Man jau šķiet, ka autore baidās pakāst jautras, pozitīvas attiecības. Ja bija ilgstoša draudzība, atklātība sarunās, bija, kam par dzīvi un partneriem pasūdzēties, pārauga iekarē, ir tik forši, ka šķiet, ka mīlestība, bet pati ļoti labi zina, ka, nokļūstot ikdienas rutīnā, parādīsies arī viss ne tik pozitīvais, tiks krāpta, viss zudīs.
Bet nafig ieviest šo tēmu cālī, ja viss tik un tā ir saprotams, man īsti nav skaidrs.
Cerēji, ka kāda pateiks, ka tas vieglprātīgais, nepastāvīgais vīrietis mainīsies? Jā, es zinu vienu šādu cilvēku, jā, viņš noenkurojās pie vienas sievietes (bez lielās mīlas), jo, kad bija 45+, beidzot saprata, ka ir sapisis (vārda tiešā nozīmē) visas iepriekšējās attiecības un var vispār palikt viens. Tad nu atrada vienu sakarīgu sievieti, kura man nesaprotamā veidā to vīrieti piecieš.
Jā, var notikt brīnums, un jūsu attiecības var ilgt gadiem.
A ko no cāļtautas vēlies?
Tev ir tikai 2 iespējas - riskēt un eksperimentēt vai neriskēt un mēģināt saglabāt draudzību(?) iepriekšējā statusā (un varbūt tik un tā zaudēt, jo vīrietis apvainosies par atraidījumu).