Bailes

Ksavjera

Slēdza Ksavjera: "Peace".
Vinnny

Mēģinu saprast fobijas, bet laikam nav.

Trosu tiltiņus speciāli iešūpinu, forši.

Drusku ir bailes braukt pa serpentīnceļiem kalnainā apvidū - ceļš šaurs, knapi var samainīties ar pretī braucējiem, līkumu līkumi, asi pagriezieni. Un fiksie motociklisti. Un otrā ceļa malā aiza vai tml. Bet dažas h, tad pierod. Bailīgi un skaisti vienlaikus.


Optimists optimistiem optimists.


Sindy5
Nu man ar vecako bernu tiesi sanak trobelis del ta, ka vins uzstaj, ka gribt palikt majas. Un viens! Itka 12g, bet man nepatik, ka vins viens. Memmits nav, pats vel paiku uzsildis, ja vajadzes, bailigs ari ne (iznemot naktis gul pie gaismas) un pulksteni noteikti nelures, bet katreiz, kad vins nepacel telefonu, es panika nesos uz maju nometot iepirkuma ratus ta ari neko nenoperkot. Tas gan bijis kadas 3x un piec 4.reizes nozverejos, ka ka veca tarba vins man nesasies lidzi lidz vismaz iemacisies atbildet uz telefona zvanu. Sez uzlicis austinas un programme, neko nedzird un neredz.

Tagad gan mums cita problema, jo ne tikai negrib braukt lidzi, ja vien ta nav izklaide, bet kapt ari ara no masinas, bet gan masinas panela ekrana spelet spelites. Un tad jampadracis sakas no jauna


Pilnā nopietnibā es tādu actianu atļavos. Ja palika neizturami bail ( neizturami jau bija no 1.minutes, bet varbūt kadu stundu nocietos, ja nebija pateikts pulkstenis), tad gāju pie ardurvim, sledzu durvis vaļā ( ja bija iespeja, bieži nebija), tad izgāju uz ielas ( piemeram, Brīvibas- vecmamma tur dzivoja) un ielas vidū sāku skaļi bļaut. Tad sastājās cilvēku bariņš apkārt un jautāja, kas noticis. Tad es stastiju savu tragisko stastu, - ka mani atstāja vienu pašu mājas un man bail, - tad parasti kāds no bariņa bija gatavs atnakt ar mani uz mājām un pasedēt, kamēr kāds atnāks. Reiz gadijās, ka viena un tā pati sieviete gāja garām. Kad viņa atnaca, es uzreiz jutos laimiga, zagli mani vispar neuztrauca, kaut visu iznestu, kaut tik es viena nepaliktu. Tik no periena gan baidijos, bet mazāk kā no kapa dzīvoklī. Atceros, ka reiz tā sieviete vestuli rakstija manai vecmaminai un teica, ka viņa izskriešot uz,5 min, jo draudzene viņu gaida kafejnīca. Vecmamma atnaca, vestuli izlasija, pateicās par manis pieskatisanu, sieviete vel ludza, lai mani neper. Bet tiklidz vina bija pa durvim lauka, tā tomēr mani nopera un skaloja smadzenes, cik tas esot bistami. Nākamajā reizē aslegas vairs neatstāja. Bet nu baigi bieži tomer tie izskrejieni uz,ielas nebija. Un, protams, esmu pateiciga tiem cilvekiem, kas naca ar mani pasedet. Ak sausmas, kas par stulbu pieredzi!

Skābais

Man ir panika un histērija no dzīvām pelēm.
Man ir teorija, ka sievietēm bail no pelēm dēļ tā, ka ir neapzinātas bailes, ka šī pelīte var ieskriet vienā nepareizā aliņā. Tāpēc arī dažkārt drosmīga sieviete var pēkšņi lēkt uz krēsla, ja ierauga pelīti.


Quidquid latine dictum sit, altum videtur


Gygy

Man ir bail no sāpēm.. gan savām, gan tuvinieku. Ja notiek kkas kas saistās ar smagu traumu, lielām sāpēm, tā man raibs gar acīm, slikta dūša, ģībiens klāt. Pēdējo reizi šis bija šonedēļ, kad puika sasita kāju un nebalsī bļāva. Vīrs skrien palīgā skatīt kas gadījies (viss beigās ok), es piesteberēju un pēc tam tupus rāpus apkārt ložņāju, jo no domas vien, ka kas nopietns būs, slikti metas..

Gygy
Nu ja! Sapes berniem, dzivniekiem vai vecakiem mani nogalina leni un mokosi. Skiet pat pardzivojums par berna izrauto piena zobu zem visparejas narkozes ir noteikti atnemis man nedelu no dzives. Kur vel citi pardzivojumi, ka ienesu bernu istaba, bet neieveroju, ka vartini uz kapnem nav ciet. Mierigi aizeju uz masinu pec partikas maisiniem, bet ienakot ieksa secinu, ka pa trepem augsa skrien pilna fuga roza kedinas. Taaaaa parbijos! Visi maisi uz gridas. Es ar platformenem 3 pakapienus parlecot pakal. Labi, ka trepju augsgala sakeru. Novilkos leja un ta ari sedeju pardesmit minutes uz gridas starp saplestam vīna pudelem, olam un izbirusiem sipoliem.

Bailes par tuvajiem mani pavada beznosacijuma visu laiku.


Man ir fobija no lipīgām lietām matos, uz sejas. Piem, matos satek medus, vini salīp, nevar izmazgāt, izķemmēt. Lipīga lūpene uz lūpām, pielīp mati . Uz sejas kas lipīgs, satek kaklā. Brrr.

Papildināts 15.07.2022 23:08:

Baidos no adatām, asiem med priekšmetiem, vienmēr turu acis ciet, kad dur vai veic manipulāciju.

Kā var matos satecēt medus, no kurienes?

Nav fobija, bet ir nepatīkami atrasties kādā augstceltnē ilgāku laiku. Radās pēc tā, kad nodega daudzstāvene Londonā. Atceraties?


ciibina

Mana baile-fobija ir saistīta ar uguni. Man liekas,ka ja kaut ko neizslēgšu-aizdegsies. Nevaru atcerēties vai izslēdzu tv, varu 30km braukt atpakaļ lai tikai to pārbaudītu, zinu, ka ir taimeris un izslēgsies un tak nekas tur nedegs, bet nē, netieku no tās sliktās sajūtas vaļā. Un tā ir ar visu, bail māju slēgt ciet pēdējai, stalli, darbu, jo liekas, ka būs kaut kas atstāts ieslēgts un tas aizdegsies un viss nodegs. Neesmu piedzīvojusi ugunsgrēku, mēģinu saprast no kurienes man šīs bailes radušās-nespēju.


Whatever you think your life is going to be like, just know it's not gonna be anything like that.

Jūs nevarat rakstīt šajā tēmā, jo tā ir slēgta.
18429899