Henrieta
Esmu absolūts mājās ēšanas fans - sabiedriskā ēdināšana ar mani nepelna. Arī uz darbu ņemu līdzi pusdienas. Patīk būt mājās, mīlu gatavot un autori pilnīgi nesaprotu
Ko tu gatavo?
Atkarība ēst ārpus mājas
Namiria
|
|
|
Namiria Kad būs trešais un ceturtais, tad viss pats no sevis atrisināsies. Būs jāiemācās gatavot un jāgatavo. Senāk lielu naudu atstāju kafejnīcās, take away kafijās, ekskluzīvu našķu veikalos. Kamēr sāku piefiksēt, pierakstīt. Mēneša beigās cipars. Cipars bija Vowww. Sapratu, ka nevēlos tik daudz līdzekļus atstāt par našķiem, bez kuriem var iztikt. Uzraksti savas vērtības. Kas tevi dara laimīgu, kur rodi enerģiju. Ja tas ir ēdiens - super, turpini. Ja tā ir skaista dzīvesvieta, ceļojumi, skaists apģērbs, attiecības ar draugiem un radiem, laba mašīna, kādi hobiji, sporti, tad investē naudu tur. Vari noteikt robežas - iet uz restorānu 1 x mēnesī, 1 x nedēļā vai 2x nedēļā. Atkarībā no saviem ienākumiem un vērtībām. |
|
Mana vīra jaunākā meita strādā laba līmeņa sabiedriskā ēstuvē. Protams, ka darba laikā ēd tur, jo nav citas izejas. Bet mājās ēd normālu barību un arī vīram tādu gatavo, jo zin visu virtuvi, kāda tā ir produktu un vispār visā ziņā. Sabiedriskā ēdināšana nav domāta cilvēku veselības uzlabošanai, bet peļņas gūšanai. Kā var gūt peļņu? Izmantojot pēc iespējas lētākus produktus, sasniedzot peļņas maksimumu. Bet biešu salāti tie tomēr nebūs, jo uz to tauta nepavilksies. Tā būs kaut kāda nenosakāma gaļas masa, kas būs ēdiena pamatā. Tāpēc mana vīra meita uz mājām ēdienu neņem, lai gan varētu. JO VIŅA ZIN, KO NO KĀ GATAVO. |
|
|
Gatavošana nav mana sirdslieta, ja vien ir iespēja ēdu ārpus mājas vai pasūtu. Pa dienu visi esam prom, vakaros pēc darba nav jaudas vēl stāvēt pie plīts. Padārgi jau ir, bet nu, maniem ēdājiem gaumes ir ļoti dažādas, vieglāk pasūtīt vienu porciju no katra veida. |
|
|
Kastanja bet vsp cilvēki pievērš pārāk lieku nozīmi ēšanai |
|
|
Kastanja |
|
|
Nevaru iedomāties, ko laba līmeņa restorānā pasniedz kā nenosakāmu gaļas masu?! Tartaru?! Kaut kādu īpašu kotleti? Ja es tieku restorānā, tad ņemu gaļas gabalu. Ja viņi prot steiku salipināt no gaļas masas, tad cepuri nost. Protams, varam diskutēt, kur ņem gaļu, kā audzētu. Bet, personīgi es pārsvarā pērku gaļu lielveikalā. Tā kā man vienalga, kur indēties. Tagad ēstuvēs diez gan uzrauga sanitāro stāvokli. Var aizklapēt, ja kāds saindējas vai pieķer nekārtībās. Bet, to, ka nepaceļ no grīdas un ieliek šķīvī vai iespļauj kafijā, nevaram nekad garantēt. Parasti par šo iedomājos, kad kāds klients piekasās, skandalē, pieprasa to un šito. Es toč iespļautu kādai augstprātīgai kundzītei. Ja par tēmu, tad tagad bez piecīša pusdienas pat vienkāršā ēdnīcā nevar dabūt. Tātad, 50 eiro nedēļā tikai vienam ģimenes loceklim. Plus brokastis un vakariņas. Mēnesī tas sanāk 250-300 eiro vienam, diviem 500. Vēl jābaro pārējie ģimenes locekļi, vēl brīvdienas. Oi, bagātnieki. |
|
Manuprāt, pat vidēja līmeņa ēstuvēs ir pietiekami ēdienu, kas nav "nenosakāma gaļas masa". Patricia L Hmmm... 5 eiro reiz 21 darbadiena ir 105 eiro. Ja 7 (kas tagad, man liekas ir reālistiska dienas pusdienu piedāvājumu cena), tad apmēram 150 eiro. Jā, nav maz, bet es saprotu, kāpēc cilvēki tam tērē. Canta tu conmigo si quieres conmigo canta |
|
|
Astoņmizu zobgrauzis |
|
Tiešām spējat vienā ēdienreizē pieveikt zupu, otro un vēl saldo? Nu ja nav tiešām laba restorāna smalkās mini porcijas. |
