Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Šķiet, ka vīram ir cita sieviete

Foolishhope

Ja saka, ka emocionāli jau atsvešinājusies, nu kādēļ vēl ko pārbaudīt. Ja nu vienīgi nevēlas būt tā, kura šķiršanās iniciatore. Tad gan ļoti noderētu mīlnieces esamība kā iemesls.


Es no savas puses varu tikai piebilst, ka pārdomas par attālināšanos un reālu šķiršanos ir pilnīgi atšķirīgas lietas..runāju no pieredzes. Mēs nekad nevaram paredzēt ne otra, ne savu reakciju un tas var izvērsties par ļoti traumatiski. Protams, daudz kas atkarīgs no komteksta.

Gaidīt un vērot es nespētu, izdomātu kā uzzināt.

Bet ko tālāk? Iesaku, neatkarīgi, no iznākuma sākt ar sevi. Mēs nevaram mainīt citus. Veči bieži neapjēdz sekas savai rīcībai, kamēr nesaskaras ar reālām sekām. Ar spēm, ko nodara, ar to ka sagrauj gadiem būvēto. Nedomāju, ka ir prātīgi kaut ko nogaidīt un cerēt, ka viss uzsūksies. Labāk rīkoties, savu vērtību ieapējās.

Šoriit pamodos no putniņu čivināšanas, dzerot kafiju, absolūti negaidīti, manī sāka runaat iekšējā balss: " tava šodiena ir tavas izvēles sekas vakardien. Tieši šeit un tagad tev tiek posms, kurā garīgi, attīstīties vai attīstīties kā citādi, resp., sakārtot vidi sev, bērniem. Viss pārējais saliksies loģiskā un taisnīgā secībā".

Papildināts 22.07.2022 09:51:

Vai man nav kāda šizofreenija, ka es runaajos ar balsiim?

Lieliskaasieviete
Aizdomīgi. Bet pozitīvi, ka tas vismaz loģiski labvēlīgs mesidžs

Varbūt kādu zāļu, ko lieto, blakusparādība?


Meauk
Nedzeru neko, lietoju zivju eļļu.

Papildināts 22.07.2022 09:59:

Runaajot par teemu, es dariitu nepareizi, tincinaatu viiru, kas, kur, ko, kameer viņš no dusmaam atziitos. Liktu faktus, loģiski pienestu, apcerētu mūsu nejeedziigo kopdziivi, taa teikt atmestu realitaatee, kaa buus tomeer arii vinam jaapieņem leemums. Un taalaak jau speeleetu atveertaam kaartiim.

Papildināts 22.07.2022 10:00:

Labaak ruugta patiesiibaa, nekaa kaut kaads gaidiišanas režīms, taa jau ir taada klusaa nervu bende.

Bet vai jūs zināt kas būs Pēc Tam? Vienmēr jau liekas, ka atliek tik mīļāko nobīdīt malā un atkal būs medusmēnesis un savstarpējā uzticība un viss vienā šokolādē. Kad kāds no pāra ir iemīlējies, tad tam ir emocionāls pacēlums, cilvēks jūtas laimīgs un to sajūt arī esošais partneris. Tiek izmēģinātas jaunas seksa pozas, esošajām partnerim tiek liela daļa uzmanības. Gan vainas sajūtas dēļ gan tādēļ, ka emocijas ir tik daudz, tik daudz... Pēc laika, kad nāk viss gaismā vai rodas aizdomas krāpēju ar visiem cāļa labākajiem padomiem notur ģimenē. Jā, pienākums, dzīve nav tikai rožu dārzs utml. Un tad iespējams, bieži sākas depresija, skumjas, dzīves apnikums.. Gribas vienam sēdēt pie upes un raudāt... Bet partneris, tak ieskrējies savā detektīvu būšanā. Sēž ar hronometru un rēķina, cik minūtes no veikala līdz skolai, cm no darba līdz laukiem. Un tie mūžīgie jautājumi un trinas apkārt un sāka nu ko tu tāds bēdīgs, kas tev noticis? Kāpēc tu neko negribi? Agrāk taču mēs to un šito, bet tagad tu sēdi un neko vairs nesaki... Kad aizej pie draugiem, cerot ka tevi sapratīs, visu laiku zvana un pārbauda. Kad būsi, ko tik ilgi? Atnāc mājās no draugiem, apošņā tevi un aizdomīgi noskata. Pie tam nekas jau sen vairs nav. Un tad rodas tādas domas, vai tas bija tā vērts? Palikt, lai kļūtu par privātīpašumu? Lai pret tevi izturētos ar tādu pārākumu, redz es tas labais, godigais, bet tu -'klāj nu vaļā kur atkal vazajies?

Rudā_
Bet es atkal nesaprotu to cèlo càļa nostaaju, " vai esi gatavam scenàrijam pēc tam?". Kāda starpība, kas buus peec tam. Probleema tiks identificèta un uzvilkta gaismà. Un nebūs vienam ērti, slēpjoties. Būs nēerti abiem. Nàksies risināt.

Lieliskaasieviete
Tad kad pienāk tas Pēc Tam, tad ir gan starpība. Bet to saprot tikai tad.

BonoN

Lieliskaasieviete, es domāju ka tur ir liela taisnība, ja neskaita negaidītas nelaimes. Viss kas bijis iepriekš noved pie esošā, un tad tu domā, nu tas kas ir tagad, pie kā tas novedīs rīt, parīt?

Diemžēl, man iezīmējas tik drūma sajūta, uz labu vērst kaut ko ir ārkārtīgi grūti.

Krāpjošie vīri, jā ir pataloģiski kretīni, bet ne retāk arī sievietes pirksts tajā visā. Nav jāiedzen sevi vainas apziņā, bet nevajag arī uzskatīt ka pie visa vainīgs otrs, tur jau ir dziļākas saknes.

Es pēc sevis spriežu, es jutos drausmīgi nenovērta, turklāt ļoooti daudz veltīju sevi bērnam, es vairs sevi kā personību neredzēju, bija tikai viena rutīna - darbs, bērns, ēst gatavošana, mājas tīrīšana. Es biju pazudusi sev, ja kaut kur virzījos citur, piemēram, izklaide ar draugiem, kuri ar jau bija pazuduši, jo dzīvesbiedrs neatbalstīja tusiņus, tad bija skandāls, jutos ieslēgta savā dzīvē, vientuļa.

Es domāju, ka tā jūtas daudzi/-as. Lasīju FB, ka Grēviņi izšķīrušies, es Laurai IG sekoju sen, un tur jau labu laiku bija tā sajūta, ka Laura sevi pazaudējusi visā mājas dzīvē, kamēr vīrs ļoooti aktīvi darbojās, jo viņš taču varēja, kamēr Laura skatīja bērnus. Man bija līdzīgi, dzīvesbiedram neliedzu neko, ej, dari, brauc, un viņš to darīja, bet es skatījos bērnu, biju vienmēr mājās un saņēmu tāpat asas piezīmes. Un arī pie asajām piezīmēm nebiju bez vainas.

Es ļoti pārdzīvoju par to, mani te apsaukušas visādi. Bet ja jūs zinātu kā dzīvoju, man ir tik smagi. No viena skatu punkta vēlētos pagriezt laiku atpakal un darīt citādi, tajā pašā mirklī es visu toreiz darīju no sirds, biju godīga, strādīga, centīga, es tikai kaut ko nemācēju, kas noveda pie šī.


Zeva

Tur jau tā lieta ka laiku griest atpakaķ nav jēgas Jo ar tā brīža dzīves pieredzi un apstakļuem tu rikojies pareizi - nu pēc sava prāta .

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18429915