Pusaudzis un pienākumi

paroleparole

Slēdza paroleparole: "Pietiks.".
bumburums

paroleparole
https://www.izaugtmilestiba.lv/post/vispirms-milestiba

Izlasi ar izpratni un sāc dienišķi, kritiski un prasīgi, izvērtēt savu rīcību, tās patieso motivāciju.

Vislabāk - raksti dienasgrāmatu, lai nerodas vēlme racionalizēt un izskaistināt savu rīcību.

Kā arī lai neaizraujies ar sevis un apkārtējo kritizēšanu, dramatizējot apkārtējo cilvēku visniecīgāko atkāpi no tevis iedomātā vienīgā un pareizā scenārija.


Change your mind and the rest will follow!


Katram savs

paroleparole
Viņam ir, manuprāt, nedaudz sabojāts priekšstats, ka kaut kas var notikt, ja samaksā. Par labu darbu samaksā (vecvecāki)
Bērni ļoti labi saprot, ka lietu kārtības dažādās vietās ir dažādas. Viņš taču, teiksim, negaida naudu no skolotāja par labi uzrakstītu darbu?

Jebkurā gadījumā mans ieteikums - iztēloties bērna vietā pieaugušo - bija vērsts uz to, ka paies vēl daži gadi un nekāda atņemšana vai sodīšana vairs nestrādās. Aicinu apdomāt, kā tad panāksi vēlamo.

Protams, par paveikto bērnam pienākas balva. Uzslavas, prieks par viņu, lepošanās, kāds kopīgs pasākums, pavadīts laiks, pozitīvs vērtējums, atzinība. Ja tā visa nav, kas jau to aizstās. Šajā gadījumā nauda. Jo par naudu varēs iegūt to, kas vismaz uz mirkli darīs to bērnu laimīgu.

Zirne
Nepazudīs jau nepazudīs.

Pienākumi līdzītgi sadalīti sttarp visiem bērniem?
Jā, turklāt pārējie jau sāk darīt puikas darbus. Jo arī vini (citiem, kaut savējiem!) atzīst, ka puika slinks.

dezavu
Klausies, arī gadījumos, kad bērns lūgtinlūdzas pēc jebkāda mājmīluļa, svēti sola to vien darīt, kā par viņu rūpēties, tiek izvērtēta neatkarīgi no vecuma to patstāvīgi bez atgādinājumiem paveikt.
Vai par to kādam ir vēl šaubas mūsdienās? Tas neizslēdz faktu, ka pienākums ir pienākums. Puikam vienmēr ir paticis rūpēties par mīluļiem, slinkums ir faktiski šī gada izpausme.

Protams, par paveikto bērnam pienākas balva. Uzslavas, prieks par viņu, lepošanās, kāds kopīgs pasākums, pavadīts laiks, pozitīvs vērtējums, atzinība. Ja tā visa nav, kas jau to aizstās.
Kur, nu tieši kur, izņemot tavu pašizdomāto stāstu ar mani monstra lomā, ir teikts, ka tas viss iztrūkst? Jo es nedalos, nelielos, netaisnojos? Nu jā, fui man, ka tāda lepna, ne? Tik daudz, kā es saviem bērniem dodu iespējas izbaudīt prieku, dažādus pārsteigumus, iespaidus, jaunu pieredzi savu iespēju robežās, atsakoties no kaut kā sev, daži varētu apskaust. Bērni to novērtē, zinu, redzu, dzirdu un jūtu. Apliecinājumu no anonīma čata man nevajag.

pece
Bez tam nogriezt pieeju internetam pilsētā ir diezgan triki, jo ir tik daudz publiski pieejamu tīklu, kuriem pieslēgties. Varēs vecāki domāt, ka bērns ar draugiem bumbu dzenā stadionā, bet realitātē sēdēs lielveikalā un trenkās spēlītes.
Pilnīgs fantāzijas lidojums. Ir sen izdomātas iespējas vecākiem zināt, ko bērns dara telefonā - legāli, bērnam zinot utt. Ne visi bērni un ne visi pieaugušie ir uz "jūs" ar tehnoloģijām, mēs noteikti tādi neesam.

Un kādi ir pārējo bērnu mājas pienākumiI
Vienam - divu paklāju izsūkšana, otram - kad izmazgāti trauki, salikt karotītes un citus rīkus vietās.

Vai pienākumi mājās ir tikai šim konkrētam bērnam, bet pārējie tik plenderējas apkārt? Klajš negatīvisms, kas neveicina vēlmi turpināt pat atbildēt.

Katram savs
Diemžēl viņam ir pastāvīga vēlme saņemt balvu naudā arī no manis, nekad nelaidīs garām iespēju šo variantu man piedāvāt. Tas nav apspriežams, ir kaudze argumentu, kāpēc tas nav ok.

paies vēl daži gadi un nekāda atņemšana vai sodīšana vairs nestrādās
Nezināju, ka kāds tik tuvredzīgi pielieto vienu un to pašu nemainīgo stratēģiju, kaut vienmēr attopas pie tā paša rezultāta. Kāpēc tev liekas, ka es varētu saprast, kas strādā un kas nestrādā? Vienkārši tā - procesa laikā analizējot, kur un kāpēc ir rezultāti. Ne caur ekseli, bet normāli, kā cilvēki parasti izdara secinājumus. Redzu, kā strādā manas dusmas, sarunas, dažādas motivēšanas, kā aizliegumi, redzēju, kā rezultējas brīvība un citas lietas. Izdaru secinājumus. Sev .

bumburums
Izlasi ar izpratni un sāc dienišķi, kritiski un prasīgi, izvērtēt savu rīcību, tās patieso motivāciju.
Sen sevi analizēju, bet pelnus uz galvas te nekaisīšu, nebūs, pilnīgi vienalga, kā to uztverat.

Ja būtu patiesa interese par to, kā man iet pēdējās dienās ar puiku, ne tikai vēlme moralizēt, būtu arī iespēja uzzināt, ka izmaiņas ir, puika izrāda iniciatīvu, bet protams nekas grandiozs, ko arī negaidīju. Ceļš gars un ar to nedalīšos, nav ne mazākās vēlmes izpatikt te kādam, ļoti novērtēju visus pieredzes stāstus un ar to pietiks.

Paldies visiem, nav vēlēšanās turpināt izpatikt dažu vārnu baram (un atvainojos par skarbo apzīmējumu).


Jūs nevarat rakstīt šajā tēmā, jo tā ir slēgta.
18429963