Pusaudzis un pienākumi

paroleparole

Slēdza paroleparole: "Pietiks.".

Mans puika vienmēr tika paslavēts un pozitīvi novērtēts, ja bija ko izdarījis. Izsūknējis istabu ar putekļsūcēju, pagatavojis salātus utt. Tas lika censties dēļ tām uzslavām. Nu ir tajā vecumā viņi vēl tādi, nejūt laiku, sapņo. Gan meita gan dēls. Neatsaka ja ko negribas darīt, bet es arī centos nelikt neko tādu, kas īpaši nepatīk no darbiem, piemeklēju to kas patīk daudzmaz. Un vienmēr izrādīju prieku, ja paveica. Ja nē, nu tad neiespringu, palika uz nākamo dienu.


Nav jau tikai sodīšana visu laiku, tas ir šobrīd tā pārvērties, jo nekas cits nav strādājis + pandēmija ieviesa korekcijas, nebija iespēja tā slinkot. Sākums mazā vecumā bija ar pienākumiņiem - sākumā viens, tad cits, atbilstoši vecumam, nekas traks un man tomēr liekas, ka šobrīd bērniem vispār maz uzliek kopumā pienākumus. Darām kopā, citreiz es niknumā daru kaut ko un čekoju, vai pievienojas man jeb atkal jāpavēl, jālūdz, jāprasa palīdzēt, izdarīt, aiznest, satīrīt aiz sevis, parūpēties par kaut ko utt. Vai arī es vienkārši esmu sacepusies, jo apnicis kontrolēt, tas nav manā dabā, man tas pat riebjas. Pateicu-vienojāmies-izdarīja, tas man patīk daudz labāk.

Tēvs izmantojams nav, viņš problēmu neredz, tikai pasaka "ai, ai, ai, nedari tā", pie viņa pienākumu faktiski nekādu nav bērniem, kas būtu jādara pašiem bez atgādināšanas. Jā, kļūda mana, izvēloties šo cilvēku par bērnu tēvu, bet ko nu vairs. Nav slikts, bet ar šo galā netiek, viņš arī tad mājdzīvniekus atdotu nekā rastu risinājumu pusaudzim parūpēties par tiem, kas viņam pašam dārgi, tikai nez kāpēc melno darbu jāizdara citiem.

Es tiešām nespēju iedomāties,ka mums zvēriņi mājās sēdētu bez ūdens un ēdiena visu dienu tikai tāpēc, ka bērnam slinkums. Tā nedrīkst būt. Tā ir dzīvnieku mocīšana.
Nesaistīti, bet anyway - dzīvnieki nereti labi zina, kas ir viņu kalpi, un prasa kaut ko tikai tiem. Mani kaķi visu dienu var gulēt, un atdzīvojas tikai, kad pa durvīm ienāku es.

Nav teikts, ka pusaudzis dzīvniekam nedod prasīto. Jo neviens neprasa.

Inndra

Pufis
Nu ne visi dzīvnieki prot paprasīt. Piemēram, truši būros.


paroleparole
Manuprāt, tu esi drusku par daudz sacepusies.

Pusaudžu vecums ir tāds dīvains abām pusēm.

Varbūt nevajag uzdot pusaudzim pienākumus, no kuru izpildes atkarīgas dzīvās radības. Pati no rīta ielej to ūdeni un ieber barību.

Respektīvi, es par kompromisiem, arī attiecībā uz pusaudžu pienākumiem.

Es savā ziņā atļauju savējam slinkot. Jo bieži vien un kā tajā rakstā minēts - tā ir dotā vecumposmā fizioloģija un hormonālais fons.

Iesaku paklausīties Miksona lekcijas un sarunas par pusaudžu tēmu.

Ar pusaudžiem tas pateicu vairs nedarbosies gan, tur uzreiz būs pretestība automātā.

Inndra

Varbūt nevajag uzdot pusaudzim pienākumus, no kuru izpildes atkarīgas dzīvās radības. Pati no rīta ielej to ūdeni un ieber barību.
Tieši tā, dzīvnieku par situācijas ķīlnieku nedrīkst atstāt

ellevoods

Neko tādu te nesaskatu. Sīkajam vnk neinteresē tas, ko māte liek darīt. Liec skrūvēt skapīšus vai zāli nopļaut, ritenim ķēdi iztīrīt vai ko tādu. Kāpēc viņam vispār jādara tas, kas nav akūti vajadzīgs (viņu domāšana). Dzīvniekus pati baro.

paroleparole
Šis nav gluži vecums, kad bērns ir 'jāizmāca un jāuztaisa' par cilvēku . Jo to pieaugšanas kvalitāti noteiks laiks līdz pusaudzībai, nevis tieši pusaudža vecumā ar konfliktiem sačakarētās attiecības abu pušu starpā.

Šis laiks ir jāpārdzīvo ar pēc iespējas mazāk zaudējumiem un kaut cik mierīgi, vēlams arī ar humoru!


Dzīvesveids


Manuprāt, tu esi drusku par daudz sacepusies.
Man arī tā šķiet. Šī brīža slinkums neliecina, ka tāds tas tagad paliks visu dzīvi.

Jūs nevarat rakstīt šajā tēmā, jo tā ir slēgta.
18429963