silent and be thought a fool, than to speak and remove all doubt. /Mark Twain/

Patricia L

kino
MieraVejos
Es par to pašu. Es izvērtētu, kas man ir izdevīgi. Kaut vai, lai dzīvo kā kaimiņš, stiepj lakstus, bruļikus, dod naudu, vadā ceļojumos. Es toč esmu kļuvusi materiāliste. Nevarēs izturēt, izšķirsies. Laikam jau tas mudinājums, šķirties uzreiz, ir ar domu meklēt citu. Tā kā citu man noteikti vairs nevajag, tad tas lēmums būtu twds. Sākumam. Dzīvot vienai ar bērniem? Vieglāk? Sirdssāpes no tā nemazināsies. Pārāk daudz patosa par nodevībām un samīcītiem palagiem. Nu, bet es esmu aukstasinīga un ar stipriem nerviem.

Tātad sieva 20 gadus dzīvo laimīgās attiecībās, ieskaitot to periodu, kad tika krāpta. Visu nosaka uzzināšanas apstāklis. Nebūtu uzzinājusi, joprojām būtu laimīgās attiecībās, kurās tiek krāpta. Paradokss.

Padoma nav. Vienmēr viss apstājas un rotē ar finansālām iespējām pēc šķiršanās un nepieciešamajiem naudas, laika un nervu resursiem, ja tiek nolemts šķirites. Nereti nešķirties ir pragmatisks lēmums.

Padoms tomēr ir. Sadaliet guļamistabas un dzīvojiet kādu laiku šķirti zem viena jumta. Jo racionālu, abām pusēm un bērniem maksimāli jēdzīgu lēmumu spēsiet pieņemt vien tad, kad emocijas būs pazudušas.


Kamerona

MieraVejos
Nē nu ja viens nespej materiāli pavilkt tad jā. Bet es vienmēr esmu bijusi citādi pragmatiska. Vienmēr esmu dzīvojusi ar domu, ka jāspēj pašai sevi apgādāt, uzturēt. Tik daudz naudai jau nu jebkuram jābūt. Lai laulības džive nebūtu kā darījums. Atrasts kāds, lai materiāli vieglāk dzīvot. Nu nē.. tas man nav saprotams. Pat ja vīrietis apgādā un pati savu naudu var lūpenēs iztērēt ir jābūt tā, ka ja nu kas, lai viena vari izdzīvot. Vot tāpēc nesaprotu mājsaimieces. Tur tiek veidoti iekrājumi? Vai kā tas notiek? Jo daudzas kā apprecas tā izvēlas kļūd mājsaimnieces. A ko tad, ja vecis atdod galus vai izšķiraties?!? Baigi grūti ielekt darba vidē, ja visu mūžu neesi neko darījusi.Nu tad varbūt jā. Tad varbūt jāpiedod un jāpaliek kopā. Bet kas tā par dzīvi?! Nu vienīgi paralēli jāmeklē citu sponsoru ar ko kopīgi veidot tālāk nākotni

Tāpēc laikam es šādas situācijās vairāk vienmēr domāju par emocionālo pusi ne materiālo, jo materiālais man kkā liekas, ka nu jābūt taču tā, ka vismaz sevi var apgādāt! Neviens nav nemirstīgs.

Vai tiešām sievietes dzīvo ar tādām klpapēm uz acēm, ka līdz mūža galam kopā un abi reizē nomirsim ?

Kā nu kurš to pasauli tver. Man laikam nodevība saistās ar ko vairāk par pliku seksu. Ja tas vīrs ģimeni apgādā, mājās būdams, ir klāt arī garīgi, audzina bērnus un tikai komandējumos sekso ar citu... Laikam būtu vienalga. Man seksuālā uzticība noteikti nešķiet būtiskākais attiecībās. (Sendienās bija daudz trakāk - vīriešiem bija oficiālas mīļākās, ko jāuztur. Un sievietēm - nekādas balsstiesības + nekādas iespējas sevi materiāli nodrošināt, strādājot. Fr pat bankas konts sievietei ir relatīvi nesena lieta.)

Bet nopietnas pārrunas, protams, neizpaliktu. Jo pieļautu, ka kaut kas garām palaists un viens otru slikti pazīstam.

Kamerona

Vot salīdzniet situācijas un padomājiet - KAS patiešām ir nopietnāk kur pa tiešām pasaule sabrukusi.
Katram sava sāpe tuvāka... Cilvēki visā pasaulē vienmēr miruši. Āfrikā cieš badu... tāpēc man tagad neēst?

Kas tā par modi visur tagad Ukrainu piesaukt ar domu, ka tagad tāpēc jādzīvo pieticīgāk un jābūt laimīgam, ka ir ko ēst un vecis pie sāniem... da kaut jāklis un dzērājs, bet tomēr labāk kaut kāds jo tur citur vispār cilvēki mirst!

Papildināts 10.06.2022 11:17:

Man laikam nodevība saistās ar ko vairāk par pliku seksu.
Pliks seks nekad nebūs pliks seks. Tad jau varētu seksot ar jebko. Sētas bomzi ieskaitot. Tak tikai sekss! Seksā piedalās visādas maņas ne tikai iebāzt un izvilkt.

kino

Kamerona
Veido iekrājumus, tiek pirkti īpašumi sievai(mājsaimniecei). Tas, ka "visu mūžu nav strādājusi" - tad par mājsaimnieci jākļūst no skolas sola. Ļooooooti daudzas sievietes, lai neteiktu, ka visas, par mājsaimniecēm kļūs tad, kad sāk dzimt bērni. Un tad, kkādus padsmit gadus mājsaimniečo un atgriežas atkal darbā. Tas tāds diezgan bieži sastopams scenārijs. Ja "vecis atdod galus" - apdrošināšana.


Better to remain silent and be thought a fool, than to speak and remove all doubt. /Mark Twain/

Kamerona

kino
Man zināmās tā ari ir, ka no skolas sola apmēram. Nav strādājušas.

Tīri teorētiski tas viss izklausas ok. Bet man zināmās ģimenes dživo īrētos mitekļos un nekādi īpašumi tur toč netiek pirkti, kur vēl apdrošināšanas utt. Tas tāds seriālu mājsaimnieču variants. Dzīvē šaubos, ka liels procents tā to iekārto visu.


Piens mašīnā ir pat ļoti labs variants. Ilgi tur vairs nepaliks. Var skābētu kāpostu suliņas...

eu, vecīt, pie**rsi mašīnu?!

nu vecīt...

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18429177