Reģistrēties
forumi
Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Par mūzikas skolu un citām aktivitātēm

Zilspukuzirnis

sovunya

aprikoze123
Ja orķestris ir brīvdienās, tad no rīta, bet ja darbadienā, tad vakarā. Bērnam skolā orķestris darbadienas vakarā. Brīvdienās nekas nenotiek. Tas laikam atkarīgs no skolas

sovunya
Jā,mūsu mūz.skolā ir 6 dienu darba nedēļa-sestdienās ir gan solfedžo,gan soecialitātes stundas,gan stīgu orķestris!

Papildināts 08.07.2022 10:47:

Zilspukuzirnis
Auzmirsu piebilst- vēl ir lasīšana no lapas(klavierēs)- jauns priekšmets! Kā arī,ja bērns labi,spēlē,viņš jau no pirmās klases tiek virzīts uz konkursiem-vuetēja mēroga,valsts un starptautiskajiem! Atkal braukšana un iešana! Kopumā ņemot-kamēr bērns vēl nevar patstāvīgi visur iet un braukt,ir nepieciešams cilvēks,kas visur pavada!
Reina

Pēc iestājeksāmena mani gribēja pierunāt čellu spēlēt, bet tur bija briesmīga skolotāja, nikna un neiecietīga. Labi, ka vecāki nepiekrita. Bet, ja saskan ar skolotāju, tad var spēlēt jebkuru instrumentu, tad visas grūtības ir pārvaramas un mūzika kļūst par daļu no dzīves arī vēlāk.

sovunya
Es pat teiktu, ka neorķestra instrumentiem, spēlējot ansambļos slodze ir lielākā. Vienīgā atšķirība var būt, ka ansambļi parasti notiek pa dienu (īpaši, ja muzicē bērni ar starpību +/- 1-2 klases). Savukārt orķestris ir vakaros, lai tiek lielie bērni pēc stundām.

Šis laikam "atkarājas" no skolas.

Klavieres manai lielajai vienmēr ar vienu un to pašu meiteni, abām nodarbības pēc kārtas, tad ērti salikt.
Vijolniecei ansamblis ir tajās pašās dienās, kad instrumenta spēle (jo skolotāja tikai tās 2 dienas ir), spēlē visi no 1. līdz 8. klasei (bet tie tik kādi 6 bērni ir). Orķestris kā papildu opcija.
Abām 1 vai 2 reizes gadā sanāk kādā ciema mēroga koncertā piedalīties ar 1-2 skaņdarbiem. Konkursi arī nav obligāti, pat ja bērns spējīgs. Šai kovida laikā gan konkursi bija virtuāli, nebija sāpe. Turklāt konkursa skaņdarbs = eksāmena skaņdarbs.
Tai pat laikā skolas pūtēju orķerstris... Viņiem vismaz 1 reizi mēnesī uzstāšanās ar vairākiem skaņdarbiem (faktiski visos ciema pasākumos cauru gadu, t.sk. vasarā), un vēl skates, dziesmusvētki, ciemošanās ar končiem pie citiem orķestriem.
juks

Manām vecākajām orķestris tieši bija dzinulis, īpaši pēc mūzikas nometnes. Lai arī beigušas mūzikas skolu, turpina piedalīties jauniešu orķestrī un nometnē.
Runājot par skolas laiku, mans saksofonists piedalījās skolas simfoniskajā kamerorķestrī, pūtēju orķestrī un jauniešu orķestrī - piektdienas vakars, sestdienas rīts un svētdienas viss rīta cēliens. Saksofonu staipīju gadus 3 vismaz. Tādā ziņā - vijole vieglāka, bet bungas vispār brīnišķīgas - jānes tikai 2 vālītes.

Bērni izaug un ar laiku paši dodas uz mūzikas skolu, vecāki, labākajā gadījumā, apmeklē koncertus un izlaidumu.
Lai ko arī bērns darītu ir koncerti, konkursi, mēģinājumi, sacensības, izstādes utt ir jārē'ķinās ka būs jābrauc līdz pavadot, atbalstot. Var ne uz katru pasākumu, bet sīkajam ir jājūt vecāku atbalstu.

Vīriešu loģika ir pareizāka, bet sieviešu - interesantāka


Nez, mums vienam bērnam ir mūzikas skola+futbols. Cilvēks jau grib arī baseinu, un pāris korus, un vēl vijoli, ģitāru, šahu un ko tur vēl.

Apstādināju pie mūzikas skolas un futbola. Un ta jau - es citreiz nespēju izvadāt, nemaz nerunājot, ka tač vēl ir parastā skola un trenēšanās mājas.

Nevajag pārforsēt. Lai pēc tam nav tā, ka riebjas i tas sports, i tā muziķene.

Pārēji - viens slinks un uz mūžu atteicies no baseina vispārvispārnekadvairs un zīmēšana - fūpēkaka un meditē tik pa skolu. Vēl viens sīks - iztiekam ar bd ( un bd baseinu un dejām) un futbolu.

Vispār jāizvērtē, cik ir to pulciņu, kādi ir talanti un to - vai pats vecāks spēj izvadāt. Ne jau visur un vienmēr var bērnelis pats tikt. Jo ielāks, tad jā, bet tāds sīkais -nu tā.īpaši, ja ir instrumenti, kas jāstaipa līdzi.

Ah - un vēl, ja ir sporti, tad bieži ir sacensības, koncertos arī jābūt....un nevar tā, ka nepiedalies kā vecāks

Zilspukuzirnis
jā, ir pieredze no mūzikas skolas pāriet uz privātu instrumenta apguvi. Jo reāli bērnu interesēja tikai instruments. Atradām skolotāju, kas strādā pēc Suzuki metodikas, un tagad 2 stundas nedēļā spēlē ar skolotāju. Ja sanāk, tad viena no stundām ir kolektīvā muzicēšana, kad piebiedrojas vēl otrs bērns un tad viņiem ir čellu trio. Arī privāto studiju bērniem ir iespēja uzstāties, piemēram, Juglas mūzikas skola rīkoja tādus koncertus, kur muzicēja gan skolas audzēkņi, gan privāto studiju bērni. Arī Suzuki asociācija rīko koncertus, piemēram, Latviešu biedrībā, kur uzstājas bērni, kas mācās pēc šīs metodikas. Vēl šovasar pirmo reizi piedalīsimies vasaras nometnē, kur spēlēs ansambļos, būs meistarklases un arī citi instrumenti, ne tikai čelli. Tā ka kopumā ļoti laba pieredze. Runājot par iespēju vēlāk mācīties mūziku profesionāli, man kāda (viņa gan bija vijoles katedras vadītāja) skolotāja teica, ka oficiāla mūzikas skola izglītība, lai iestātos mūzikas augstskolā ir nepieciešama tikai Krievijā un postpadomju valstīs, kurās vēsturiski ir šāda sistēma, bet, piemēram, R-Eiropā tā neesot, tur svarīgi demonstrēt labu spēles prasmi iestājoties. Es to nezinu, tikai atstāstu. Man svarīgāk, lai bērns iepazīst un iemīl mūziku, priecājoties par savu spēju pašam to atskaņot un arī radīt.

Mūsu gadījumā dēls sākotnēji izvēlējās vijoli, pats savā 6 gadu vecumā paņēma aiz rokas vecomammu un aizgāja stāties mūzikas skolā. Sāka mācīties, bet, kā jau iesācējam, tas viss neskanēja īpaši daiļi. Viņam kā cilvēkam, kas apveltīts ar ļoti labu dzirdi, pašam bija grūti. Otrajā gadā pierunājām mainīt uz čellu. Tur bija vairāki argumenti - negriež ausīs, augums piemērots čellam un daudz labāks kontakts ar skolotāju. Pēc otrā gada pārgājām uz privātskolotāju, nevarējām savienot ar skolu laiku ziņā - skola Rīgā, mūzikas skola vietējā pilsētiņā, kur stundas (piemēram, solfedžo, kuru apmeklē daudzi) sākās jau pusdienas laikā, kamēr mēs no Rīgas tikai pēcpusdienā, tas čakars nebija to vērts.

Sofija
Vai var sīkāk pastāstīt, kur meklēt čella skolotājus ārpus sistēmas? Dēls maina skolu, vecajā skolā bija integrēta arī mūzikas instrumenta spēle, negribas to pazaudēt.
Dzeerveniite

Zilspukuzirnis
Izlasīju Tavu pirmo pietiekumu, tālāk tēmu nelasīju. Nu manai meitai sākumskolā bija ļoti daudz nodarbības- peldēšana, angļu valoda, keramika, sporta skola. mākslas nodarbības, mūzikas skola, varbūt vēl kaut kas, visu nevar atcerēties. No manas puses bija baigā vadāšana, par cik biju pašnodarbināta persona, tad varēju izbrīvēt dienas otro daļu, lai pildītu šofera lomu.

Apvienot var tad, ja ir kāds kas tiešām palīdz izvadāt. Ja vien viss nenotiek vienā rajonā, kur viegli izstaigāt ar kājām.

Ar slodzi bija tā, ka ja patīk un padodas lietas, kuras dara, tad jau nejūt kā slodzi, bet kā interesantu nodarbi. Visgrūtāk bija ar mūzikas skolu, tur tiešām ir slodze un stresaina vide (ieskaite un eksāmens viens pēc otra, viss tādā vāveres ritenī), tāpēc no mūzikas skolas atteicāmies, mums derēja tikai tāds brīvs darba režīms pulciņu stilā. Beigās tās klavieres ar ņēmām kā pulciņu, bez liekiem stresiem.

Bet visam punktu pielika 2020.gads...- kad kovid dēļ vairs nekas nenotika.

un otrs punkts tagad krīzes laiks, kad degviela un viss pārējais ir dārgs un jādomā no kā atteikties.

Bet meita arī daudz ko pati negrib, jo tas, kas bija aktuāli 8 gados vairs nav aktuāli pusaudzes vecumā.

Esmu. divu koklētāju mamma - kokle ir lielisks instruments... Savienot ar ko citu būs pagrūti, bet kokles bonuss ir ansamblis un konceri un Dziesmu svētki! Arī mazie koklētāji piedalās "lielajos" dziesmu svētkos, ne tikai skolēnu. Droši vien viss ir atkarīgs no izvēletās jeb tuvāk esošās mūzikas skolas, bet savu bērnu skolā es neizvēlētos citus instrumentus, jo kokles skolotāja ir izcila!
Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18429475