Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Vai jums ir Māju sajūta?

Water_Melon

Nav svarīgi, vai īrēts dzīvoklis, vai savs īpašums. Nav svarīgi, vai zaru būdiņa, vai pils. Vai jums ir tā savu Māju sajūtu? Un, kad šādu sajūtu ieguvāt? Es savos teju 40 gados šo sajūtu neesmu ieguvusi, visur, kur esmu dzīvojusi neesmu jutusies 100% labi. Arī bērnībā. Nav man īsti vietas, ko saukt par Mājām. Bet stāsts ne par mani, es jūtu, ka drīz viss mainīsies un būs ar mani viss labi. Gribu zināt kā ir citiem?


Jā, ir. Mēneša laikā pierodu pie jaunās mājas.

Kad dzivoju viena- bija. Tagad dzivoju kopa ar draugu un meitinu. Maju sajutu nav, bet tas tapec, ka man nelauj iekartot ka velos. Mums nesakrit kartibas/ lorinu uzskati. Un sis man ir mocibas, jo negribas uztureties majas

Papildināts 31.07.2022 00:38:

Un ta maju sajuta ir fantastiska. Taa, ka no majam negribas iziet, jo viss ir ta ka velies!

Water_Melon
Man visu dzīvi ir sajūta, ka "šis ir pagaidu mājas". Arī tagad un nezinu, kāpēc tā ir. Vīrs gan saka, ka vairs nevēlas mainīt dzīves vietu

Nezin, kas tas par nemieru manī ir.


Man laikam māju sajūta ir bijusi visur, kur esmu dzīvojusi, pat dzīvoklī, kur mēs dzīvojām daudzi jaunieši kopā. Visur gan man ir bijis savs stūris, kur varu uzlādēties.

Papildināts 31.07.2022 00:46:

Man arī laikam visu dzīvi ir tā sajūta, ka tās ir pagaidu mājas, bet no otras puses, vai es vēlētos visu savu dzīvi nodzīvot vienā mājā, pilsētā? Pagaidām laikam tā sajūta nav atnākusi. Dīvaini.

Patricia L

Man māju sajūta rodas pat teltī. Ja man ļauj iekārtot pa savam. Esmu kādu laiku dzīvojusi svešā dārza mājiņā. Izvietojot savu sedziņu, savu krūzīti un piekopjot savu dienas kārtību, noķeru mājas sajūtu. Jā, esošajā mājoklī ir mājas sajūta, kaut nav viss ne ideāls, ne pēc mana prāta. Patīk uzturēties mājās.

FirstAustria

Esmu dzīvokli īrējusi tikai vienu reizi un tad dzīvoju viena, attiecību nebija. Tajā dzīvoklī biju tā iedzīvojusies un izjutu to sajūtu. Jo es pirmo reizi sajutu, ka tā ir mana teritorija, kaut arī īrēju, bet es tur esmu viena, daru ko gribu, izīrētājam piederēja tikai mājas sienas, viss pārējais bija mans.

Kad izvācos, tad ilgi nevarēju to pārdzīvot, nožēloju.

Tad ar draugu ievācāmies citā īres dzīvoklī un tur visas mēbeles bija dzīv.īpašniekam, un man tur mājas sajūta bija nulle, nejutos ne ērti, ne labi.

Cosima

Vakar pirms gulēt iešanas nodomāju, ka beidzot ir kas līdzīgs tai. Ievācos pie vīra, mums ir ģimene. Vīrs māju bija ilgi izīrējis un īrnieki bija daudz ko sadarījuši kā jau ne savās mājās un tad nu ik pa laikam atrodu pigorus, laikam lielākā daļa atrasta. Tas pats ar dārzu, šovasar sāk veidoties sajūta, ka tas ir mans dārzs, ka ir tā, kā es ar vīru gribu.

viedaminka

Tad ar draugu ievācāmies citā īres dzīvoklī un tur visas mēbeles bija dzīv.īpašniekam, un man tur mājas sajūta bija nulle, nejutos ne ērti, ne labi.

Man arī ir tā, ka svešas mēbeles un interjers traucē izjust māju sajūtu, jo īpaši, ja nav atļauts neko mainīt. Tāpēc īrētos dzīvokļos grūtāk noķert to sajūtu, jo vēl tam visam klāt nāk apziņa, ka jebkurā brīdī izīrētājs var izlikt no dzīvokļa, piemēram, beidzoties līguma termiņam.


Man māju sajūta ir bijusi visur, kur esmu dzīvojusi plus visās manas māsas mājās (pat īrētos dzīvokļos), jo viņa kaut kā prot radīt tādu bērnības māju sajūtu.

Man ir paziņa, par kuru domāju, ka dzīvo savā īpašumā, bet tad viņi nopirka citu māju un es pēkšņi esošo ieraudzīju ssā. Un burtiski uzreiz sapratu, ka tā bija īrēta māja, jo tur mēbeles un interjers pilnīgi negāja kopā ar tiem cilvēkiem. Interesanti kā viņi tur jutās. Var jau būt, ka bija kaut ko salikuši pie sienām, tekstils arī daudz maina. Bet nespēju iedomāties, ka viņiem tur būtu bijusi māju sajūta ar stikla galdiem, kaut kādiem jyska bāra krēsliem, šausmas. Īpaši pazīstot viņus.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18430199