Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Vai jums ir Māju sajūta?

Water_Melon

Neole

Man māju sajūta bija bērnības mājā, pat ne tikai mājā - visā apkārtnē, kas bija upe, pļavas, mežs. Garām braucot, vēl aizvien ir šī labā sajūta, ka tas ir mans, lai gan viss ļoti mainījies. Bet atpakaļ negribētu, pat ja būtu tāda iespēja. Tad pārvācāmies uz citu māju, tas sakrita ar augstskolas laiku. Tā nu galīgi nebija mana, varbūt tāpēc, ka neesmu tur reāli ilgstoši dzīvojusi.

Ar īrētiem dzīvokļiem nevienu nav bijusi sajūta kā mājās. Atceros pat, ka šai periodā teicu, ka man māju nav, jo tās palika tur - vietā, kurā uzaugu.

Sajūta atgriezās ar savu īpašumu. Tagad ir jau otrais savs dzīvoklis, šis iegādāts kopā ar vīru, un abās vietās ir manas mājas. Man liekas, ka tā ir vietas enerģētika, ka vai nu ir mana vai nav. Īpašumu pērkot, jau arī mēs skatāmies tādu, kas patīk, līdz ar to māju sajūtu tālāk vari radīt pats. Un vēl vieta, kur dzīvot. Esmu atradusi savu ideālo pilsētu, kurā jūtos ļoti labi.

Kolēģe, savukārt, stāstīja, ka labprāt atgrieztos savā dzimtajā pilsētā, jo vietā, kur dzīvo, viņu nekas nesaista. Bet vieta ģeogrāfiski izdevīga, un dzīvo tur, jo kaut kur jau jādzīvo. Arī tā notiek.


Man gan bērnības mājas mazmiestā ir tikai fakts - esmu te uzaugusi, visu zinu, vasarās tur ir jauki, bet emocionāli mani tur nekas nesaista. Atšķirībā no lielākās daļas te rakstošo savu māju sajūtu esmu radusi īrētos dzīvokļos (sava man nav), jo to īrēto dzīvokli esmu atradusi un iekārtojusi pati un tur ir mana kārtība. Uz īrēto dzīvokli neskatos "no augšas", bet drīzāk ar tādu kā pateicību par to, ka man ir iespēja tur dzīvot. Man mājas laikam ir tā vieta, kur varu būt pati.

Man vienmēr šī sajūtā ir bijusi, lai kur arī nebūtu dzīvojusi - bērnības māja pie vecvecākiem, mazajā īrētajā dzīvoklī un tagad lielajā privātajā dzīvoklī. Taču man mājas nav gluži vieta, bet gan cilvēki, ar kuriem esmu kopā. Ja esmu kopā ar savu mīļoto, bērniem un manas primārās vajadzības ir nodrošinātas, tad man ir labi. Palīdz arī tas fakts, ka man daudz pašai nevajag - vajadzības gadījumā varu sev nepieciešamo salikt vienā čemodānā.

OgaPoga

Water_Melon
Es savos teju 40 gados šo sajūtu neesmu ieguvusi, visur, kur esmu dzīvojusi neesmu jutusies 100% labi.

Māja ir vienīgā vieta un vide, ko mēs veidojam paši. Paši sev un sev par prieku. Māja ir tāda, kādu tu sev un savai ģimenei pats veido.

Skatos, ka visapkārt daži cilvēki iekārto patīkamu vidi arr maziem līdzekļiem, citi ar lieliem. Bet citi neiekārto ne ar kādiem līdzekļiem. Neatkarīgi no tā, vai ir daudz vai maz naudas, daži sev neatļujas iekārtot patīkamu dzīvesvietu. Dažiem to neļauj dzīvesbiedri, un pamainot partneri, beidzot atļaujas sev jauku dzīvevsietu.


Man aktuāla tēma..

dzīvoju pēc šķiršanās mūsu ģimenes mājā jau 3 gadus, uztaisīju remontu, iekārtoju, kā patīk... bet tāpat, nav māju sajūta, jo mazliet vienmēr atgādina par izjukušo ģimeni. Bērniem te pat, tās viņu mājas, tāpēc paliekam... Bet es joprojām jūtos, kā ciemos. Nez, vai ir kāds triks pret šo.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18430199