Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Atrast savu aicinājumu, nodarbošanos, aizraušanos.....

GerdaBe

malacis

Danica
Ir gan sieviešu mistika!!!

Cik esmu grozījies pa "vīriešu" forumiem, piem. latviešu val. zābaku (boot) forums, kur dzimumu proporcija ir apgriezti proporcionāla cālim, nu neesmu tur redzējis topikus tjipa "nezinu, vai man labāk patīk zaļā vai zilā krāsa?"


Danica

malacis
Ir gan sieviešu mistika!!!

Man ikdienā apkārt 95% ir vīrieši. Tādi paši vien esat. Tās pašas bažas, tās pašas šaubas...

viedaminka

Te jau pareizi raksta, kad hobijs kļūst par darbu, tad par to acis vairs nemirdz. Kāpēc tev nav hobiju sava prieka pēc? Vainas apziņa, ka nozodz laiku, naudu sev un ģimenei? Cilvēkam vajag GAN darbu, GAN hobiju. Arī hobiju pārvēršot par darbu, jāatrod kas cits, kas būs tavs jaunais hobijs. Cilvēkam vajag pārmaiņas, citādi ilgtermiņā izdeg.

Ja nezini, kas esi un ko gribi, tad atbildi atradīsi bērnībā, pusaudža gados. Par ko tu gribēji kļūt? Kas tevi interesēja? Vai gāji uz kādiem pulciņiem? Tā var sev ieskicēt nozari, kurā darboties.

Vēl jāsaprot - tev nepatīk tavs amats vai joma? Tāpēc vien, ka nepatīk amats, nav jāmaina joma.

Ja mācījies grāmatvedību, tad noteikti zini, ka cilvēki uz darbu iet pelnīt naudu- tas ir primārais mērķis. Skaistumkopšanas speciālisti miljonus nekur nepelna. Ja kāda pelna mazliet labāk, tad parasti tas ir uz nodokļu nemaksāšanas rēķina. Un darba specifika prasa visu laiku ieguldīt- tu nevari visu laiku strādāt ar vieniem un tiem pašiem materiāliem un vienu un to pašu tehnoloģiju. Jāmācās ir visu laiku, labākie meistari mācās ārvalstīs, lai būtu konkurētspējīgi vietējā tirgū. Turklāt šim darbam ir sava specifika- pāris neveiksmes un atsauksmes internetā karjeru var norakt ļoti īsā laikā. Arī ilgstoša prombūtne var iedragāt karjeru, kad klienti pāriet pie cita meistara. Cilvēki, kas nesēž pie datora, sabojā sev veselību citos veidos. Palasi par sev interesējošo darbu arodslimībām.

Vēl par ilgtspēju. Šobrīd mācīties par skropstu meistaru jau ir par vēlu. Pavisam drīz šī modes tendence vairs nebūs aktuāla. Arī uzavu tetovēšana drīz izies no modes. Skaistumkopšanas nozarē ir tas pats, kas modē - nemitīgas pārmaiņas. Vēl jāņem vērā, ka skaistumkopšana nozarē ir sava specifika- jaunus klientus ir vieglāk piesaistīt jaunām meitenēm un vidēja vecuma sievietēm. Kundzītei ap 50-65 gadiem būs ļoti grūti atrast jaunus klientus. Bet pensija taču jāpelna.

Tāpat arī pandēmijas, ekonomiskās krīzes - tās bija un ik pa laikam būs atkal. Īpaši pandēmijas, kuras mūsdienās neierobežotās ceļošanas dēļ būs arvien biežāk. Cilvēki, kas, strādā ar klientiem fiziskā kontaktā apdraud savu veselību un riskē palikt bez ienākumiem nākotnes pandēmijās.

Jau šajā rudenī sola ekonomisko krīzi. Pirmais, ko cilvēki sev nogriež budžeta ir visādas ekstras- izklaides, skaistumkopšanas, jo abām var rast lētākas alternatīvas - pastaigas, filmas datorā, tikšanās ar draugiem, skaistumkopšana (izņemot frizieris) saviem spēkiem.

Jebkurā darbā acis beigs mirdzēt, kad nauda tamponiem būs jāprasa vīrietim. Tāpēc izvēloties jaunu darbu vai nozari, ir jāpadomā, vai tā nesīs lielāku peļņu par iepriekšējo nozari. Cilvēki spēj ilgstoši strādāt ne pārāk aizraujošu darbu, ja nopelnīta nauda ļauj brīvajā laikā darīt to, kas iepriecina. Bet, jāatceras, ka pilnīgi visos darbos ir sava garoziņa. Te, pieminētā medicīna, kas kādai bija sapnis, nāk ar savu garoziņu -naktsmaiņas, "atstrādāšana" valsts labā, mirstoši pacienti, kļūdas, kuru dēļ kādam iestājas invaliditāte vai nāve, pacientu negatīvās atsauksmes (ne vienmēr objektīvi pamatotas). Nav ideālu nozaru un nav ideālu amatu. Visur būs cieta garoziņa klāt.

Īsti nepiekritīšu, ka vaļaspriekam kļūstot par darbu, tas prieku vairs nesagādā. Zinu pietiekoši daudz cilvēku, kuri darbā gūst prieku un nav vajadzības ieviest vēl kādu speciālu vaļasprieku. Tie hobiji ir tieši tiem, kuri strādā vienīgi naudas dēļ un darbā negūst ne prieku, ne gandarījumu. Tad to kompensē ieviešot kādu vaļasprieku.


OremaD

Man patiešām ir prieks no sava darba. Katru dienu. Jā, uzreiz tas foršais amats negadījās, bija jāizbrien brikšņiem cauri, bet tā jau ir visur. Brist sirdij tuviem brikšņiem cauri ir tomēr patīkamāk...

Patricia L

dezavu
Man mans darbs patīk, bet tas nekādi nevar būt mans vaļasprieks Tāpat kā OremaD ir atradusi savu vietu medicīnā, bet tas nevar būt vaļasprieks. Nu vienīgi labdarība, kur viņas prasmes noder.

Es esmu ofisa planktons, bet man drīzāk patīk sfēra, kurā darbojos nevis darba saturs. Esmu bijusi bankās vairākās nodaļās, dažādos amatos un pienākumos. Man visi patikuši, jo patīk tā sfēra kopumā.

Ja par skaistumkopšanu, tad manikīre vai friziere. Tie vienmēr ir bijuši pieprasīti un būs. Pareizi teica meitenes, ka mode uz skropstām, uzacīm pāriet. Manikīru salonā kaut paretam uztaisa gandrīz katra sieviete, skropstas un uzacis mazākā daļa. Paņem 100 sievietes uz ielas. Varu derēt, ka tagad vasarā lielākajai daļai būs gēlnadziņi, bet tikai dažām vai nevienai uzliktās skropstas.

Gemma

Par izmēģinātajiem pulciņiem bērnībā kā rādītāju tam, kas patīk, doma laba. Pieņemot, ka dzīvots tādā vietā, kur ir visas iespējas.


Bet, ja gadījies tā, ka vecāki bijuši no tiem, kas tic, ka viss iesāktais jāpabeidz (lai arī iesākot taču nav ne jausmas vai der), tad nekas daudz jau nav izmēģināts. Jo, vai nu tam nebija laika, darot obligāto, vai bija bail kaut ko jaunu mēģināt, jo atkal neļaus pamest.


Bet, varbūt, tie, kas vienmēr varonīgi pabeidza iesākto, lai kā negribēja, tagad ir tie, kas "varonīgi" turas pie tiem nemīļajiem darbiem. Un tā visu dzīvi.

Patricia L
Man paziņai hobijs bija zīmēšana, savulaik gribēja studēt mākslu, bet Mākslas akadēmijā eksāmenos nesavāca attiecīgos punktus, neizturēja konkursu. Bedza filologus Universitātē. Dažus gadus atpakaļ, hobiju pārvērta darbā, atvēra savu tetovēšanas salonu. Patīk, priecīga.

Papildināts 06.08.2022 13:44:

Beidza

Īsti nepiekritīšu, ka vaļaspriekam kļūstot par darbu, tas prieku vairs nesagādā.

Vaļasprieks, manā izpratnē, ir kaut kas tāds, ko man patīk darīt, bet varu arī nedarīt, kad nepatīk. Piemēram mēnesi varu nedarīt jo esmu aizrāvies ar citu vaļasprieku. Kad vaļasprieks kļust par galveno vai vienīgo ienākumu avotu, tad neglābjami pienāk brīdis, kad "šodien (varbūt arī šomēnes) negribu, bet vajag, jo...." Tas, protams, katram individuāli, bet man tā situācija ar laiku radīja nepatiku pret vaļasprieku, un beigās pakāsu gan ienākumu avotu, gan vaļasprieku.


Danica

Manikīru salonā kaut paretam uztaisa gandrīz katra sieviete

Es nekad neesmu bijusi manikīru salonā... Man kaut kādā periodā mājās bija n-tās pudelītes dažādu toņu, bet nu jau kādu laiku atpakaļ tas apnika. Rotas patīk ļoti, apģērbs patīk ļoti, bet šī ņemšanās ar nagiem...

Paņem 100 sievietes uz ielas. Varu derēt, ka tagad vasarā lielākajai daļai būs gēlnadziņi

Vakar intereses pēc pavēroju sievietes sev apkārt. Gan pazīstamās, gan svešās - veikalos, kafejnīcā un vienā sabiedriskā vietā. Jūrmalā arī biju, kur it kā pēc kontingenta statistikai vajadzēja būt lielākai. Vienkārši sāka šķist, ka es viena tāda jocīga... Tak es neredzēju gēla nagus tādā masveidā, lai to būtu jāuzskata par normu.

Ja godīgi, man šī nodarbes izvēle šķiet....nezinu, kā lai pasaka... muļķīga, nenopietna, blonda... Bezsakarīgāku darbu pat grūti iedomāties.Tas ir ...kā bija skolā jāmācās, lai dzīvē tas būtu vienīgais, ko darīt, un par ko būtu interese?

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18430315