Pusaudzis un pienākumi

paroleparole

Slēdza paroleparole: "Pietiks.".

Manam tūlīt-pusaudzim (pēc divām nedēļām 12 gadu dzimšanas diena) problēmas ar elementāru pienākumu izpildi. Nav nekādu fizisku, mentālu īpašo vajadzību, pusaudzis parastais, zēns. Vasaras brīvlaikā ir periodi, kad viens pa dienu ir mājās. Nereti draugi nav pieejami, viņiem nometnes, ceļojumi ar ģimeni, citi plāni, tad mans ir viens mājās un es atnākot vakarā pēc darba secinu, ka visa diena ir pavadīta telefonā vai televizorā. Nepārspīlēju, pat ēst sev neuztaisa vai neuzsilda, kaut arī pēdējā laikā atstāju tikai sastāvdaļas, lai taisa pats, bet tāpat neēdīs nekā pats sev sataisīs. Palieku nikna, ja viņš 1) melo sazvanoties pēcpusdienā, ka ir izdarījis kaut vai minimālo, piemēram, ielicis mājdzīvniekiem paēst un ūdeni, kas ir viņa vienīgais pastāvīgais pienākums, bet faktiski tas tā nav, 2) no iepriekšējā dienā saliktā darbiņu saraksta, par ko it kā vienojamies, nekas faktiski nav izdarīts, jo .. viņam slinkums, nekad nav argumentu citu, kāpēc nav varējis izdarīt, 3) neēd, ja nenoliek gatavu priekšā un neiebaksta, bet par šo stresa nav, neviens nav nomiris no bada, ja ir blakus ēdiens, 4) par to, ka nav īsti man padoma, kā mainīt šo iegājušos viņa slinkošanas algoritmu.

Telefons ir vispār tagad noslēgts visas dienas garumā, var tikai pazvanīt un viss, televizors vairs pa dienu nestrādā, jo vads tiek noņemts, dators nav pieejams, līdzīgi kā ar televizoru. Grāmatas ir, lasa, par to prieks, bet atkal - tas nemaina faktu, ka elementārus darbiņus izdarīt nekādi nevar.

Ko jūsējie tūlīt-pusaudži dara, ja vieni mājās vasarā? Kā pārraut to "man slinkums, neko nevaru padarīt, sodi, ja gribi"? Apātisks nav, pat superenerģisks brīžiem, veselīga interese par hobijiem ir, bet pasivitāte, atbildības neuzņemšanās un slinkums nenormālos apjomos, tāds bakstāms un stundāms, par ko man bailes, ka tāds arī izaugs, jo es no normāla vecāka kļūstu par vagaru. Sarunas nevedas, saprot, ka problēma, izrunājam, skandālus arī esmu taisījusi, bet rezultāta nav, ja tiešām reāli nestāv ar pletni blakus. Iespringst tikai tad, ja ir skandāls un es jau auroju.

Piebilde - vecvecāki pasākuši reti, bet maksāt par ko īpašu, ja izdara (specifiskas lietas), kā arī viena vecmāmiņa bubina viņam ausī, ka "jāpalīdz mammai, lai viņai vieglāk", nevis vienkārši pasaka, ka katram savi pienākumi un savas varēšanas ietvaros tie jāizdara un viss. Potē viņam memļacīgumu, otra vecmāmiņa savukārt ļoti skarba, ar to viņš mēģina sadzīvot, kad ir tur, bet priecīgs nav. Pie otras visu vasaru arī nedzīvos, kaut gribas man brīžiem aizsūtīt uz visiem trīs mēnešiem.

Tagad varat pakritizēt, padomi arī noder .


paroleparole
Ar minēto situāciju vislabāk tiek galā bērnu tēvi vai patēvi.

Šajā vecumā reti kura mamma pusaugu puikam ir autoritāte.

Labāk strādā pozitīvā motivācija, nekā visa noņemšana.

Papildināts 20.07.2022 12:45:

paroleparole
Kā vienmēr iesaku "Es klausītu savus vecākus, ja viņi aizvērtos!"!

Meauk
Tētis šajā ziņā nav lietojams, diemžēl tā ir taisnība, viņam nav stingra nostāja un drīzāk ir "parunāšu-sapratīs" versija, turklāt ikdienā nedzīvo ar mums un brīvdienu laikā ir tāds brīvdienu variants arī pienākumu ziņā viņam, tāpēc šī versija atkrīt. Runājusi daudz esmu, kā pret sienu, es esot par prasīgu. Patēva nav, spēcīgas citas tēva lomas cilvēka ikdienā nav, kaut visādi paraugi apkārt periodiski grozās, ar to domājot vecvecākus, trenerus, skolotājus utt.

Papildināts 20.07.2022 12:50:

Labi, pozitīvā motivācija, lieliski. Mēģināts, bet strādā faktiski tikai nauda, un tad arī ne jau centos, jo pārējais vienmēr ir "aizmirsu", "domāju, ka izdarīšu", "darīju, bet x traucēja" (vienmēr kāds traucē) un visi pārējie @#$%^&*(. Laikam man vajag kādu praktisku padomu, teorētiski vienkārši nestrādā labumu piesolīšana, jo savu labumu viņš vienmēr mācēs atrast, kaut vai visu dienu slinkot un darīt tieši neko.

Agrāk bija čakls un tagad kļuvis slinks, vai varējis slinkot no laika gala?


paroleparole
Ja tēva personas praktiski nav, tad nezināšu teikt padomus. Manu nespēju (jā, atzīstu, ka tāda arī ir) ietekmēt savu dēlu ļoti labi atrisina patēva viens vārds. Un viss notiek.

Nauda ir laba motivācija, jā.

Par tiem pienākumiem - to bija jau no mazotnes jādeleģē.

Tai pat laikā - tagad ir brīvlaiks, var arī paslinkot!

Apbalvo ar telefona vai tv dienu. Principā vajag ciešanas, lai izbaudītu laimi. Ok, mājas pienākumi nav ciešanas, bet ir vajadzīgs atalgojumus. Nav jābut finansiālam.

dezavu
Nebija čakls, bet tagad slinkums ir pārākajā pakāpē. Mana nostāja nav mainījusies, ir mainījies slinkuma apmērs. Pandēmijā vairāk biju mājās, tagad strādāju ārpus, tad arī viņš var izpausties.

Papildināts 20.07.2022 13:04:

Meauk
Delēģēšana notiek jau no mazotnes, tas pats mājdzīvnieku jautājums. Tie ir visu viņa dzīvi, viņam uzdevums pabarot no rīta ir jau daudzus gadus, nekas sarežģīts, bet tagad vakarā secinu, ka pat ūdens nav ieliets. Nu vai zinies ... Tad neviens neko nedarīs, jo es arī neplānoju šrubīt un darīt visu mājās pēc pilnas darba dienas, ja viens sasutis puika visas dienas garumā nav spējis izkāpt no dīvāna.

Papildināts 20.07.2022 13:07:

vienreiz
Ja ir telefons, dators vai TV, tad pienākumi viņa prātā pazūd, tik vienkārši. Kāda balva? Vakarā es pēc darba pārvēršos par vagaru ar pletni. Ne mierīgs, foršs vakars kopā, varētu padarīt jaukas, labas lietas, nekas, kaut kāds absurds sanāk. Ja vēl treniņš vakarā, tad pat mājdzīvnieki neēduši un nedzēruši līdz vakaram, līdz brīdim, kad es aizrādu vai esmu supernikna un viņš "pamostas", ak jā, viņi arī grib kaut ko ēst un dzert. Tas tikai viens sīks piemērs.

Inndra

Nu ne jau maksāt naudu par to, lai pabaro mājdzīvniekus, come on.. Man divi puikas, vecākais vairāk pabakstāms, kas pašam liekas mazsvarīgs, to aizmirst. Jaunākais vairāk atceras un izdara un jūt to kā lielu godu, ja kaut kas ir uzticēts. Kā es cīnos, ja mājās ir tikai vecākais un pienākumi - es zvanu un atgādinu. Vai izdarīji? Ja atbilde ir vēlāk, tad saku - nē, tagad! Reizēm pats apraujās un - ui, aizmirsu- un tad skrien. Bet mājdzīvnieku barošana noteikti ir prioritāte, galu galā tie ir zvēriņi, kam gribas ēst (mums ir truši un kaķis), tos gan atceras vienmēr.

Bija limitēta pieeja visām tehnoloģiju izklaidēm, tagad ir vienkārši viss atslēgts, pavērošu, kāds būs rezultāts.


Man gan ir meita, līdzīga vecuma. Un kārtojam kopā jau no ļoti maza vecuma. Bez prasīšanas daudz ko dara, gan virtuvi nokopj, gan koplietošanas telpas satīra. Un neuzskatu, ka par to būtu īpaši jāapbalvo. Naudu varētu maksāt, ja manas drēbes gludinātu un manu istabu uzkoptu, bet ne jau koplietojamās telpas.

Jūs nevarat rakstīt šajā tēmā, jo tā ir slēgta.
18429963