Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Šķiet, ka vīram ir cita sieviete

Foolishhope

BonoN
Tas jau ir gana tipiski, pazaudēties ģimenes dzīvē un bērnos, jo sevišķi, kamēr viņi ir maziņi. Man arī ir kaut kas līdzīgs jau pāris gadus, bet ir saprotošs un tikpat savā biznesā noguris vīrs, līdz ar to par krāpšanām neuztraucos, jo abi esam 'nopērušies' tīri objektīvi.

Bet man ir liels plāns uz tuvāko laiku sākt iziet no šīs rutīnas, atgūt un transformēt sevi, atgūt laiku divatā ar vīru, jo bērni beidzot ir paaugušies un es varu nez sirdsapziņas pārmetumiem to realizēt. Un mums vēl nav par vēlu, jo arī virs grib un vēlas to pašu.

Ko es pa šo dzīvi esmu sapratusi - katrs mēs piepildām savu laulības dzīvi ar to saturu, kuru gribam un varam. Abpusēji. Ja tam saturam nepievērš uzmanību vai ir vienalga, tad arī rezultāts ir tāds, kāds ir. Bet saturu mēs formējam paši.

Papildināts 22.07.2022 18:54:

Attālināšanos var pārvarēt un atkal satuvināties, ja vien to vēlas abi no pāra. Un tīri veiksmīgi! Pie katras attālināšanās jau nav jāšķiras.

Papildināts 22.07.2022 19:03:

Es joprojām esmu ļoti pateicīga grāmatai '5 mīlestības valodas', jo tā man atvēra acis uz laulības dzīves patiesību un mīlestības daudzajām sejām. Iesaku arī tev, Bono, izlasīt to. Ļoti daudz ko saprastu!


BonoN

Es laikam nedaudz paraudāju lasot Meauk komentāru, man ir tāls ceļš pirmkārt pie sevis, spēt sev piedod, kaut ko mainīt, darīt citādi un neļauties nolemtībai

BonoN
Mīļā sirds, tu esi jauna sieviete un tev vēl ir visa dzīve priekšā! Un tā dzīve var būt ļoti laba un forša, bet priekš tā kaut kas ir jādara!!!

BonoN
Bet ja tev tik slikts tas vīrs, nevērīgs, es nesaprotu kādēļ tā jāmokās. Galu galā, var taču šķirties. Un veidot labāku dzīvi ar sev pieņemamu cilvēku. Mazohisms kautkāds. Nu kādēļ tā mocīties, ja nesaskan, tad nesaskan.


BonoN
vai vīrs nejūt tavas sāpes, vientuliibu, nolemtību? Viņam pašam domā tas ir pa kaifu, ka neesiet laimiigi? Es varu saprast, ka esi stuporaa, jo man bija vieglaak, man bija aciimredzama vardarbiiba, aiziet prom bija vieniigaa izeja. Tev aareeji viss labi, apstaakli labi, viirs labs, ja?

Hellenna

BonoN
Es arī sevi pazaudēju, no jauna atradu kād izšķiros. Vīrs tā izturas, jo pats ir nelaimīgs, arī pēc privatas pieredzes. Kad attiecības ir izsmēlušas sevi un nevienam nav jaudas un vēlmes tās atjaunot, labākais variants ir iet katram savu ceļu. Jo dzīve ir skaista un katrs no jums vēl var atrast savu piepildījumu un laimi. Un bērniem, katrā ziņā vecāki kopā nelaimīgi ir daudz traumatiskāk, kā šķirti, bet laimīgi.

Zeva

Hellenna

piekritu .

Rosalia

Hellenna
Un bērniem, katrā ziņā vecāki kopā nelaimīgi ir daudz traumatiskāk, kā šķirti, bet laimīgi.
Kur zvanīts, ka vecāki izšķīrušies kļūs laimīgi? Daudzi tā arī turpina justies nelaimīgi, tik atrod citu, ko vainot. Gadās, ka sieviete pēc šķiršnās neatrod jaunu partneri un sāk pie tā vainot bērnus, ir dzīvē redzēti arī tādi gadījumi. Nedomāju, ka bērni tad jūtas baigi laimīgi.

Hellenna

Rosalia
Es pēc savas privātās pieredzes runāju. Un lai būtu laimīga, nevienmēr nepieciešams partneris. Es jutos laimīga, jo atguvu brīvību, atguvu draugus, savus hobijus. Nebiju pirms tam iedomājusies, cik ļoti esmu otra varā un ka savas dzīves man vienkārši nav.


Tad man rodas jautājums, vai tad atgūt sevi nav iespējams, paliekot attiecībās?

Jebšu tās attiecības bija vardarbīgās un vīrietis aizliedza sievietei visu iepriekš minēto - hobijus, draugus, brīvību (joprojām uzskatu, ka laulība taču nav ne dzimtbūšana, ne verdzība. Vai tad tur nepastāv katras puses personīgā brīvība?).

Kopdzīve jau nav institūts, kur viens otru un otrā personību smacē nost un neļauj izpausties....

Papildināts 25.07.2022 14:35:

Nē, nu jatā ir un ja sievietei nav iespēju dzīvot un sevi realizēt dažādās sociālajās jomās, nevis tikai tajās, ko atļauj vīrs, tad gan jau ir jāšķiras.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18429915