Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Grūtniecības zaudējums

Pecina2023

Neizdevās atrast aktuālu grupu sapīgajai grūtniecības zaudējuma tēmai... Pati saskāros ar šo zaudējumu tikko, 9. grūtniecības nedēļā pēc mr. Labrāt atrastu kādu, ar ko parunāt.


Tigresss

Pecina2023

Manai pieredzei gan jau ir daudzi gadi, bet tā bija viena no ļoti smagām dzīves pieredzēm. Varbūt Tev noderēs arī ar laika perspektīvu.

Šī grūtniecība bija mums ar vīru ļoti gaidīta un lielas cerības. Ir vecāki bērni, kur bija ideālas grūtniecības. Šī sakrita ar citiem negaidītiem notikumiem, liels stress varbūt bija pie vainas. Daudziem jau liekas, ka tik mazā laikā nav ko pārdzīvot, man bija ~ 8 nedēļas. Biju pēc tam pamatīgā depresijā. Pēc nepilna gada nolēmām censonēties, paliku stāvoklī uzreiz. Ļoti raizējos, ginekoloģe mani uzraudzīja cītīgi, analīzes utt. Man ir forša, vesela meitiņa, rainbow baby. Tomēr joprojām mēdzu iedomāties par to bērniņu

Tigresss
Paldies par padalīšanos. Patīkami dzirdēt, ka sagaidījāt savu varavīksnes bērniņu

Lausanna
Pecina2023
Izsaku līdzjūtību! Tas Tev bija pirmais bērniņš? Kā jūties? Kā tiec galā?

Man pašai bija grūtniecības zaudējums pirms četriem gadiem - nācās izdarīt drausmīgu izvēli, jo bērniņam atklājās ģenētiska patoloģija. Ļoti pārdzīvoju, tas bija tāds tumšs un murgains laiks. Atceros, cik sāpīgi un neizturami bija vērot citu sieviešu grūtniecības. Traki vispār. Otro reizi stāvoklī paliku pēc pusgada, gandrīz visu grūtniecības laiku biju nervu kamols, jo baidījos, ka atkal notiks kas slikts. Pat drēbītes pirku tikai, kad bija jau pāri 30 nedēļām, jo racionāli sapratu, ka bērniņš būs un man tam jāsagatavojas. Viss bija labi, tagad jau 3 gadi dēlam.

Vispār daudz no šī notikuma iemācījos. Par to, cik emocionāli trausla un vienlaikus stipra ir sieviete. Smaga pieredze, bet prātam neaptverami, cik daudzas no mums iet tam cauri.


deleyla

Pecina2023
Fb ir engelbernu grupa kur meitenes atbalsta viena otru pēc zaudējumiem.man pēc 3x zaudētiem tur morāli bija viegli. Jo bija kas saprot

Papildināts 23.05.2023 09:22:

Man arī bija patalogija,bija jāpieņem solis kas joprojām tirda.pec 7men atkal zaudēta grūtniecība 5nedelas un vēl pēc 2men zaudeju 6ned grutniecibu


ja vēlies iegūt to, kā tev nekad nav bijis, tad nāksies darīt to, ko nekad neesi darījusi

Женщин обижать не надо... У них разгон от милой зайки до жуткой стервы 1,5 секунды, и тормозного пути нет!!!

Evdokija

Zinu šīs sāpes. Pat negribas garāk rakstīt, bet līdz pirmajam bērnam ilgi gājām. Likās, ka mums nekad nebūs bērni.Tagad divi, nu jau lieli bērni!

Lausanna
Man par laimi viens bērniņš, arī 3 gadi, mājas jau ir, tas ir arī tas, kas liek smaidīt un saņemties. Ar pirmo grūtniecību, šī pieredze noteikti ir smagāka, man vismaz tā šķiet.

Par šo manu pieredzi šobrīd zins tikai ārsts, vīrs un Calis.... Nevaru saprast, vai stāstīt citiem, it kā gribas izstāstīt to sāpi... Bet vārdi nenāk ārā... Un šķiet arī, ka, ja pastāstīšu tagad, kad neviens nezināja, ka esmu stāvoklī, ka tā būs tāda žēlošanās un ir kā sauciens pēc līdzjūtības...

Chicago

Pecina2023
Es nestāstīju nevienam abas reizes. Zinājām mēs abi un vēl cālī grupiņās. Man neprasījās, lai to zina apkārt un vēl ko prasa. Man tiešām žēl, zinu ka sirds sāp par netaisnību.

Pecina2023
ja ne notikumi pērnajā rudenī, ap šo laiku auklētu bēbīti... bija grūti un vēl tagad ik pa laikam iedomājos, kā būtu, ja būtu...

Kādu brīdi biju viena ar savām sērām un netaisnības sajūtu. Pilnīgs melnais caurums. Arī šķita, ka tad, ja kādam stāstīšu, uztvers kā žēlošanos un uzprasīšanos uz līdzjūtību. Pirmoreiz, kad par zaudējumu runāju, palika vieglāk. Pēc otrās reizes - vēl vieglāk. Trešā palīdzēja saprast, ka neesmu viena un ne es vienīgā ar tādu pieredzi. Ceturtā saruna palīdzēja sākt kārpīties ārā no bedres. Tās bija četras nejaušas sarunas, kad šķita, ka šis ir īstais brīdis un cilvēks, kam varu stāstīt.

Lai arī no bedres jau biju laukā, pirms pāris mēnešiem izstāstīju bērniem (tagad 19 un 15 gadi). Pilnīgi neplānoti, vienkārši tā iegriezās sarunas. Paraudājām kopā visi. Un es ieguvu pilnīgu sirdsmieru.

Meklēju informāciju un lasīju pieredzes stāstus. Jā, par šo tēmu nerunā daudz, bet man pietika ar to mazumiņu, ko atradu. Tā kārtīgi situāciju pieņēmu, kad izlasīju dveseludarzs.lv. Tāda vispārīga informācija, bet man parāva vaļā asaru jūru. Pēc tam pieņēmu un sāku mācīties dzīvot tālāk.

Ticu, Tev izdosies! Tu neesi viena!


Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18435849