Bailes

Miegalacis · 19.07.2022, 11:51

19.07.2022, 11:51

Man ir paniskas bailes no čūskām. Tādas, ka sirds te stājas, te joņo, pārakmeņojos, asaras sprāgst pa acīm ārā. Esmu mēģinājusi pārvarēt, piespiežot sevi iet iekšā Zoo tropu mājā (man absolūti nav iebildumu pret ķirzakām, vardēm un citiem tur sastopamiem mošķiem), bet katru reizi pēc tam izeju ārā visa asarās, lai gan mēģinu paiet garām tām čūskām neskatoties uz viņām. Bet ja neskatos tad man ir bail, ka ja es viņu neredzu, tad viņa ir izlauzusies un pavisam noteikti rāpo manā virzienā, lai uzbruktu nu pilnīgi neracionālas un stulbas bailes, bet pagaidām neesmu izcīnījusies. Pat pa TV ieraugot čūsku sastingstu un sprāgst ārā asaras, pat ja maziņu. Pa mežu staigāt varu pa neaizaugušām takām, bet ja jālien brikšņos, tad panika.

Papildināts 19.07.2022 11:59:

Ā, skatos, ka te kāda rakstījusi par šaurām alām - jā, es arī nevarētu. Ja skatos kaut kādas dokumentālās, kur cilvēki rāpjas pa alām, kur knapi cilvēka augums iet cauri, saprotu, ka es pati sāktu panikot ar visām no tām izrietošajām sekām.

guste · 19.07.2022, 12:10

guste

19.07.2022, 12:10

VioletsSaulriets
Domāju un nevaru izdomāt, saprast kā tas ir, iet pār tiltu un domāt, ka pats pret savu gribu noleks. Tas tak nav iespējams.
Iespējams nav, bet domas pa galvu rosās. Man ir ne tikai doma, ka es varētu ūdenī ielēkt, bet, darbojoties ar etiķi, ka es to varētu iedzert. Vai vēl piemērs, ka es varētu iebāzt kaut ko elektrības kontaktā. Nevaru to izskaidrot, bet no šādām domām vaļā tikt nevaru.

lutekle · 19.07.2022, 13:14

lutekle

19.07.2022, 13:14

Meitenes, lasu šos fobiju aprakstus, un brizam sajuta, ka jūs pat tīksmināties ar to , cik ļoti kas biede .

atceros tos savus pāris gadus ar bailēm- nu nekad vairs! Kāpēc jūs tā dzīvojat uz priekšu? Netraucē?

aveirulz · 19.07.2022, 15:53

aveirulz

19.07.2022, 15:53

lutekle
Izskatās, ka te nevis tīksminās, bet atviegloti konstatē, ka nessi viens dīvainītis un šis viss tikai cilvēcīgi.

Izrādā, ka par tām domām, ka noleksi/iedzersi etiķi/ietrieksi auto betona sienā vairāki pētījumi veikti un man vislabāk patika, ka dažu cilvēku iztēle smadzēs uzbur pārāk dzīvu briesmu brīdinājuma attēlu, liekot noticēt, ka pats to uz sekundes milidaļu vēlējies. Bet īsti izskaidrot šo naviens nevar, lai arī nekurienes aicinājums ir ļoti izplatīta parādība.

Sniegoga1 · 19.07.2022, 16:44

Sniegoga1

19.07.2022, 16:44

Man ir paniskas bailes no augstuma. Lidot varu, ar liftu braukt varu, Rokfellera centrā pat pa mazam solītim varēju pieiet pie skatu laukuma malas, bet pati pa trepēm uzkāpt nevaru. Kaut kādā ne visai lielā augstumā man iestājas tāda kā paralīze. Ar prātu saprotu, ka jākāpj, bet kājas neklausa. Nevarēju uzkāpt Pēterbaznīcā līdz ērģelēm. Varbūt ja vīrs būtu līdzi un vestu aiz rokas, varētu. Nezinu. Bijām nesen Narvas cietoksnī, bērni bizoja pa ārpusi apkārt tam tornim, man pietika paskatīties pa to dēļu šķirbu un turoties pie stenderes iekāpu to pussoli atpakaļ. Vēl es nevaru iet pa stikla grīdām. BMW muzejā nācās meklēt kaut kādu garo apvedceļu, jo es vienkārši netiku pāri uz nākamo zāli. Pa vidu bija mazs gabaliņš stikla grīdas. Čūskas man dziļi riebj, bet paralīze gluži neiestājas. Vienkārši kaut kāda pretīga iekšēja sajūta, kaut ar prātu saprotu, ka tas lopiņš man neko nav nodarījis.

Rudā_ · 19.07.2022, 17:01

Rudā_

19.07.2022, 17:01

Vajag tās bailes pārvarēt. Man ar bij kaut kādas paniskas bailes no augstuma uznākušas, kad bērni bija mazi. Nu i saņēmos un lidmašinā pasūtīju vīnu un uzkodas un tad klausījos kā mans sola biedrs sajūsmā stāsa kā viņam patīk lidot un cik skaista ir zeme no augšas un.. man visas bailes pārgāja. Gāju uz panarāmas ratiem un liku, lai kāds tur mani aiz rokas. Kaut kā radinājos.

Pēc mašīnas avārijas uzreiz nākošajā nedēļā sēdos pie stūres. Bija bail, bet lēnītēm, pamazām kamēr tiku pāri.

Sniegoga1 · 19.07.2022, 17:38

Sniegoga1

19.07.2022, 17:38

Rudā_
Tu domā, ka man baigi patika mīņāties pusceļā uz tām Pēterbaznīcas ērģelēm, kad bars cilvēku skatās ? Turklāt man patiešām gribējās tur tikt. Mans prāts nespēja manas kājas pakustināt. Un tā vienmēr - tieku labi ja līdz pirmajam laukumiņam un pamāju vīram un bērniem atā, un tā pie visiem skatu torņiem. Man, starp citu, nepatīk arī šūpoles un karuseļi. Vispār riebj tā sajūta, kad sareibst galva.

Rudā_ · 19.07.2022, 17:46

Rudā_

19.07.2022, 17:46

Sniegoga1
Man riebās tā sajūta, ka esmu bailule. Negribēju tāda zaķupastala būt. Tas man bij' svarīgāk par visu citu. Gribu braukt ar mašīnu, lidot, pilnvērtīgi dzīvot.

dezavu · 19.07.2022, 17:58

dezavu

19.07.2022, 17:58

Sniegoga1
Pie šīm nevar pieradināties, kā šeit iesaka. Tā ir tāda nobīde vestibulārajā aparātā. Tad smadzenes jāpārstāda.

Trastevere · 19.07.2022, 19:43

Trastevere

19.07.2022, 19:43

Gāju šodien cauri tunelim, tur dziedāja "Brauciet lēnām pār tiltu, draugi", tad sapratu, ka "tiltu bailes" jau Alunāna laikā bija aktuālas.

PPastāvīgais CT = +38.0°	Miegalacis Profils 19.07.2022, 11:51 Man ir paniskas bailes no čūskām. Tādas, ka sirds te stājas, te joņo, pārakmeņojos, asaras sprāgst pa acīm ārā. Esmu mēģinājusi pārvarēt, piespiežot sevi iet iekšā Zoo tropu mājā (man absolūti nav iebildumu pret ķirzakām, vardēm un citiem tur sastopamiem mošķiem), bet katru reizi pēc tam izeju ārā visa asarās, lai gan mēģinu paiet garām tām čūskām neskatoties uz viņām. Bet ja neskatos tad man ir bail, ka ja es viņu neredzu, tad viņa ir izlauzusies un pavisam noteikti rāpo manā virzienā, lai uzbruktu nu pilnīgi neracionālas un stulbas bailes, bet pagaidām neesmu izcīnījusies. Pat pa TV ieraugot čūsku sastingstu un sprāgst ārā asaras, pat ja maziņu. Pa mežu staigāt varu pa neaizaugušām takām, bet ja jālien brikšņos, tad panika. Papildināts 19.07.2022 11:59: Ā, skatos, ka te kāda rakstījusi par šaurām alām - jā, es arī nevarētu. Ja skatos kaut kādas dokumentālās, kur cilvēki rāpjas pa alām, kur knapi cilvēka augums iet cauri, saprotu, ka es pati sāktu panikot ar visām no tām izrietošajām sekām.
PPastāvīgais CT = +36.6°	guste Profils 19.07.2022, 12:10 VioletsSaulriets Domāju un nevaru izdomāt, saprast kā tas ir, iet pār tiltu un domāt, ka pats pret savu gribu noleks. Tas tak nav iespējams. Iespējams nav, bet domas pa galvu rosās. Man ir ne tikai doma, ka es varētu ūdenī ielēkt, bet, darbojoties ar etiķi, ka es to varētu iedzert. Vai vēl piemērs, ka es varētu iebāzt kaut ko elektrības kontaktā. Nevaru to izskaidrot, bet no šādām domām vaļā tikt nevaru.
PPastāvīgais CT = +46.4°	lutekle Profils 19.07.2022, 13:14 Meitenes, lasu šos fobiju aprakstus, un brizam sajuta, ka jūs pat tīksmināties ar to , cik ļoti kas biede . atceros tos savus pāris gadus ar bailēm- nu nekad vairs! Kāpēc jūs tā dzīvojat uz priekšu? Netraucē?
PPastāvīgais CT = +40.6°	aveirulz Profils 19.07.2022, 15:53 lutekle Izskatās, ka te nevis tīksminās, bet atviegloti konstatē, ka nessi viens dīvainītis un šis viss tikai cilvēcīgi. Izrādā, ka par tām domām, ka noleksi/iedzersi etiķi/ietrieksi auto betona sienā vairāki pētījumi veikti un man vislabāk patika, ka dažu cilvēku iztēle smadzēs uzbur pārāk dzīvu briesmu brīdinājuma attēlu, liekot noticēt, ka pats to uz sekundes milidaļu vēlējies. Bet īsti izskaidrot šo naviens nevar, lai arī nekurienes aicinājums ir ļoti izplatīta parādība.
PPastāvīgais CT = +36.6°	Sniegoga1 Profils 19.07.2022, 16:44 Man ir paniskas bailes no augstuma. Lidot varu, ar liftu braukt varu, Rokfellera centrā pat pa mazam solītim varēju pieiet pie skatu laukuma malas, bet pati pa trepēm uzkāpt nevaru. Kaut kādā ne visai lielā augstumā man iestājas tāda kā paralīze. Ar prātu saprotu, ka jākāpj, bet kājas neklausa. Nevarēju uzkāpt Pēterbaznīcā līdz ērģelēm. Varbūt ja vīrs būtu līdzi un vestu aiz rokas, varētu. Nezinu. Bijām nesen Narvas cietoksnī, bērni bizoja pa ārpusi apkārt tam tornim, man pietika paskatīties pa to dēļu šķirbu un turoties pie stenderes iekāpu to pussoli atpakaļ. Vēl es nevaru iet pa stikla grīdām. BMW muzejā nācās meklēt kaut kādu garo apvedceļu, jo es vienkārši netiku pāri uz nākamo zāli. Pa vidu bija mazs gabaliņš stikla grīdas. Čūskas man dziļi riebj, bet paralīze gluži neiestājas. Vienkārši kaut kāda pretīga iekšēja sajūta, kaut ar prātu saprotu, ka tas lopiņš man neko nav nodarījis.
PPastāvīgais CT = +59.0°	Rudā_ Profils 19.07.2022, 17:01 Vajag tās bailes pārvarēt. Man ar bij kaut kādas paniskas bailes no augstuma uznākušas, kad bērni bija mazi. Nu i saņēmos un lidmašinā pasūtīju vīnu un uzkodas un tad klausījos kā mans sola biedrs sajūsmā stāsa kā viņam patīk lidot un cik skaista ir zeme no augšas un.. man visas bailes pārgāja. Gāju uz panarāmas ratiem un liku, lai kāds tur mani aiz rokas. Kaut kā radinājos. Pēc mašīnas avārijas uzreiz nākošajā nedēļā sēdos pie stūres. Bija bail, bet lēnītēm, pamazām kamēr tiku pāri.
PPastāvīgais CT = +36.6°	Sniegoga1 Profils 19.07.2022, 17:38 Rudā_ Tu domā, ka man baigi patika mīņāties pusceļā uz tām Pēterbaznīcas ērģelēm, kad bars cilvēku skatās ? Turklāt man patiešām gribējās tur tikt. Mans prāts nespēja manas kājas pakustināt. Un tā vienmēr - tieku labi ja līdz pirmajam laukumiņam un pamāju vīram un bērniem atā, un tā pie visiem skatu torņiem. Man, starp citu, nepatīk arī šūpoles un karuseļi. Vispār riebj tā sajūta, kad sareibst galva.
PPastāvīgais CT = +59.0°	Rudā_ Profils 19.07.2022, 17:46 Sniegoga1 Man riebās tā sajūta, ka esmu bailule. Negribēju tāda zaķupastala būt. Tas man bij' svarīgāk par visu citu. Gribu braukt ar mašīnu, lidot, pilnvērtīgi dzīvot.
PPastāvīgais CT = +40.3°	dezavu Profils 19.07.2022, 17:58 Sniegoga1 Pie šīm nevar pieradināties, kā šeit iesaka. Tā ir tāda nobīde vestibulārajā aparātā. Tad smadzenes jāpārstāda.
PPastāvīgais CT = +39.3°	Trastevere Profils 19.07.2022, 19:43 Gāju šodien cauri tunelim, tur dziedāja "Brauciet lēnām pār tiltu, draugi", tad sapratu, ka "tiltu bailes" jau Alunāna laikā bija aktuālas.

Bailes

Ksavjera