Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Izgāšanās jaunajā darbā

Lucida

Cilvēki visu laiku maina darbus..

Ir pat tādi, kuri ne gadu vienā vietā nepaliek, visu laiku kk maina.

Kas tur būtu tāds?

Meklē citu un miers. Tev nav nevienam jāsaka tiec vai netiec galā.


Man ir nenormāls stress uzsākt darbu. Pirms tam gadu neesmu strādājusi, bija izdegšana, atlaida no darba, tad pilns bezdarbnieka pabalsta laiks un tagad esmu atradusi darbu. Jādod atbilde. Inervijā biju braša, protu, zinu, ko neprotu, gan jau tikšu galā. Tagad liekas, ka neko es vairs neprotu, izgāzīšos, nesanāks, kritīšu kaunā, nevarēšu iet pa ielām, visi bakstīs ar pirkstiem. Faktiski no prasītajām prasmēm zinu kādus 70%, pārējo teorētiski zinu, prakstē neesmu darījusi. Visvairāk laikam ietekmē ilgais nestrādāšanas laiks, kas ir pazeminājis pašapziņu.

Pēdējās izmaiņas: Solitude, 16.04.2023 11:47.

Solitude Jūs neesat viena,man tieši tāda pati situācija-atsūtīja otrajā kārtā uzdevumus pildīt un es šokā-likās,ka neko vairs nemāku,bet soli pa solim tiku galā un pašai lepnums.Jebkurā vietā ierāda un apmāca.Galvu augšā,būs labi!

Solitude
Stress uzsākot jaunu darbu, ir ikvienam, tā ka tavas sajūtas ir pilnīgi normālas. Un parasti darba vietās cilvēki ir saprotoši pret jaunajiem, ierāda un apmāca. Tā, ka viss būs labi!


jonis
Nu nè, nav tā, ka ikvienam ir stress, uzsākot jaunu darbu. Tā nemaz nav jābùt.

Galu galā, tam ir intervija, kurā var izrunāt ko māk un ko nemāk un attiecīgi noskaidrot vai un kā notiek jauno darbinieku apmàcìba.

Ja vien intervijā nav sastastītas blēņas "visu varu, visu protu un māku uzņemties patstāvìgi arì apgūt iztrùkstošās prasmes, ja nepieciešams", tad nekādām bailèm nevajadzètu bùt.

Fantastika
Nu protams, gan jau ir kādi vēsie ledus kluči ar dzelzs nerviem, kuri neuztraucas. Bet es tādus nepazīstu, cik ar draugiem, radiem un paziņām runāts par sajūtām, visiem bijis satraukums jaunu darbu uzsākot. Un jo atbildīgāks amats, ko lielāks stress.

Un ne jau tikai prasmes satrauc, bet arī piemēram, kolektīvs- kā pieņems, vai nav čūsku midzenis utt.

desert_rose

Ja ir darbs, kas nesniedz gandarījumu, viss apnicis un ir vēlme pēc kaut kā jauna, tad ir jāmetas ārpus komforta zonas un jādara tas.

Pēc pieredzes, sāku strādāt uzreiz pēc studijām vienā vietā ar domu, ka pastrādāšu pāris gadus un meklēšu ko citu, jo tā vieta mani īsti neuzrunāja. Bet, gļēvums un bailes mani noturēja, šajā pagaidu vietā veselus 10 gadus. Tiesa, tā laikā devos uz vairākām darba intervijām, šur tur mani neņēma, bija dažas vietas, kas ļoti vēlējās, lai nāku strādāt, bet.. tā laika bailes no jaunā nostrādāja negatīvi un es neko nemainīju (jo šajā pagaidu vietā jau biju iestrādājusies un jutos kā zivs ūdenī) ... laiks gāja..kovids sākās, beidzās, sākās karš, pieauga rēķini.. no šīs pagaidu vietas jau slikti bija (biju sevi tur izsmēlusi, ar riebumu cēlos un gāju uz darbu; arī atmosfēra tur bija starp kolēģiem nokaitēta) pieņēmu lēmumu aiziet.
iesnedzu atlūgumu un ar baudu aizgāju.

atelpoju un sāku mācīties jaunajā vietā, kur arī strādāju!

Pamainīju sfēras, bet tāpat līdz galam jūtu, ka tas nav tas, ko būtu gatava darīt līdz pensijai..

Mēs katrs pats lemjam par savas dzīves izvēlēm, bet iedrošinu. Tie labāki lēmumi un labākie rezultāti atnāk tad, kad mēs izkāpjam no savas komforta zonas

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18430981