Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Pusaudžu smēķēšana / e-cigaretes

Valery_design

Alija

Valery_design
ar 12gadnieku tas vēl varētu iet cauri. Ar lielākiem pusaudžiem neiet cauri, jo viņi dalās viens ar otru.


Man ir lielisks raksturs!
Vienkārši citiem ir vāji nervi.


Oi, nu nebiedējiet. Varbūt es arī svētā ilūzijā dzīvoju, ka mūsu gandrīz 16 gadnieks neko nepīpē. Kā ar tiem pusaudžiem, kas to darījuši- vai viņi ir nākuši no smēķētāju / nesmēķētāju ģimenēm? Mums neviens nepīpē, varbūt tāpēc esmu naiva un ceru, ka bērns neredz sliktu piemēru un to nedarîs. Savos 43 gados ne reizi neesmu pat pamēģinājusi smēķēt. Man liekas, ka tieši tādēļ, ka neviens ģimenē vai tuvakā vidē nekad ro nedarīja, tāpēc tas nevilināja

Alija

bopa
mēs esam nesmēķētāji 3 paaudzēs. Ne es, ne bērnu tēvs, ne onkulis, ne vectēvs, ne omes nekad nav smēķējuši.


Man ir lielisks raksturs!
Vienkārši citiem ir vāji nervi.

Indza

vai viņi ir nākuši no smēķētāju / nesmēķētāju ģimenēm?

Nedomāju, ka tas ir noteicošais smēķēt vai nesmēķēt izvēlē. Domāju, ka mums visiem ir zināmi gadījumi kad cilvēks no nesmēķētāju ģimenes velk kā skurstenis visu mūžu, un otrādi. Protams, smēķējošu vecāku bērniem risks tikt pie atkarības ir lielāks.

Mēs esam nesmēķējoši vecāki, bet jaunībā abi esam to darījuši - pirms bērniem. Paplašinātajā ģimenē ir pa kādam smēķētājam, bet mani bērni viņus satiek labi, ja reizi gadā, pat retāk. Un arī tad tiešā viņu tuvumā neviens dūmu nevelk.


The punishment sometimes don't seem to fit the crime.


<cenzēts>

Par reklāmas iespējām portālā cālis.lv lūdzam vērsties reklama@delfi.lv

Pēdējās izmaiņas: NobodyIsPerfect, 30.03.2023 18:47.

graamata

Cīnās ar reidu palīdzību. Smēķē vismaz puse skolas. No meitas klases (18) nesmēķē 6 personas. Paši bērni jau zin, kurš smēķē un kurš ne. Kādreiz pati smēķēju, nu jau 10 gadus ne, meita nesmēķē, nav arī mēģinājusi. Attiecības mums ļoti labas un tuvas, stāsta visu, arī par puišiem un citām problēmām, tāpēc viņai ticu. Ir draudzene, no ne skolas, viņa arī nesmēķē, tad nu abas turas kopā, viņām ir citas izklaides, piedalās dažādos mākslas projektos, organizē tos, plāno vasaras ceļojumus utt., nav aktuāla ne dzeršana, ne pīpēšana.

Tā, noprasīju savam pusaudzim, cik daudz un kā smēķējas? Teica, ka zina tos, kuri smēķē. Viņš un viņa draugu bariņš ne. Nav pamata neticēt. Skatījos arī "ķermeņa valodu", kura nemelo. Pusaudžus tādējādi var ļoti labi novērtēt, labāk par nikotīna testu

Tie, kuri smēķējot, to vecākiem esot vienalga vai arī viņi pat atļaujot. Tā manējais izteicās.

Alija

Tie, kuri smēķējot, to vecākiem esot vienalga vai arī viņi pat atļaujot. Tā manējais izteicās.
mhm, mhm, ka tik ne tā.

Mēs sarunās ar meitu vienmēr par to esam runājušas un tieši no viņas nāca nostāja "Fuj, es nesaprotu tos, kas smēķē. Es taču nekad, nemūžam, pat mutē nepaņemšu...." Un pēc 4 mēnešiem es uzzinu, ka viss jau ir izmēģināts un pat atmests. Es pat vēl ar skolas psiholoģi sazinājos, ka meita aptaujas anketā nepareizu lodziņu ieķeksējusi. Viņa noteikti, noteikti nepīpē. Kā tad Man bija tāds šoks, un viņai šoks, ka man šoks... Tagad nepīpējot. Viņa tā teica. Bet es vairs neesmu ne par ko droša, ko zvēr pusaudzis.


Man ir lielisks raksturs!
Vienkārši citiem ir vāji nervi.

Alija
Nu drošs 100 % nevar būt, protams . Ja vien nenoalgo privātdetektīvu un neizpēta situāciju


Sviestabeka

Alija
Mēs sarunās ar meitu vienmēr par to esam runājušas un tieši no viņas nāca nostāja "Fuj, es nesaprotu tos, kas smēķē. Es taču nekad, nemūžam, pat mutē nepaņemšu...." Un pēc 4 mēnešiem es uzzinu, ka viss jau ir izmēģināts un pat atmests.
Ļoti līdzīga situācija. Reiz mājās elektronisko cigareti atradu, to esot "draudzene iedevusi, lai mamma neatrod". Aizdomas bija, bet meita vienmēr ar nevainīgu un aizvainotu skatienu - "Ko tu, es jau neesmu stulba! Pīpē citi man apkārt!" Un tad nejauši trāpījos negaidītā vietā un pati ieraudzīju, ka pīpē gan parasto, gan elektronisko cigareti. Tad viņai bija 19. Un izrādās, pīpējot jau pāris gadus. Sarunās "fui" esot teikusi, lai mani nesatrauktu ("lai nebūtu tā kā tagad". Kabatas nauda nekad nav bijusi liela, daudz cigaretes nesapirksies. Es nesmēķēju un nekad neesmu smēķējusi, vīrs smēķē, bet nekad ne mājās, ne manā vai bērnu klātbūtnē. Vienmēr esmu ar bērniem runājusi par atkarību postu, mums plašajā radu pulkā daudz piemēru. Un tomēr nenosargāju...

Tām, kas domā, ko darīs, ja uzzinās, ka bērns smēķē - nu un ko padarīsi? Runāšanu bērns ir dzirdējis. To, ka smēķēt slikti, zina. Nedot kabatas naudu? Pārdos kaut ko no savām lietām, naudu dabūs. Vecāks blakus neizstāvēs. Bezcerīgi...

Un uzticamies saviem bērniem, ticam par draugu cigaretēm un tamlīdzīgi. Makaroni uz ausīm labi turās. Jo negribas jau domāt, ka mans bērns - smēķētājs. Manējais jau nav tāds kā visi citi... Bet izrādās, ka mūsu bērniem prom no mūsu acīm ir pilnīgi cita dzīve.


Nāks citi s..di, šitie aizmirsīsies.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18434975