Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Atrast savu aicinājumu, nodarbošanos, aizraušanos.....

GerdaBe

Astoņmizu zobgrauzis

Manikīra / pedikīra pakalpojumi ir grūts un veselībai kaitīgs darbs. Un ir daudz jāmācās un jāpraktizējas, lai prastu izcili un pelnītu labi, tāpat aprīkojuma ieguldījumi nav no mazajiem.

Nez', mani tie iedvesmojošie teksti par visa pamešanu un sekošanu aicinājumam neiedvesmo; ja tie ir ar reālu piemēru, tur parasti ir kāds pragmatisks izšķirīgs apstāklis, bez kura tik rožaini vis nebūtu. Tā ka no malas neviens nepateiks, ko tu vari un nevari - interesantu piemēru ir daudz, bet universālas receptes nav.


Canta tu conmigo si quieres conmigo canta


Astoņmizu zobgrauzis
Lielākoties apstākļi ir ļoti vienkārši - izdegšana esošajā modelī un finansiālas iespējas atļauties darīt ko grib. Visiem jau iesaistītajiem ir skaidrs, ka pasniedzot jogu jeb veicot pirts rituālus 99% gadījumu nenopelnīsi tik cik vadošā bankas amatā. Autores gadījumā jau nav nekāda vēlme pamest karjeru, bet pieticīgu, garlaicīgu darbu lai darītu ko tādu kas pašai patīk.

Miegalacis

Astoņmizu zobgrauzis
Nezinu vai mans gadījums pieskaitāms pie Tevis minētajiem, bet nu principā, kad es uzrakstīju atlūgumu, viss kas man bija, bija milzīga apņemšanās, cerība un ļoti atbalstošs vīrs, ar pietiekamiem ienākumiem, lai kādu laiku es varētu mācīties, iet praksi, kurā maksā gandrīz minimālo utt. (tas periods gan nebija baigi ilgs, bet tomēr ne visas ģimenes tā var). Ā, un vēl iekrājumi, kurus es apzināti sāku veidot, kad sastādīju plānu, kā nokļūšu līdz mērķim. Zināju, cik apmēram būs konkrētā periodā "ienākumi", un katru mēnesi atliku tik, lai būtu ko paņemt no uzkrājumiem, un varētu ilgāk nezaudēt ierasto komfortu. No malas varbūt arī izskatījās rožaini, bet iekšēja spriedze un stress bija bišķi. Lieli informācijas apjomi, konkurence, neziņa par to, vai sanāks, cīņa pašai ar saviem kompleksiem- to daļu redzēja tikai mājās.

TeoBarta

GerdaBe

Atkārtot nav ieteicams, bet varu padalīties, kā mans vīrs atrada savu aicinājumu- pamodās pēc 5 dienu komas un bija skaidra vīzija, ar ko grib nodarboties. Diametrāli pretēja tam, ar ko nodarbojās līdz tam. Tagad notiek lēna pāreja uz to.


Danica

burumburums
Pēdējā laikā ļoti bieži sievietes pēc 35 aiziet no labiem amatiem lai ceptu keksiņus, kļūtu par jogas skolotājām, manikīrēm utt. Cilvēks morāli nogurst savā atbildīgajā darbā un vienā brīdī saprot, ka negrib vergot karjeras vārdā un var tagad atļauties darīt ko grib. Un grib sieviete ar augstāko izglītību un 20 gadiem vadošos amatos bankā kļūt par pirtnieci un viss (reāls gadījums paziņu lokā). Un kāpēc gan ne? Var atļauties darīt ko grib un dara.
Nē, nu ...varbūt tas atkal mans gļuks... joga jā, keksi jā, pirts jā...bet ne jau ekstremitātes citām lakot. Man tas neiet nekādos saprātos, kaut arī no augstāk uzskaitītajiem ēdu tikai keksus. Nav runa par interesi par skaistuma nozari - mati man ir, auskari arī, krēmus es pērku un nagus kopju. Ir runa par pereboru, kad tas aiziet visam pa priekšu.

Pufis
Mēs pārstāvam mazākumu.
Nē, nu tas, laikam, ir likumsakarīgi... Mūs neviens nopietni neuztvertu, ja akcents būtu uz "ekipējumu". ...jā, es tagad padomāju, laikam, ir liela starpība, ja vieta zem saules ir jāiegūst starp sievietēm ar tām metodēm, vai nozarē, kurā dominē vīrieši, un šis viss vienkārši neies cauri. Godīgi sakot, es baigi labi jūtos tur, kur esmu, un sieviešu vidi ar ragiem / nagiem un pribambasiem es negribu. Kaut, jau iepriekš teicu, dievinu rotas, skaistu apģērbu utt., un tas to neizslēdz.

Papildināts 07.08.2022 14:45:

GerdaBe
Kà tas arnàca?
Secīgi, izaugot un pārtransformējoties no tā, kas padevās bērnībā. Es vienmēr esmu zinājusi virzienu, kas gribu būt - gribēju radošu darbu. Tikai, ienākot tehnoloģijām ( pa pēdējiem 20 gadiem pasaule ir izmainījusies vienkārši nereāli), augot un redzot lietas sev apkārt, redzot arī lielākas iespējas nopelnīt, no vienas vides tas pārauga citā - lēnām un secīgi, piemācoties klāt. Ja sākumā tas virziens bija praktiski vizuālais, tad tālāk pārauga tehnoloģiski organizatoriskā. Bet joprojām radošs, tikai ar krietni lielāku un sarežģītāku gala produktu.

Danica
Bet tas taču forši ka kādam patīk lakot nagus, masēt un raut spalvas. Man piemēram manikīre stāstīja, ka sapņojot izmācīties pa podologu, jo tas liekoties ļoti interesanti, un ka jo ar briesmīgākām kājām atnāk uz pedikīru jo viņai pēctam lielāks gandarījums par labu darbu. Man no domas vien nošķebina. Tomēr redz kādam patīk un interesē. Man savukārt baudu sagādā taisīt ēst, citam riebjas to darīt.

Danica

burumburums
Ja jau Tu tā raksti, sāku aptvert, ka tas tiešām ir mans gļuks.... Laikam jau tā ir, ka cilvēki ir dažādi, un tas vienkārši ir jāpieņem. Bet man tā doma bija tāda, ka....kā....tev ir iedota tāda vērtība kā dzīve, visa pasaule, vari darīt visneiedomājamākās lietas, kā no tā visa anormālā klāsta var izvēlēties sēdēt un lakot nagus? Kāāā? Labi, es to skaļi vairs neteikšu, bet iekšā man tomēr šis jautājums būs. Cik ilgi, to gan laiks rādīs, bet, pagaidām, nav pārgājis.

Otra lieta jau ir tas pārmetums tieši sieviešu vidē. Kā, tu neizmanto skaistumkopēju pakalpojumus, kā, tu neliec vēdekļu skroptas, kā tu netaisi permanentās uzacis...kā tu krāso matus, lako nagus, šuj apģērbu pati? Kā, kā, kā? Nu tā... Tas presings no tās otras puses jau arī ir interesants. Ja neesi standarts kā mēs (ar visu mākslīgo), tu esi kļūda. Apmēram, tā. Paldies dievam, bija tā laime ielikt zināšanu apguvē, lidz ar to tas viss ir tikai līdz brīdim, kamēr tā "vēdekļu skropsta" vai "tetovētā uzacs" neskrien pakaļ ar lūgumu palīdzēt ar profesionālām lietām, kas pašai šķiet vienkāršāks par vienkāršu. Patiesība jau ir tāda, ka diennaktī stundu ir tieši tik daudz, cik to ir. Nav iespējams izdarīt pilnīgi visu - katrs izvēlās sev to un attīsta, kas pašam ir svarīgs un aktuāls. Nagus glīti novīlēju pati un dodos tālāk.

Vinnny

Tas ir vispareizāk un visjaukāk, ka atbilstoši izvēletais darbs rada gandarījumu pašam un par rezultātu priecājas klients, pacients. Piedevām vēl bonuss, ja darbs veikts profesionāli. Reāls abu pušu prieks. Ideālā gadījuma apraksts. Ech, cik tādu ir...

Par presingu nez, neesmu saskārusies ar to nedz tieši, nedz netieši, ja presingotu, būtu vienalga, mugurkauls taisns. Tik dažādas vēlmes, tik dažādas dāmas, mani un manējos u.t.j.p.apmierina esošais izskats, māksloties nav vajadzības.

Bet saskanīgas rotas un apģērbs gan.


Optimists optimistiem optimists.

Patricia L

Vinnny
Danica
Nu kāpēc jūs to nagu padarīšanu uztverat, kā uzbraucienu?! Ka to obligāti vajag?! Es arī pārsvarā to pati daru, bet periodiski aizeju pie manikīra, jo pašai tik labi nesanāk un pēc laiciņa izskatās "noplukuši un nekopti". Tas pats ar kājām. Un nevajag tagad teikt, ka vajag labus līdzekļus, vīles utt.. Nu nesanāk. Jums sanāk un tas ir super. Ja man sanāktu, es arī neietu pie meistara. Tik vienkārši.Un nagi man ir īsi, īsi. Daudzas neiet arī pie friziera. Un?! Bet manā burbulī lielākā daļa iet uz saloniem. Mans burbulis ir banku darbimieces, bērnudārza audzinātājas, firmu vadītājas, mājsaimnieces, valsts iestāžu darbinieces un vēl visvisādu profesiju pārstāves. Tetovē uzacis arī un špricē "jaunības eliksīrus".

Vārdu sakot, skaistuma industrija būs mūžīgi.


Danica
Es nezinu kā ar presingu no citām sievietēm par mākslīgo skaistumu, varbūt manā burbulī vienkārši nav maniakāli perfektcionisma fani, dažreiz ko apspriežam kur labāk kādu špricīti uztaisīt un kur labi matus griežs. No tevis gan jūtas nicinājums pret tām sievietēm kuras apmeklē manikīru un tetovē uzacis utt, it kā tas manikīrs reizi mēnesī un uzacis (nezinu cik bieži jātaisa) atņemtu viņām laiku pašizaugsmei un norādītu, ka ir dumjākas nekā tās kuras pašas nagus vīlē

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18430315