Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Izpratnes par kārtību nozīme laulībā

kinza

Labdien!

Šo tēmu aktualizēt un uzdot jautājumu mani pamudināja S.Dzeinas tēma par to, vai kārtību mājās uztur tas, kuram traucē nekārtība. Lasīju komentārus, līdz saskāros ar vairāku komentētāju viedokli, ka situācijā, ja partneriem ir ļoti atšķirīga izpratne par kārtības jautājumiem, nekas īsti labs nākotnē nevar sanākt. Kā arī par to, cik ļoti šīs dažādās izpratnes sarežģī ikdienas dzīvi (un tam es ļoti varu piekrist).

Tā kā mani šis jautājums skar personīgi - arī man un vīram ir stipri dažādas izpratnes par kārtību, līdzīgi kā iepriekšējās minētās diskusijas gadījumā - man vajag kārtību / tīrību (vismaz kaut kādā līmenī), bet viņam nē, es tiešām sāku domāt par to, cik liels un nepārvarams šķērslis kopdzīvē ir dažādās vajadzības pēc kārtības.

Tas, ko esmu novērojusi savā ģimenē - mans vīrs nekārtību / netīrību neredz. Viņam viss šķiet ok pat tad, ja kājas paliek netīras, staigājot pa māju, ja uz nakti paliek netīro trauku kalni (jo trauku mašīnā nav vietas) u.tml. Man, savukārt, tas nešķiet pieņemami. Un tad nokļūstu S.Dzeinas aprakstītajā situācijā - vai nu daru pati, vai dzīvoju bardakā.

Lai man nebūtu jādara vienai (par ko es mēdzu uzvilkties), esmu šādā situācijā mēģinājusi ieviest dažādas stratēģijas, piem., dalīt mājas sakopšanu pa nedēļām (vienu nedēļu es, vienu nedēļu vīrs), dalīt sakopšanas pienākumus pa sektoriem (es kopju māju, vīrs āru - pļauj zāli, šķūrē sniegu, uztur kārtību garāžu), rakstīt sarakstu ar izdarāmajiem darbiem, paredzēt konkrētu laiku mājas kopšanai u.tml. Lai gan visiem šiem ierosinājumiem vīrs ir piekritis, rezultāts ir tāds, ka konkrētā stratēģija darbojas pāris nedēļas un tad uzrodas visādas citas steidzamākas lietas un nekas vairs nedarbojas, piem., garāža bardakā, zāle nepļauta. Pa vidam parādās arī tādi argumenti kā, piemēram, nolēmu sniegu nešķūrēt, jo parīt atkal snigs un tad jau visu pie viena nošķūrēs. Vai arī - nākamnedēļ būs atkusnis un tad nokusīs. Un es saprotu, ka šie argumenti ir savā ziņā loģiski, bet es negribu brist nedēļu pa sniegu un pēc tam nedēļu pa kūstošu sniegu. Un te atkal ir vieta konfliktam - es negribu slapjas kājas un bridienu, vīram, savukārt, vispār nav skaidrs, kāpēc šobrīd ir kaut kas jādara, ja pēc divām nedēļām sniegs pats būs nokusis.

Līdz ar to stāstam par dažādām vajadzībām pēc kārtības nāk līdzi nesapratne, kādēļ kaut kas jādara, ja var nedarīt? Piemēram, kādēļ šķūrēt sniegu, kas pēc 2 nedēļām nokusīs? kādēļ ar rokām mazgāt traukus, ja tos var atstāt nemazgātus uz nākamo dienu un tad ielikt trauku mašīnā? kāpēc vispār reizi nedēļā tīrīt māju, ja to var darīt reizi mēnesī?

Vēl par darbu sadalījumu ģimenē - mēs abi strādājam pilnas slodzes darbu, līdz ar to es negribu (un nevaru) uzņemties visas mājas rūpes uz sevi, jo man tas ir par daudz. Man tad sanāk tas variants, kas S.Dzeinai - pavadu atvaļinājumu, kārtojot māju, jo negribu visu gadu līdz nākošajam atvaļinājumam dzīvot bardakā.

Līdz ar to šeit es gribēju parunāt par divām lietām:

1) varbūt tomēr ir vēl kādas idejas, kā kārtības uzturēšanas jautājumu organizēt šādā partneru savienībā, lai nebūtu jācieš vienam no nekārtības, otram no tā, ka pirmais neapmierināts ar nekārtību un prasa iesaistīties;

2) vai tiešām starp diviem cilvēkiem ar ļoti dažādām izpratnēm par kārtību, ilgstoša kopdzīve / laulība ir kaut kas ļoti sarežģīts? varbūt kādai ir arī kāds pozitīvs piemērs, kur ir izdevies panākt kādu kompromisu / risinājumu?


ElbaRado

Kādi netīro trauku KALNI var palikt pāri pēc piekrautas trauku mašīnas?


1. Nepiedēvē man to, ko es neesmu teikusi. 2. Lasi uzmanīgi. 3. Lieto galvu arī domāšanai, ne tikai matu nēsāšanai.

Par kompromisiem nezinu, bet draudzenes vecāku ģimenē tēvs ir pedants - visām grāmatām jāstāv pēc "auguma" vienā līnijā, šķīvjiem pēc izmēriem un attiecīgās vietās, utt. Bet mamma tāda, kurai viss birst, ķēpājas, kur iet, tur viss aiz viņas arī paliek. Nu jau abi sirmām galvām. Sanāk, ka tādi pretmeti var sadzīvot. Bet viņi abi mēdz iesmiet katrs par savām īpašībām. Mamma par savu nekārtīgumu, tētis par savu pedantismu. Laikam apzinās, ka abiem novirze no normas.

ElbaRado

Par visiem šiem kādēļ katram sava atbilde. Nelaime tā, ka abu tēmu autores, šķiet, absolūti nav spējīgas pieņemt, ka otra cilvēka atbilde ir un paliks citāda nekā viņējā, un galvenais - tas tā drīkst un var būt, un tas to otru nepadara par sliktāku cilvēku. Bet viņās jūtama cerība, ka tas sušķis tak beidzot sapratīs, labosies, pārtaisīsies un kļūs pareizs.

Taču tas nenotiks. Nekad.

Risinājums pastāv, bet arī tas prasa mainīt dažus stereotipus un attieksmes. Risinājums ir šāds: mīļi palūgt, lai otrs to izdara. Tā vienkārši, "man par prieku", jo "es to lūdzu". Un pēc tam, kad ir izdarīts, pateikt paldies. Tieši tik vienkārši.


1. Nepiedēvē man to, ko es neesmu teikusi. 2. Lasi uzmanīgi. 3. Lieto galvu arī domāšanai, ne tikai matu nēsāšanai.


dezavu
Paldies, šis izklausās cerīgi

Tikai jautājums man paliek - kā viņi to ir dabūjuši gatavu

Papildināts 04.08.2022 09:14:

ElbaRado
Var palikt, var.

Bet, ja gribu būt pavisam precīzā - varam to nosaukt arī par vienu kalnu, jo faktiski ir sakrāmēts vienā vietā / čupā nevis vairākās.

Taaapati

Mans tēvs arī ir pedants, mamma visu tver vieglāk. Manā ģimenē, es esmu vairāk pedantiska. Bet tā kā neviens no mums nav pilnīgais šmulis, tad lielas domstarpības neveidojas.

ElbaRado
Tur jau tā lieta, ka es saprotu, ka otrs tāds ir. Es minēju konkrētus piemērus, lai ieskicētu, par ko es cepos, nevis lai pateiktu, ka otrs ir drausmīgs sušķis. Es taču saportu, ka tā cepšanās ir mana probēlma, jo es taču varētu par to necepties un ar prieku teikt - labi, gaidīsim, kad tas sniegs nokusīs. Tieši tāpēc ir mans jautājums - KĀ šādiem cilvēkiem sadzīvot, ja saprotam, ka nemainīsies ne tas, kuram vajag drusku vairāk kārtības, ne tas, kuram vajag drusku mazāk kārtības.

Par mīļo palūgšanu - vienu reizi mīļi palūgt ir ok, divas arī, astoņas arī. Bet vienā brīdī tā palūgšana kļūst par tādu kā leijerkasti - vari, lūdzu, nolikt savus apavus vietā? Vari, lūdzu, ielikt savas netīrās drēbes pie netīrās veļas? Vari, lūdzu, ielikt traukus trauku mašīnā? Vari, lūdzu, nomizot kartupeļus? Vari, lūdzu, atdot mašīnas atslēgas (kas nav noliktas vietā) u.tml.?

Laikam jau mani uzvelk arī tas, ka otram cilvēkam neinteresē mājsaimniecības uzturēšana kaut kādā kārtībā. Un tad sanāk, ka man jālūdz, lai manis dēļ saliek traukus trauku mašīnā. Un lai manis dēļ pļauj zāli un noliek savas netīrās zeķes pie netīrās veļas. Un lai manis dēļ nenāk istabā ar apaviem u.tml. Un lai manis dēļ mizo tos kartupeļus. Un tad šķiet, ka šādā pieejā tur kaut kas tomēr ir ačgārni.

kinza
Laikam pieņem, ka tādi nu ir un viss. Neciklējas uz to un ir citi kopīgi mērķi.

opis vienkārši ārprāC. Reiz opis bija pie draudzenes, kad ciemojos. Dārzā kafijojam, vīns, klačojamies. Man paliek silti, novelku un uzlieku jaku uz atzveltnes solam. Pēc mirkļa ieejam mājā, draudzene grib ko parādīt. Kad izejam atkal ārā dzert vīnu, galds novākts, vīns jau ielikts ledusskapī, mana jaka priekšnamā uzkārta uz pakaramā.

Ar vienu tēmu nepietika?

Ir tikai divi varianti. Vīrietis kartibu uztur, jo vinam

ir svariga partneres emocionāla labsajūta un tas vinam nav principa jautajums. Sieviete vac arī aiz vira, jo apkārtējā kārtība vinai ir būtiskāka par cepšanos , ka "nav godigi". Tobis princips, ja reiz tiec izvarota, atslābsti un ķer kaifu.


ElbaRado

Pick your battles. Protams, ka nav jāizšķērdē palūgšanas porenciāls kaut kādos niekos. Tiešām tik svarīgi, lai tas otrs obligāti liek traukus mašīnā? Nu cik laika prasa ielikt pašai tos traukus, tak normāli ieliec un aizmirsti. Tāpat kaut kādas šķības kurpes vai nomētātas zeķes vai kas tur vēl bija. Garāmejot piekārto, un darīts! Tu to redzi, tev tas ir organiski, tas nav grūti. Grūtums rodas un aug, ja sāk ņemties ar tiem sašutumiem - kā viņš neredz?! kāpēc man vienai viss?! utt. Bet viņš VAR neredzēt. Un viņam IR taisnība, ka daudz ko var izdarīt citādi (pārpalikušos traukus ielikt trauķenē pēc tam, kad pirmā porcija būs izmazgājusies).

Protams, ja vecis tiešām neko nedara ģimenes un mājsaimniecības labā, tad slikti. Un tad es nesaprotu, priekš kam ar tādiem vispār kopā jādzīvo.

Taču ja vīrietis ir ieinteresēts attiecībās, viņam ir svarīgs mīļās sievas emocionālais komforts, un viņš nav izbesīts ar nepārtrauktu kritizēšanu un zāģēšanu par kaut kādiem niekiem, viņš notīrīs to sniegu. Un izdarīs vēl visu ko citu.


1. Nepiedēvē man to, ko es neesmu teikusi. 2. Lasi uzmanīgi. 3. Lieto galvu arī domāšanai, ne tikai matu nēsāšanai.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18430307