dezavu
Es zinu,ka tik ar to..pārējais tikai virtuāli..
Ja godīgi pirms diviem gadiem,es pat nevarētu iedomaties,ka vins varētu krāpt vispār..es pilnīgi viņam uzticējos..bet realitāte ir cita..Nevienam pazīstamam to neesmu pat stāstījusi ,jo man liekas tas viss ir tik pretīgi..bet arī turot to visu sevi un analizējot galvā,liekas vel dīvaināk..es reāli nesaprotu viņa darbības..pie tam mēs visu izrunājam..arī par sex,ja te citas raksta,ka viņam nav dūšas man kautko piedāvāt..bet mums nav tad attiecības,kur neizrunatu,ja kautko gribētu.vismazs man tā liekas..
par meklēšanu kautko malā man- man pašai pret sevi tad būtu vel pretīgāka sajūta..es esmu dusmas viņa klātbūtne reģistrējusies iepazīšanās portāla,bet tik pat ātri izdzēsos..jo pati saprotu,ka tas ir bērnudārzs ..man pat nav interesanti citiem atbildēt ..
un tā cīņa notiek mani visu laiku- vai nu sagremot vai aiziet..un es nesaprotu,ko man īsti darīt..jo ja analīze visas attiecības kopumā..tad tas nebūtu tas sliktākais variants.:te minēja par sagatavotu ēdienu..pēc viņa gājieniem,viņš tagad gatavo..palīdz sakārtot māju un ar Bērniem ļoti daudz pavada laiku..bet es tik nevaru tikai tāpēc visu aizmirst ..