Bailes

Ksavjera

Slēdza Ksavjera: "Peace".

Pastastiet par savam netradicionalajam vai divainakajam fobijam un bailem!

Mani parnem paralize un nenormalas bailes no...govim! Pilnigi, ka pakusteties nespeju. Ne pabraukt garam plavai, kura ganas govis, ne pieiesanu klat, kur vel kaut kadu noglaudisanu utt.

Ir 2 zirgi, viens no tiem melns erzelis, kurs man gan pedu lauzis uzlecot virsu, gan sabistoties no bites ir pat uzkritis virsu. Bet emocijas un bailes nekadas.

Tad vel tilti. Sak atrak skriet sirds un reibt galva, kad jaskerso tilts (ipasi, ja vel upe apaksa).



Man ir panika un histērija no dzīvām pelēm. Žurkas, protams, arī pretīgas, bet tās ļoti reti nācies sastapt. Beigtam dzīvnieka līķim nevaru paiet garām, jāgriežas atpakaļ un jāiet pa citurieni.

Pieckapeika

polarlapsa123
Analoģiski. Tikai no žurkām vēl briesmīgākas bailes, lai gan ļoooti reti pamanu kaut kur.

Nez, no kurienes tādas bailes radušās? Kā varētu noskaidrot? Jo nu pretīgi radījumi ir jau, bet citiem cilvēkiem taču infarkts nav ieraugot peli...

Pieckapeika
Kad es biju maza, atrados mammai klēpī un viņa mani baroja ar krūti. Kājas bija plikas un viņa sajuta, ka kaut kas pieskaras. Paskatoties ieraudzīja, ka pavisam mazs pelēns tāds bez spalvām vēl un pretīgumā tikai noskurinājās, jo saprata, ka mazulis klēpī un nevar mani pārbaidīt ar skaļu bļāvienu, piemēram. Es to izksaidroju tā, ka manas mammas pārdzīvojums izgāja arī caur mani un uz mūžu iesēdās.

Papildināts 15.07.2022 17:15:

bet citiem cilvēkiem taču infarkts nav ieraugot peli...
Vīrs bez problēmām izkrata no lamatām, bet es tur tuvumā pat nevaru atrasties un beigtā pele jāizmet ārpus sētas kaut kur tālu, kur es nezinu. Par laimi, sen mājās nav bijušas, bet ir gadījies, ka kāda pa retam ieklīst. Parasti tad uzreiz ar graušanas skaņām sevi nodeva un operatīvi ir tikušas noķertas.


Pieckapeika

polarlapsa123
Kā es tevi saprotu.

kino

Man periodiski uznāk bailes no tiltiem, nav tā, ka vienmēr bail. Sākās, kad piedzima otrais bērns.

Bail no kustībā esošiem sliežu teansporta līdzekļiem. Vienalga, cik tālu vilciens, tramvajs, metro - kamēr neapstājas, es izjūtu no diskomforta līdz panikai. Bērnībā redzēju, kā tramvajs sabrauc cilvēku.

Kopš jaunības ir ierakstīto vēstuļu fobija, mēģinu atcerēties, kāpēc sākās, bet nesanāk.

Pārējās bailes laikam standarta - no augstuma, klaustrofobija, mēdz būt agorafobija un sociofobija. Bet tās jau daudziem ir. Un man šitamās(izņemot bailes no augstuma) uznāk un atkal pāriet.


Better to remain silent and be thought a fool, than to speak and remove all doubt. /Mark Twain/

Pieckapeika

Ā, atcerējos. Man ir bail no lielajiem kravas kuģiem. Ar prāmi braukt varu, nav problēmas. Bet braukt ar to kuģīti Ventspilī nevaru, jo viņš tā samērā tuvu nobrauc ostā stāvošiem kuģiem, un arī pilnīgi sirds stājas.

Un vēl šausmīgu diskomfortu rada zvanīšana un runāšana pa telefonu. Piezvanīt un kaut kur pierakstīties pa telefonu un visu murgu murgs.

Zilspukuzirnis

Manas lielākās bailes ir tumši, dziļi ūdeņi un attiecīgi jebkas, kas tajā ūdenī var atrasties, un iespēja noslīkt. Pa tiltiem parasti eju gar iekšmalu, uz moliem gar augsto malu utt, reāli pieiet klāt tādai neaizsargātai zonai pie tumša, dziļa ūdeņa es nevaru. Nekad nebraukšu ar prāmi kruīzā, nekad nedošos nirt.

Tulip

Man ir Entomofobija — bailes no kukaiņiem, jo kukainis mazāks, jo vairāk bail.


Kļavaslapa

Man ir netipiskas bailes- bailes no visa tā, kas var iztraisīt pēkšņu, skaļu troksni, tas ir pērkons, salūti, baloni. Publiskās vietās šausmīgi satrūkstos, izdaru kaut kādas nekontrolētas kustības, ja pēkšņi gadas kāds troksnis. Apkaunojošākais bija, kad veikalā cilāju apavus un spāga balons, sarāvos un kurpe slaidā lokā lidoja tālu jo tālu.

Labprāt šīs bailes iemainītu pret standartiņu- augstumu, pelēm vai zirnekļiem.

Jūs nevarat rakstīt šajā tēmā, jo tā ir slēgta.
18429899