Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Grūtniecības zaudējums

Pecina2023

Sharliina

Es zaudēju bērniņu martā. Noteikti būtu gribējusi, ka darbā par to nezinātu. Bet ja ir vēlme kam stāstīt, noteikti izvērtē kam. Ne visi tavu sāpi sapratīs un arī nepārmet, viņiem dažādu reakciju. Šī ir ļoti sesnsatīva informācija, kuru ne katrs mācēs uztvert, kā tu to sagaidi.


Man šobrīd, nedēļu pēc medicīniskā aborta (nenotika dabiskā tīrīšanās, nācās), ir ārkārtīgi zema imunitāte, tikko siltajā laikā klepoju, šķaudu, galva sāp. Pēc cik ilga laika, pēc jūsu pieredzes, imunitāte kļūst atkal normāla?

Labdien!

Sen nesanaaca ieluukoties Caalii!

Šodien sadomaaju paskatiit, kas te notiek... un tad šī tēma.

Atcerējos, apraudājos, domaaju- nerakstiišu, bet saņēmos.

Jaa, viss notikušais jau sens un it kaa paarsaapeets, bet laikam liidz galam tas nepaariet.

Piedzima deelinjsh ( nu jau pieaudzis 27 gadus jauns viirietis) un paaris gadus peec tam jauna gruutnieciiba. Sapriecaajos! Kad bija jau kaadas 12 nedeeljas, ierosinaaju savai mammai- kopaa aizbraukt uz USG, jo vinjai taa arii buutu nepieredzeeta iespeeja- ieraudziit bebiiti, taadu mazu cilveecinju, veel pirms piedzimshanas.... labi, ka toreiz mammu paņēmu liidzi. Sonogrāfija uzraadiija, ka bebiitim nepukst sirsninja, un attiistiiba beigusies jau 8. gruutnieciibas nedeeljaa.... tikai es/mees to nezinaajaam. Missed aborts. Proceduura. Apjukums. Sirdssaapes. Izmekleejumi- bez atbildeem.

Tomeer, peec gada, ar viiru nolemjam meegjinaat veelreiz....bebiitis piesakaas uzreiz, bet diemžēl, scenaarijs tas pats. Ejam cauri visam atkal. Aarsti rausta plecus- taa reizeem notiekot.

Varbuut samierinaaties, ar vienu berninju muusu dziivees? Nee, meegjinaasim.... 2 gadi taču jau pagaajushi kopš otraa zaudeejuma... Šoreiz gruutnieciiba paartraucaas ar spontaano abortu, ljoti mazaa laicinjaa. Āarstu komentaars- ieraduma aborts. Mans organisms kaut kaa taa ir visu pieredzeeto paarpratis....

Jau vairs neatceros, kaa- bet nokljuustu pie dr. Vasaraudzes (ginekologs- endokrinologs vai kkaa taa). Kura man tomeer izraksta hormonu terapiju, peec kuras vareeshot meegjinaat atkal.....

Un kaa juus domaajat? Protams, ka mees meegjinaam. Un bebiitis piesakaas.... seko fantastiski saspringtas dienas un 8. nedeeljaa atkal paraadaas mistiskie izdaliijumi. Es pieraudaaju visu Ogres gin nodalju.... Bet šoreiz USG izmekleejums nezinjo par augļa bojaaeju. Bet par paaugstinaatu dzemdes tonusu gan. Mazulis noturaas. Mees vinju izneesaajaam visa gjimene kopaa- es, viirs, mani vecaaki.... Jo centaamies visi. Es 7 meeneshus pa maajam, pa mieriigo, pa gultu... runaajot ar mazo, luudzoties, sapņojot. Peedeejos 2 meeneshus jau bija paarlieciiba, ka beerninjam buus buut! Un taa arii notika- ar kjeizargriezien paliidziibu piedzima meitiņa. Saulainaakais beebis, kaads satikts! Paslepus, kaadu prieka asaru noslaucīja arii dzmediibu nodaljas maasinjas, kuras zinaaja muusu ciinju. Nu jau jaunkundzei 20 gadi.

Ko ar šo veelos teikt? - viss buus labi! Dabas un sievietes speeks ir apbriinojams!

... veel pačuksteeshu, ka 2 gadus peec tam, paliku staavoklii veelreiz!!! Mana mamma noelsaas- veelreiz visam šim cauri jaaiet?! Bet gruutnieciiba bija ideaala- piedzima muusu juniors! Taa nu- esmu 3 beernu mamma. Visi jau pilngadiigi. Klusiibaa jau saaku ilgoties peec mazbeerniem.....

maiba333
Tev privaatu zinju nosuutiiju


diaana33

Manā pieredzē ir 2 zaudēti bērniņi dēliņš 19/20nedēļās un meitiņa 16/17nedēļās. Abas reizes bij 2022gadā. Šķiet sāpes nekad nepazūd vnk iemācies ar tām sadzīvot. Šobrīd gaidu mazulīti.... ļoti ceru , ka šī būs veiksmīga grūtniecība❤️

Es atceros, ka man bija spontānais aborts 4 mēnešos. Līdz tam es nezināju neko par savu darbabiedreņu privāto dzīvi, kad man tas notika, man dažas kolēģes pastāstīja, ka viņām ir bijis līdzīgi.

Un arī tev te jau ir cālenes uzrakstījušas. Tā vnk notiek. Mierini sevi ar domu, ka tev ir iespēja vēlreiz palikt stāvoklī. Lai arī es nepozicionēju sevi kā reliģiozu personu, bet vismaz bērnu rašanās gadījumā es uzskatu, ka viss ir Dieva rokās. Ja bērnam ir lemts piedzimt, viņš piedzims.

maiba333
Ļoti skaists stāsts paldies par dalīšanos.

Papildināts 21.07.2023 15:18:

Es joprojām mocos ar emociju svārstībām... Varu pēkšņi sākt raudāt, piemēram, ja sāk līt lietus, pēkšņi atceros notikušo un sabrūku. Pie tam vīrs mani nesaprot, ir uzlicis tabu šai tēmai, viņš vairs negrib par to runāt, jo divi mēneši esot pietiekams laiks, lai aizmirstu.... Man pašai vienlaikus ir sajūta, tas ar mums nenotika vispār, tas bija murgs un viss, tas notika ļoti, ļoti sen un tas notika tikko. Ļoti pretrunīgas sajūtas... Nekad, sen un tikko...

Papildināts 21.07.2023 15:20:

diaana33
Turu īkšķus, lai izdodas tikt pue sava brīnuma un viss ir vislabākajā kārtībā ❤️

Pecina2023
Lai gan mums jau vairak neka gads ir pagajis kops spontana, man virs vel joprojam neruna par so temu, ik reiz kad meginu aprunaties par to, acis asaras un es nevelos par to runat. Uz maniem iebildumiem, ka jaatlaiz situacija, jo iespejams tapec nepiesakas mazulis, atbilde es nespeju

Domaju ari tavam viram ta ir sava zina ka aizsargreakcija uz sapem...

Zinu šo drausmīgo sajūtu. Tas notika pirms 10 gadiem, gaidījām otro bēbīti. Grūtniecība pārtrūka ~8 nedēļā. Sākās smērēšanās, usg uzrādīja, ka mazulis pārstājis augt. Atceros, ka gāju ārā no slimnīcas, kur mani mašīnā gaidīja vīrs. Un tieši tajā brīdī piebrauca cita mašīna ar rozā baloniem pakaļ kādam mazam brīnumiņam..Tas nav vārdos aprakstāms kā es jutos. Asaras, asaras. Negulētas naktis, jautājums - kāpēc? par ko? Viss, ko es varu pateikt, ir- viss reiz pāriet. Cilvēks tā ir iekārtots, ka, lai atlaistu savu sāpi, vispirms ir jāsēro no visas sirds. Ļāvos sevis žēlošanai un tad iestājās brīdis, kad nebija vairs spēka raudāt. Tad nāca atklāsme, ka es ar sevis žēlošanu nodaru pāri savam mazajam bērnam un vīram. Viņi ir pelnījuši visu manu uzmanību un mīlestību. Ļoti pievērsos saviem mīļajiem un klusībā nolēmu, ka ar vienu bērnu pietiks. Tad notika brīnums. Pirms Ziemassvētkiem paliku stāvoklī un tagad mazajam brālītim ir jau 7 gadi. Izturību un vēlreiz izturību. Un tici man - viss reiz pāriet


Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18435849