Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Vai izdosies fundamentāls " psiholoģiskais" remonts ?

zilas_debesis

Interesē līdzīgi pieredzes stāsti. Mēģinot " īsi" aprakstīt situāciju: ir vesela dzimta, kurā vecvecāki, to bērni -brāļi + māsas ar saviem bērniem savā ziņā dzīvo ļoti ciešā nabassaitē. Daži ir nodalījušies savā dzīvē un telpā, bet pārējie apdzīvo vienu lielu lauku māju. Tur darāmā daudz, paliela teritorija ar īstu laiku ainavu, dārziem, zāles pļaušanu un visu, kas tam piedien. Problēma: māja kliedz pēc remonta un pārbūves, jo viss ir tā, kā bija pirms gadiem 50-40-20. Ir tekošs ūdens un WC iekšā, bet pārējais būtībā nav remontēts (neskaitot kosmētisko). Pa šiem gadiem cilvēki novecojuši, dzimuši mazbērni un jau izauguši. Agrāk vecākā paaudze kategoriski noteica, ka māja funkcionē un nekas fundamentāli tur nav jāmaina. Šodien visi viens uz otru skatās un saprot, ka māja būtībā ir nolaista, trakā stāvoklī, vajag investēt un remontēt. Visu laiku gaisā spriedze, jo dzīve ir haosā un neapmierinātībā, visi kakti ar kaut ko pilni, viens otram " maisās pa kājām". Lielais jautājums: kur dabūt tam naudu? Ir gan zeme, gan mežs. Bet kā jau latvietim ideja par tā daļēju pārdošanu vai zāģēšanu liekas kā kājas noņemšana. Un te domas dalās: daži jaunie grib rīkoties, kaut ko notirgot vai nozāģēt, un par naudu veikt remontu, kas noteikti sakārtotu mājas funkcionalitāti un klimatu cilvēku starpā. Pārējā ģimene klusē vai ir pozīcijā, ka to darīt nozīmētu sagraut gadsimtu vērtības, varētu sanaidoties savā starpā, sāktos pārmetumi, vainošana uttt.

Noteikti ir ģimenes, kam bijušas līdzīgas psiholoģiskās dilemmas. Šis noteikti nav stāsts tikai par mājas remontu. Šis ir stāsts par cilvēkiem, kuri baidās viens no otra nosodījuma un atraidījuma, un lielākas sanaidošanās. Un no tā, ka kādam no vecākās paaudzes varētu palikt slikti ar sirdi vai līdzīgi, ja uzsāktu lielos darbus.

Esmu viena no mazāk iesaistītajām pusēm, jo ir sava dzīves telpa, bet nupat man lūdz padomu un atbalstu šo smago sarunu uzsākšanai, jo kaut kā tas jautājums jākustina.


Skābais

Es teiktu, ka tur pa priekšu ir blakus jāuzbūvē jauna māja, uz kuru vismaz daļa pārcelsies. Tik jāskatās, kas tajā visā piedalās, jo var sanākt, ka viens uzceļ sev ērtu mājiņu, bet tad parādās konkurence uz ērtībām. Ja par naudu - no malas ieteikt grūti, tas jautājums, no kā vispāt viņi pārtiek. Lauku mājām kredītus bankas parasti neizsniedz.


Quidquid latine dictum sit, altum videtur

Mums gimenē bija līdzīgi. Mēs gan visi nedzīvojām kopā un māja, kas kliedza pēc remonta, bija vecāku māja. Tomēr gruti bija atrast to smalko robežu kā nesastrīdēties, bet tomēr atvērt acis uz to, ka apstākļi, kuros dzīvo, būtu uzlabojami dēļ pašu ērtībām un veselības. Turklāt viens vecāks gribēja uzlabojumus, bet otrs dzīvoja pārliecībā, ka māja ir ideāla un tai skarties klāt ir bez maz vai grēks. Bet veselība kliboja tieši tam, kuram māja likās laba esam. Mēs iegādājāmies vecākiem citu dzīvesvietu un lēnām "sapilinājām", kāpēc tur dzīvot ir labāk. Veco māju pārdevām. Bet, godīgi sakot, man sāp sirds joprojām, ka mums tā māja vairs nepieder. Arvien biežāk domāju, ka gribu to atpirkt. Tik šobrīd tur viss ir pārveidots un uzlabots un neviens mums to tik viegli nepārdotu.

medala
Pārdošana gan netiek apspriesta. Tā nav tikai plika māja, tur ir vesels īpašums. Kaut kādā mērā nesaskaņu pamats ir līdzīgs- viens būtu pārliecināms, bet otrs ietiepies tā kā principa pēc, un itin visus jauninājumus vai uzlabojumus kritizē jau apriori, un viss izvēršas lielā eksplozijā. Bet kaut kā tas jāsāk kustināt.


PelePele

dzimtas māju pārdot gan es nespētu, remonts ir pavisam cita lieta

Un lūk, Tavs piemērs- izdevās nopirkt citu īpašumu, iemitināt tur cilvēkus, pārdot esošo, kurš tagad ir izremontēts, un beigās sāp sirds. Varēja tās klapatas aiztaupīt un naudu pa taisno ieguldīt esošajā mājā. Mūsu māja ir apdzīvojama, un tur var remontu pa daļām veikt. Bet tikai tas- kurš dos atļauju un atslābs??? Atļauju kaut ko mainīt, lai dabūtu līdzekļus, un atļauju remonta diskomfortam, kura laikā būs neērtības...

Tulip

Jebkurš mežs ir jākopj. Ja ir normala platība, tad ir tikai atbildīgi veikt regulāras tīrīšanas cirtes, kas ari ienes naudas līdzekļus, kas pilnīgi iespējams būtu pietiekams mājas remontam. Ja mežs vecs tad vispār. Tur pat nav ģimenes klimata jautājums, cik nevēlēšanās vispār ne par ko rūpēties. Ne māju, ne mežu, līdz viss aizies bojā. Droši vien es izvēlētos pāraut nabassaiti un doties prom.

zilas_debesis
Tur nav risinājuma. Jāremontē tikai tas, kas brūk, kamēr vecvecāki šajā saulē. Viņi turpina greizu modeli par dzimtas atbildību. Tā paīstam īpašumu nedrīkstēja nolaist, tā bija saimnieku atbildība. Vajadzēja sadalīt pienākumus un atbildības un iezīmēt katram savu lomu tajā, ko sauc par dzimtu. Tas netika izdarīts un rezultātā kopīgs pienākums vieno būtībā ļoti atšķirīgus uzskatos un iespējās cilvēkus. Vecajiem sāpīgi to atzīt. Dzimta nepastās vecās paaudzes kategorijās, bet mūsdienu modeli viņi neizprot. Lielākais iniciators automātiski būs lielākais grēkāzis. Pieņem lietas kā ir un atbalsti vecos atbilstoši ikdienas vajadzībām

Papildināts 18.06.2022 10:35:

nepastāv

zilas_debesis
Ja tas, kurš neko negrib, ir oficiālais īpašnieks tai mājai un zemei, - tad risinājuma nav.

Ja ir cits variants, tad mājā dzīvojošajiem (nevis mazbērniem no malas, kuri dzīvo citur) ir jāsēžas pie apaļā galda un jārunā. Un īpašniekam šī saruna ir jāvada, ierosinot veikt noteiktas darbības, lai dabūtu naudu mājas remontam, kāds remonts būs un kur noritēs. Un kā demokrātija pieprasa - jābalso. Tas liktu tam, kurš iebilst un kuram neko nevajag, piekāpties.

Bet-pārdot zemi, lai dabūtu naudu remontam, - manuprāt, tad nav adekvāti. Ja zemi nevajag, tad to labāk iznomāt kādam.

Papildināts 18.06.2022 10:53:

zilas_debesis
Ja jautājums tikai par naudu, tad vairums cilvēku remontam krāj vai arī ņem kredītu.

Dotajā gadījumā arī tamlīdzīgi vajadzētu rīkoties. Nu vēl varētu kaut ko darīt ar mežu, malka tagad labi maksā, tikai jāapdomā, vai pašiem paliks pāri pietiekami meža.


Ir jau tā, ka daudz gaidu tika saliktas uz mazbērniem, jo tie arī jūsmoja par nākotni šajā īpašumā, kad bija mazi. Tagad pieauguši un situāciju redz pavisam savādāk, un sākas nesaskaņas gan par privātās telpas trūkumu, gan redzējumiem, kā uzturēt īpašumu un visgalvenokārt- mājas savešanu kārtībā. Visi ir neapmierināti un jau daļēji nelaimīgi. Es esmu gājusi cauri dažādām pārmaiņām un diezgan veiksmīgi esmu nodalījusies no dzīves " kolhozā", par ko agrāk bija daudz rūgtuma. Bet tagad visi sāk

Papildināts 18.06.2022 11:12:

... visi kopā dzīvojošie sākuši saprast, ka kaut kas pamatos ir greizi un nefunkcionē, ja neveic izmaiņas.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18429357