Atbalsta grupa pašiem vēža slimniekiem

Sveiki.

Es esmu nu jau bijusī vēža slimnieces tuviniece. Mammītei bija tieši tas pats, kas Jums un atklāja 4.stadijā, 52 gadu vecumā. Onkoloģe deva apmēram 6 mēnešus un pat ķīmija tika izbeigta, jo nebija jēgas pēc ārstes vārdiem. Mamma gan pati ķīmiju arī būtu pārtraukusi, jo pašsajūta tās laikā bija ļoti slikta un kāpēc pavadīt pēdējo dzīves laiku sliktā pašsajūtā, ja var pavadīt tik, cik dots, bet kvalitatīvi.

Mana mamma bija milzīga optimiste, kas, domājams, ļāva viņai šajā pasaulē un kopā ar mums būt vēl diezgan kvalitatīvus 3.5 gadus no diagnozes (ne viens vien ārsts bija šokā, ka pie šīs diagnozes vēl tik ilgi). Kad ārste pateica, ka jāsāk gatavot baltās čībiņas, viņa aizgāja pie homeopātes un, domājams, tas arī viņu uzturēja labā formā.

No tiem 3.5 gadiem, apmēram, divus gadus mamma turpināja dzīvi ierasto, gāja uz darbu, daudz nedomāja par slimību, kad gribēja, ņēma brīvu un čilloja. Atceros, ka to laikposmu pat nemanīju, ka viņai kas kaiš un arī tuvinieki, kuriem nekas nebija pastāstīts par šo faktu, neredzēja, ka kaut kas nebūtu lāgā. Kas ir pats foršākais, viņi ar tēti nopirka kemperi un sāka ceļot pa Eiropu. Tā teikt, sāka dzīvot ar pilnu krūti, cik lien. Ārstēties tāpat jēgas nebija, līdz ar to, līdzekļi aizgāja ceļošanai.

Situācija krasi pasliktinājās tad, kad viņa pēkšņi izdomāja, ka vajag pamēģināt slaveno Rigvir, pilnīgi bzdinks kaut kāds uznāca. Nu un tad gan viss kā pa kalnu aizgāja lejā līdz ar pirmo devu. Savā ziņā, man šķiet, ja viņa nebūtu sākusi, nebūtu arī tāda regresa.

Par tālāko detaļās nestāstīšu. Vien to, ka ar to brīdi viņa sāka gatavot praktisko pusi - pārskaitīja visus savus iekrājumus mums ar tēti vienādās daļās, uzrakstīja detaļās, kādas bēres vēlas, kur izkaisīt pelnus, ko uzvilkt, kur noglabāts tas vai šis. Faktiski izdarīja tā, lai mums nav jāiet pie notāra kārtot mantojums, lai viss jau ir paveikts pirms.

Kad uzzināju, mammai teicu, lai nepieķeras tam gala ciparam, ko ārsts pateica. Ārsti zina statistiku, bet ne katru cilvēku individuāli.

Tas, ko es ieteiktu no mammas pieredzes, ir neturēties tikai pie viena ārsta, bet pakonsultēties ar vairākiem.

Sevorane
Jā, diemžēl, dzirdēts stāsts. Arī mammas onkoloģe bija ļoti neieinteresēta un ar domu "ko tur vispār te vēl nāc". Nu un vēl, kas jāņem vērā - viņi mēdz noklusēt efektīvākas terapijas tikai tāpēc, ka viņi domā, ka pacientam nav tik daudz līdzekļu. To vajag jautāt, jo naudu kaut vai caur ziedojumiem var rast. Mums līdzcilvēki paši ziedoja, bez prasīšanas, ik pa laikam iedeva kādu aploksnīti - ko kolēģi savākuši, ko draugi.

Sevorane
Tev CP

Sevorane

Mums krūts vēža meitenēm, šeit ir rozā lentītes lapa.

Man pazīstams puisis ar Tavu dg un arī 4 stadijh atklājot, nodzīvoja vēl 3.5 gadus ik pa laikam izejot ķīmiju tā kā, centies dabūt ārstēšanu, nu nav tā ķīmija tik traka citas pat neiet uz lapas, bet labāk iet , lai vieglak grupu dabūt ,

Kur Tu ārstejies LOC vai Strados?