Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Dzīves meklējumos atrast pareizo ceļu

Harmanova

Būs gari. Gribas padomus, skatu no malas.

Iepazinos ar topošo vīru apmēram 20 gadi atpakaļ. Pēc pāris gadiem arī divi bērni pieteicās. Attiecības parastās vīrs strādā, es pa mājām audzinu bērnus. Vīrs samērā greizsirdīgs, narcistisks, nervozs, agresīvs. Es īpaši nekur netiku laista, turēt jau neturēja, bet emocionāli panāca, ka negāju nekur. Pats gan ar draugiem uz krogu utt. Bet ilgstošs vazaņkis nebija, viens vakars un mājas. Apmēram 1x2 nedēļas tā tusēja. Es atskatoties uz atpakaļu sevi raksturotu tā :bailīga, iedzīta strupceļā bez sava mugurkaula, spītīga, brīžam bliezu pretī, dabūju arī pretī. Atceros ja biju izgājusi kaut kur ārpus mājas, ar ratiem pastaigā, pasēdēt dārzā aiz mājas utt. Kā iezvanījās telefons palika nervoza un skrēju mājās. Viņš parasti atslēgas nebija līdzi paņēmis, trubiņā paceltā balsī prasīja kur vazājos un kāpēc neesmu mājās. Tā mani iedzina, ka nekad ilgāk par plkst 16 neatrados ārpus mājās, jo nervozeju par zvanīšanu, bļaušanu.

Bērni paaugās, aizgāja bērnudārzā, es studēt, strādāt. Uzradās draudzenes, pa retam aizgāju uz kafejnīcu vai teātri. Atceros vienu no tām reizēm, pēc teātra lasīja lekciju vai tiešām biju ar Diānu un kurš teātris tad tik vēlu beidzās.

Es arī biju uz kašķi tendēta, kā viņu kaut kur uzaicināja es sāku taisīt kašķus, ka viņš nekur neies utt. Vārdu sakot tāds tādu atrod.

Viņš arī ir tāds cilvēks ar īpatnēju raksturu, man bieži bija reizes kad kauns bija par viņa teikto, lecigumu, pārākumu. Daudzi man teica, kā tu vari ar viņu dzīvot.

Arī labais viņā ir cilvēks ar zelta rokām, visu var visu prot.

Tagad abiem ap 40 nedaudz pāri. (man 39).

Strīdamies par to, ka vīrs bieži man liek būt tādai kāda neesmu. Īsos vārdos, lai esmu interesantāka, sportiskāka, vairāk kopju sevi, atrodu sev interesi, runāju vairāk.

Man šobrīd ir besis, dzīves apnikums, trulums.

Esmu pēc dabas klusais tips, interešu šobrīd tiešām nav, draudzenes dažas, neko negribu, patīk vairāk būt vienai, nepatīk daudz runāt. Vīrs daudz un filozofiski runā par dzīvi utt.

Ir nonācis tiktāl, ka paziņoju ka gribu šķirties. Neuztrauc ka jāiet prom no ģimenes mājas uz īrētu dzīvokli.

Vīrs negrib, bērni negrib. Vīrs lūdz iespēju un aicina pie psihologa izrunāt visu. Jo saka, ka es vainīga, man nekas neinteresē, viņš grib, lai atrodu sev dzīvesprieku, intereses, grib, lai abi kopā pavadām laiku.

Nezinu kā radās skats no malas?


Harmanova
Kops esi laulība ar viņu, ipasi pēdējos pāris gados- esi dzīvojusi viena, nu vai kaut ar bernu/berniem ? Ar šī nedomāju laiku, kad otram komandējums, aizbraucis ar draugiem kaut kur, vai Tu ar draudzenēm. Apzināts periods atsevišķas dzīves . Ir bijis?

Nē, nav bijis. lutekle

Sāc ar to . Lai sajustu vai Tev tas dod atvieglojumu un mieru, uzrāvienu veidot jaunas attiecības un sākt dzīvi no sitas vietas, vai trūkst vira. Visi varianti ir labi, kuros juties organiski pati.


lutekle
Speciāli uz laiku noīrēt dzīvokli. Nezinu. Cik reālistiski tas ir. Kurš izīrēs uz mazu brīdi.

Harmanova
Vai tad nevienam no draugiem mav tukšs dzīvokļus/vasarnīca? Tagad tūlīt sāksies vasara, daudzi pārvācas. Aizbrauc uz kādu lauku viesu majeli, ja vari strādāt attālināti, nesezona, izdotos draudzīgāku ciparu sarunāt. Pastaiga, padoma, paloli sevi. ( apdomā pirmo- vislētāk. Uz kayt kādu ārzemju braukt neiesaku, tur būs kaudze jaunu iespaidu, tas nedos patiesu skatu).

Katram savs

Harmanova
Vīrs lūdz iespēju un aicina pie psihologa izrunāt visu. Jo saka, ka es vainīga, man nekas neinteresē, viņš grib, lai atrodu sev dzīvesprieku, intereses, grib, lai abi kopā pavadām laiku.
Šis neizklausās labi. Tātad, viņš grib, lai psihologs tevi pārtaisa. Tāda lieta, kā pieņemt otru, kāds viņš ir, viņam neeksistē?

Papildināts 10.03.2023 18:22:

lutekle
Vai tad nevienam no draugiem mav tukšs dzīvokļus/vasarnīca?
Piedod.

Aizej uz laiku, tad arī sapratīsi, ko darīt tālāk. Izklausās toksiski no vīra puses.

Es domāju, ka attiecību krīze. Neredzu baigi redzamus iemeslus šķirties pēc 20 gadu laulības un 2 bērni.

Aizej pie tā psihologa, attiecību speciālista, izproti sevi. Ja nav absolūti nekādu interešu, gribēšanas kaut ko runāt, tas tikai norāda uz kaut kādu dzīves panīkumu, strupceļu, kur esi nonākusi. Jāsaņem sevi rokās un jāmeklē izeja, intereses. Dzīve vēl gara. Ar vīru varbūt varat aizbraukt ceļojumā uz kādu interesantu galamērķi, ja finanses atļauj. Iespējams tas palīdz izrauties no ikdienas rutīnas, kādas intereses raisīt, "uguntiņu" iekurt.


lielaiskartupelis

Ja jau 20 gadus dzīvoji ar šādu vīrieti, tad varbūt tiešām psihologs var nomierināt.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18434669