Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Dzīve bez bērniem

Saulziede

Varbūt nav īstajā sadaļā un noteikti šāda tēma ir bijusi.

Vai kāds var padalīties pieredzē kā paši, draugi, paziņas u.c., tika pāri apziņai, ka nevar būt bērni.

Ar vīru sapņojām par bērniem. No sākuma gribēju pabeigt skolu, aprecēties utt. (Te mana vaina par vilcināšanos). Tad sākām "gaidīt", iekārtojām māju, plānojām kā nu būs, bet laiks iet uz priekšu dažādi ārsti arī izskraidīti un nu pienācis laiks samierināties.

Iepriekšējā diskusijā tika runāts par abortu, cilvēku Dieva vietā utt. Es par šo esmu daudz domājusi, bet ne saistībā ar abortiem, bet neauglības ārstēšanu, mākslīgo apaugļošanu - vai tā arī nav spēlēšanās Dieva vietā. Tāpat, ja nav lemts, nekas nesanāks, bet tomēr...mūsdienās daudzas iet šo ceļu.

Sanāca divi pārdomu jautājumi, bet manā prātā saistīti.


HelenasTante

Kamēr neviens nebāž acīs, par to vnk nedomāju. Dievs nav mazais bērns, gan jau zina, kā ir labāk. Nav tādas īpašās pāri tikšanas stratēģijas, bet speciāli sevi negruzīju ar negatīvām domām par sevi


Don't grow up! It's a trap

HelenasTante
Bet nenomāc domas par nākotni, vientuļām vecumdienām? Zinu, ka, bērnu esamība nenozīmē, ka vecumā būs vieglāk, bet tomēr. Apziņa, ka ar vīru aiziesim divatā (vai pa vienam, dzīve vēl gara). Viss sasniegtais dzīvē būs kaķim zem astes.

Pēdējā laikā bieži braucam pie vīramātes palīdzēt ar visu ko. Viņa vēl kustīga un žiperīga, bet patīk, ka palīdz izdarīt lietas. Un tad vienmēr pa prātu skrabinās doma, bet man tā nebūs...lai cik grūti būs vecumā, pašai (vai ar vīru) būs jātiek galā.

P.S. piedošanu par negatīvismu.

Saulziede
Adopcija?


Patricia L

Saulziede
Ja Tu gribi bērnu, tad nevietā domāt par mākslīgo apaugļošanu kā "jaukšanos Dieva darbos". Varbūt Viņš tieši grib, lai bērniņš rastos tieši tā -ļoti gribot un cenšoties. Bet, ja nesanāks arī tā, tad, diemžēl, tā smeldze Tev nepazudīs nekad. Jo Tu ļoti gribi.

Bibiz
Vīrs negrib adopciju.

Saulziede
Ja bērnu nebūtu, tad mēģinātu gan visus ceļus, lai pacenstos tikt pie bērna/bērniem.

Arī adopciju!

Tai pat laikā, kad lasu - tik ļoti gribu un mīlu bērnus, nekādi nesanāk, bet adopciju gan nekad - manuprāt, tad tomēr tā nav patiesa vēlme pēc bērniem un arī īsti patiesas un dziļas vajadzības tur tiem cilvēkiem nav pēc bērniem , ja viņi krasi noraida adopcijas variantu.

Man ir divas zināmas sievietes, kurām nevarēja būt bērni un nebija tur nekādas kopīgās vecumdienas (tais laikos, gan vēl nebija tādu neauglības klīniku) Vīri pameta un atrada tādas, kurām var būt bērni.

inna1986
Nu, man zinams gadijums, kad virs neaugligs, sieva samierinajas, ka bernu nebus. Vinai ar veselibu viss kartiba.


inna1986
Man radu lokā arī ir tādi gadījumi, bet tur sieva pati palaida vīrieti, lai iet un veido ģimeni.

Papildināts 15.07.2022 10:38:

Meauk
Tāpēc arī mokos ar sevi, nav tikai melns un balts, sak ja pilnīgi visas klīnikas neapbraukā un kāds no pāra negrib adoptēt, tad jau bērnus negrib nemaz.

Varbūt tev taisnība un pašai jāsamierinās vienkārši...sak pati vainīga. Varbūt...

Papildināts 15.07.2022 10:41:

Sila purene
Par laimi, šis nav mans variants, vīram viss ir labi. Vīriešiem grūtāk ar to sadzīvot, ka neauglīgi. Esmu runājsi arī ka nav viņam ar mani jāpaliek, jo nevaru izpildīt sievietes lomu un radīt viņam bērnus.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18429885