S.Dzeina
Es atceros jūsu atiecibu epopeju vēl no laikiem kad vins dzīvoja atsevišķi in nupat ievācas pie Tevis. Tad bija lielie pārspriedumi par to ka viņam ne īsti iet pie sirds naudas ko jūs ar bijušo tērējat par bērniem, pats pelna salīdzinoši mazāk, cits dzīves ritms, citi uzskati un grūta bērnība . Tu runāji par to cik viņam būtu korekti ieguldīt kopdzīvē jo vins ir viens pret jums trim utt. Tad sākas pirmā bērna gribēšanas epopeja, viņš bija svārstīgs ,priecājas bet vienlaikus paša grūta bērnība lika šaubīties un arī tur nāca āra finanšu nesakritība un uzskati par tēriņiem, jau toreiz bija viņa cīsiņi pret Tavu ekodebessmanu utt. Jau pirms pirmā mazā vairums teica ka tik nesaderīgu uzskatu cilvēkiem būs grūti saprasties kopumā un labāk šķirties bet Tu uzstājīgāk uz kopdzīvi . Bet žēlabās visuma gadiem tas pašas, tik tagad jūtams ka vairāk tevi kaitina jo nekas īpaši nemainās ja nu varbit mazliet vairāk pelna
S.Dzeina
Nav jau problēma tajā ka Tu juties mūžam traumēta (kaut protams tā ir problēma) bet tajā ka Tu dzīvo ar uzskatu ka esi vienīgā traumētā no tā notikuma, viņam kā pīlei ūdens. Neesi pieļāvusi iespēju ka Tavs cieties ir tik līkrocigs tieši tādēļ ka cieš no slēptas depresijas? Jo vins atšķirība no Tevis uz terapijām diez vai ir gājis un ka jau vīrieši vairumā cieš klusējot