Sveiki!
Par kārtību te n-tās tēmas, un tomēr. Ja kādam ģimenē patīk mājās, mašīnā u.c. tīrība, kārtība, tad viņam arī ir jātīra un jākārto, jo citiem tas nav svarīgi un viņi nevēlas sevi apgrūtināt?
Mums šī ir sena problēma. Es esmu tā, kas 90% gadījumos atbild par mājkopību. Galvenokārt man ir visādi "pelnrušķītes darbi". Lielā meita parūpējas par savu istabu, dažkārt traukiem, dažkārt taisa ēst un dara, ko viņai palūdz. Bet tā kopumā es esmu galvenā tīrītāja. Pavasaris bija ļoti grūts mana garā kovid dēļ, mazā uzsāka dārziņu un klasika - nedēļu bērnudārzā, divas pa mājām. Sakrājās visādi nedarīti darbi - logu mazgāšana, garderobes izšķrošana, pieliekamajā bardaks ieviesies u.tml. Tagad, jūlijā, paņēmu atvaļinājumu, arī mazajai dārziņā brīvlaiks. Kā paiet mans atvaļinājums? Ņemos ar bērnu un paralēliu tīru, kārtoju. Izkrāmēt un izslaucīt visādus plauktiņus, skapjaugšas dīvānus, līstītes, šķirbiņas, aiz radiatoriem utml. Gribas un vajag arī savus dokmentus, papīrus izšķirot. Daži istabas augi jāpārstāda. Mums ir liels dzīvoklis, lieli, lieli logi. Man liekas, ka arī trīsgadniekam jāmāca kārtība - jāsavāc mantiņas vakaros un pirms iešanas ārā, kad izber vai izlej, jāmāca, ka jāsaslauka. (Kā nu sanāks, tā sanāks, protams, aiz bērna ir jāvāc, bet nu idejiski kaut kad ir jāsāk saprast... Arī bērnudārzā viņiem to māca.)
Taču tas ir apburtais loks - no vienas puses sakārto, no otra gala jau atkal bardakā... Kad neesmu ar to mierā, saņemu atbildi: nu netīri, ja tev grūti. Bet ja grūti, ka ir nekārtība, tad pati arī kārto! Man bija piedāvājums uztaisīt grafiku, kad kuram kādi darbi jādara, uz to es saņēmu noraidījumu.
