Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Tuvinieka nāve

Maricuja

Nekad mēs nevaram zināt kas ar ko beigsies..Mana mamma iestājās uz vēža pārbaudēm sākotnēji plānots bija tikai uz 3 dienām. Tad saslima un nevarēja punkciju veikt, tad izārstējās un tad izlēma uzreiz ķīmiju sākt, tad tur nekas neveicās viņa vēl saķēra vīrusu un pēc mēneša no iestāšanās bija mirusi. Tik ļoti sāp.....ja būtu bijusi iespēja viņu kaut pēdējā nedēļā mājās atvest, vai pie viņas būt. Tas manuprāt ir briesmīgi nomirt slimnīcā.


pece

Kā teica mana vecmāmiņa - nespļauj akā, pēc tam no tās var nākties pašai dzert.

Īsti nesapratu kontekstu – kas tieši manā tekstā lika ko tādu uzrakstīt.

Dzīve pārbaudījumi, kas saistīti ar tuvinieka smagu slimību un nāvi, vienmēr pārsteidz nesagatavotu, cilvēki apmulst un nespēj pat aptvert to kas ar viņiem notiek, vēlāk ļoti ko nožēlo. Sistēmas, kas viņiem palīdzētu iziet šo smago dzīves posmu arī nav. Būtu jāvairo sabiedrībā spēja brīvi runāt par nāvi un visu kas ar to saistīts, par smagu slimību arī. Nemaz ne tik tālā pagātnē bija laiki, kad pacientam pat neteica taisnību par viņa diagnozi, arī kāda iedomātā humānisma vārdā.

Sevorane

Es no blakus tēmas. Ja godīgi, es biju izdomājusi mirt slimnīcā, kad pienāks tāda stundiņa, bet, protams, nezinu, kā būtu realitātē, ja tik tālu nonāktu.

Sevorane
Tu esi baigais malacis, es nedaudz lasu Tavu tēmu.

Pati nāve kā tāda mani nebaida. Negribētos ļoti ilgi un pakāpeniski zaudēt kontroli par savu dzīvi, sāpes un nevarēšana mani baida daudz vairāk kā aiziešana mūžībā. Gribētos, lai katram būtu apzināta izvēle un atbalsts tajā.


Sevorane

Skudra73
Sāpes arī mani baida visvairāk, tāpēc liekas, ka slimnīcā būtu mierīgāk, labāk sāpes varētu kupēt. Es saprotu, ka tuviniekiem varētu gribēties vēl vairāk un ilgāk blakus būt, bet man ļoti nepatīk, ka redz mani vāju, ka redz, ka man sāp, gribas tad nolīst un būt vienai tais sāpēs. Nu vienīgi es varbūt gribētu suni sev blakus mirstot, tas neko neprasītu, neko negaidītu, nevajadzētu runāt ar viņu, nejustu vainas sajūtu, ka es nevaru saņemties. Kaut kādas tādas manas pārdomas.

Skudra73
Dzīve pārbaudījumi, kas saistīti ar tuvinieka smagu slimību un nāvi, vienmēr pārsteidz nesagatavotu, cilvēki apmulst un nespēj pat aptvert to kas ar viņiem notiek, vēlāk ļoti ko nožēlo. Sistēmas, kas viņiem palīdzētu iziet šo smago dzīves posmu arī nav.
Sistēma varētu palīdzēt tad, kad paliatīvā aprūpe ir nepieciešama ilgtermiņā un cilvēks lēni, bet nenovēršami tuvojas tai pasaulei.Sistēma nepalīdzēs brīdī, kad situācijas nopietnību var izvērtēt tikai mediķi un iespējams tikai ar attiecīgu aprīkojumu.

Būtu jāvairo sabiedrībā spēja brīvi runāt par nāvi un visu kas ar to saistīts, par smagu slimību arī.
Šis lielā mērā ir ģimenē ieaudzināms un izrunājums, uzskati par un ap nāvi, veidojas ģimenē. Normālā ģimenē par to runā, neslēpj no bērniem, ļauj bērniem atvadīties no mirušajiem, nediskutē vai bērnus vest pie smagi slimiem , tuviem radiniekiem, nemēģina izolēt un nevest uz bērēm. Normāli ir būt kopā ar sev tuvajiem arī tad, kad viņi ir smagi slimi un arī tad, kad mirst.

Nosacīti prognozējamos gadījumos normāli ir izrunāt gan par aiziešanas vēlmēm cilvēkam, gan to kādas vēlas bēres, un respektēt aizgājēja vēlmes rīkojot bēres.

Lai arī cik sāpīgi, tad arī nāve ir dzīves sastāvdaļa, to mēs zinām jau brīdī, kad pedzimstam.

Sevorane
Sāpes arī mani baida visvairāk, tāpēc liekas, ka slimnīcā būtu mierīgāk, labāk sāpes varētu kupēt. Es saprotu, ka tuviniekiem varētu gribēties vēl vairāk un ilgāk blakus būt, bet man ļoti nepatīk, ka redz mani vāju, ka redz, ka man sāp, gribas tad nolīst un būt vienai tais sāpēs.
Turies un veseļojies.

Bet jā, tiešī šādu iemeslu dēļ man tuvs cilvēks izlēma pēdējās dienas pavadīt stacionārā. Ja mājās sāpes kupēt īzti neizdevās, jo strauji progresēja, tad slimnīcā vismaz sāpes noņēma ātri, aizgāja gan arī ātri.


Dzīve ir gluži kā rožu dārzs, bezgala skaista, bet ar ērkšķiem!

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18434401