Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Vai jums ir Māju sajūta?

Water_Melon

Vinnny

Jā, ir māju sajūta, bet dažkārt to ir nācies attīstīt. Teiksim, iegādājoties NĪ.

Man māju sajūta rodas, ja ir savas mēbeles, mājīgums, savējie.

Ja iegūts NĪ, pielieku roku, ieviešot vēlmēm atbilstošu kārtību, ainavu utt., un tas attiecas arī uz dārzu utt.


Optimists optimistiem optimists.


kino

Man māju sajūtu dod "pa manam" iekārtota virtuve. Nav tā, ka es tur baigi garās stundas pavadu, bet kaut kā nezinu - liekas, ka neomulīga virtuve = neomulīgas mājas.


Better to remain silent and be thought a fool, than to speak and remove all doubt. /Mark Twain/

Daleji ir! Irejusi neesmu, bet ir vairaki ipasumi. Lidz sim neviena neesmu atradusi super duper majas sajutu.


Jā, man ir māju sajūta. Man patīk atgriezties mājās. Un mana ģimene ir mājotāji, pat pusaudze meita vislabprātāk atrodas tieši mājās, t.i., dzīvoklī. Necilā dzīvoklī ar necilām mēbelēm. Bet kaut kā šķiet, ka ne jau krutas mēbeles un ne jau perfekta tīrība, un ne jau izsmalcināti ēdieni vakariņās rada māju sajūtu. Tas ir kas netverams, ko veido paši cilvēki, kas ir apmierināti paši ar sevi. Laimes izjūtu veido cilvēks pats.

Lauku mājās nav diža komforta, toties ir tā sajūta, ka ir saistība ar dzimtu, senajiem stāstiem. Egles, kas ir redzējušas manus senčus maziņus; klēts ar karalaika šķembām; sēņu vietas, kur esmu sēņojusi kopš bērnības... Piederības sajūta. Aizmugures sajūta. Man tā ir svarīga un dod stabilitāti un mieru.

Bet tas viss ir stipri vien individuāli. Kā kuram cilvēkam.


PelePele

jaajaa
tas ir superīgi! Cik man žēl, ka es vēl biju par jaunu, kad gāja nebūtībā manas dzimtas mājas! To nekas nevar aizstāt! Sapņos staigāju pa pagalmu un pamostoties tik žēl, ka gribas raudāt.

mikausite

Man arī ir šausmīgi žēl, ka nav vairs manu māju, kuru vecvecāki nopirka un kur es arī augu. Man tās bija mājas, joprojām es tās tā izjūtu, sapņos reizēm esmu tur. Runāju ar vīru, ka viņam jau joprojām iespēja uz savām bērnības mājām braukt, bet viņš saka, ka nav nekādas piesaistes, jo vecāki dzīvoja un dzīvo dzīvoklī. Nezinu, vai no svara ir tas, lai būtu tieši māja vai kas tur par fīču. Vīrs saka, ka viņa mājas esot tur, kur esmu es. Bet man pašai kaut kas pietrūkst sajūtu ziņā mūsu jaunajās mājās, lai es tā līdz kaulam šeit justos kā mājās. Un es nevaru saprast, kas tas ir.

Vavaa

Man māju sajūta uzrodas dažu dienu līdz nedēļas laikā pēc ievākšanās jebkurā vietā, kur es varu aizslēgt aiz sevis durvis un justies brīvi. Īres dzīvokļos pietiek sabīdīt mēbeles pa savam, salikt savas mantas pa vietām un visu satīrīt.

Gygy

Es savu māju sajūtunoķēru jau tad, kad vēl tik nācām šomāju pirmo reizi skatīties uz pirkšanu. Nu jau pus gadiņu te dzīvojam un ir, ir tā īstā sajūta

mikausite

Vavaa
Tas laikam no katra cilvēka atkarīgs, rakstira, spējas pielāgoties. Laikam man tā liekas. Jo man ļoti grūti ir aklimatizēties, mainīt dzīvesvietas, esmu ilgi kā no laivas izmesta. Bijām nopirkuši dzīvokli vienā brīdī, nodzīvojām tur 2 gadus, bet es nespēju pat pa to laiku tur iedzīvoties.


PelePele

Savā dzīvoklī arī jūtos labi, ja pāris dienas esmu kur citur, tīīīk labi savā gultiņā.

Bet laikam nevarētu iedzīvoties nopirktā mājā, kur viss pilns ar iepriekšējo saimnieku enerģiju.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18430199