Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Zem 35% 9. klases eksāmenā

Namiria

Murrrkšķis
"kad bērni pieaugs, tad izrādīsies, ka mācības nav vienīgais, kas dzīvē svarīgs.."

Tam es arī varētu piekrīst. Bet man absolūti nav skaidrs, ko tad pārdzīvot par to vidusskolu? Attīsti savus talantus, esi veiksmīgs, kamēr citi "zaudē laiku" mācoties, lai pēc tam stāties rindā uz darbu pie talantīga slikto atzīmju pelnītāja.

Vēlreiz. Neviens nenoliedz, ka cilvēks var būt laimīgs, veiksmīgs, izcils arī bez zināšanu pamatiem. Bet tas notiek 1 reizi uz 1000.Bet pārsvarā es redzu savus klases biedrus, kam bija sliktas atzīmes nevis FORBES sarakstos, bet Maksimā pie kases vai nodzērušos staigādamus pa rajonu.

Neesmu ģimnāzista māte, bet labprāt gribētu šadu tādu skolēnu uz garīgi atpalikušo bērnu skolu sūtīt. Bet nedrikst. Mēs esam inkluzīvi un vajadzētu visu paciest. Gan aurošanu stundās, gan agresiju, gan lamu vārdus, gan pīpēšanu klasē.. Mazums izcils mūziķis izaugs..


Paskatījos 9. klašu uzdevumus. Ja nevar savāk vismaz 50%, tac nemānīt sevi un nelielot ilūziju, ka vidusskolā čakra atvērsies un būs 90% eksāmenā. Tie ie klaji meli sev un lieka cerība bērnam.

lutekle
Nez, manējais teica, ka optimālais līmenis matemātikā nebija grūts. Ja biji mācījies, tad nekādu lielo problēmu nevajadzēja būt. Klasē arī viņam lielākai daļai normāli rezultāti. Un tagad gadu varēs gatavoties augstākā līmeņa eksāmenam.

P.s. un skatoties uz rezultātiem un kā bērns teica - nolika labi tie, kas mācās. Matemātikā nav iespējams labs rezultāts bez darba un mācīšanās ikdienā.

kad bērni pieaugs, tad izrādīsies, ka mācības nav vienīgais, kas dzīvē svarīgs, un daudzi slikto atzīmju pelnītāji būs veiksmīgāki par cipargalvām.

Paskatījos gan uz pamatskolas, gan vidusskolas klasesbiedriem un neredzu nevienu no tā brīža nesekmīgajiem, kas šodien būtu ļoti veiksmīgs. Un tas ir tāpēc, ka viņi tiešām cerēja uz veiksmi, nevis mācījās. Vai mācījās strādāt. Problēma ir tajā, ka diemžēl daļa nesekmīgo ir nesekmīgi tāpēc, ka rezultāta sasniegšanā ir ieguldījuši par maz darba, īpaši tad, ja ir grūtības kaut ko apgūt. Un tas jau saistās ar raksturu - nav uzņēmības, gribasspēka, darba spēju un neatlaidības.

Attiecībā uz mācībām kaut kā netiek pieņemts, ka man ir jādara vairāk tieši tas, kas nesanāk. Ja es nemāku braukt ar riteni, tad trenējos, trenējos un trenējos braukt tieši ar riteni, nevis čīkstu, ka tas ir grūti un pat nemēģinu.

adatainis

Man liekas, tagad vispār ir moderni bērnus "neapgrūtināt" ne ar ko. Sadzīviskie darbi mājās, jebkuru iemaņu attīstīšana (kaut vai sakopt sevi, izgludināt drēbes, neunājot par ēst taisīšanu). Plusā absolūta nevēlēšanās kritisku aci paskatīties uz savu bērnu un nevēlēšanās iespringt sava bērna labā.

*** mans cukurdūkulītis lasīja katru vasaru KATRU dienu (arī ceļojumos), jo viņam, kā jau bilingvālam bērnam, no dzimšanas bija pamazs vārdu krājums latviski. Es negribēju, lai viņš visu mūžu dzīvo, nespēdams normāli izteikties latviski, kā ar trīs klašu izglītību, tāpēc, kamēr man bija iespēja strikti noteikt (tagad 16 gados grūtāk ) - lasīja, bet es piemeklēju literatūru atbilstoši interesēm.

No 4.-6. klasei katru izlasīto grāmatu "izķidāja" - galveno notikumu kopsavilkums, grāmatas atstāsts vienā teikumā, galvenie varoņi un viņu radu raksti.


Lndskrn

askatījos gan uz pamatskolas, gan vidusskolas klasesbiedriem un neredzu nevienu no tā brīža nesekmīgajiem, kas šodien būtu ļoti veiksmīgs.

O, manai mammai gan par to būtu, ko teikt. Viņas klasē esot bijuši 2 nesekmīgie, otrgadnieki, neinteresanti, nesmuki, slikti mācījās, bet tagad Latvijā 2 vieni no populārākajiem miljonāriem. Mēs jau noskaidrojām, vai nav uzvārdu sakritiba. Dzimšanas gads sakrīt, googlē uzrādītā skola sakrīt.

adatainis
Nav teikts, ka grāmatu lasīšana kaut ko dod. Man darbā bija kolēģis, kam tiešām bija talants gan rakstīt, gan izteikties, bet viņš grāmatas nemaz nelasa un nekad arī neesot lasījis, Pārsvarā skatās sporta pārraides angliski. Varbūt filmas.

Otrs piemērs mans bērns, kurš lasīja ļoti daudz no 4 gadu vecuma - dienā pa 2-3 biezām grāmatām. Bieži mani kaut kur gaidīja, noliku priekšā grāmatu kaudzi un tā tad arī kavēja laiku. Bet literatūrā nekad nav bijusi laba atzīme, vispār ciest nevar analizēt literārus tekstus. Bet, ja vajag, raksta labi. Bet psiholoģiju, psihoanalīzi ciest nevar. Bet mazākajās klasēs, kamēr teksti vēl nebija traki (kur pat psihoanalītiķim grūti kaut ko uzrakstīt) un kamēr nebija nostiprinājies riebums, arī rakstīja labi. Bet visumā tekstus rakstīt riebjas. Izsakās arī slikti vai neizsakās nemaz, īt īpaši par literatūru un tēmām, kas neinteresē.

Attiecīgais talants un interese, vai nu ir, vai nu nav. Bet kaut ko jau nedaudz var uzsekmēt. Jautājums, vai vienmēr vērts.

adatainis

sindy006
iemācīt/uztrenēt saskatīt konspektu/kopsavilkumu ir vērts. Noformulēt to mutiski un rakstiski.

Viņas klasē esot bijuši 2 nesekmīgie, otrgadnieki, neinteresanti, nesmuki, slikti mācījās, bet tagad Latvijā 2 vieni no populārākajiem miljonāriem.

Nav teikts, ka grāmatu lasīšana kaut ko dod.

Ļoti labi, ka savējiem šādi stāsti. Manējiem būs mazāka konkurence.

adatainis
Es ar savu vecāko dēlu šo nokavēju. Mazajās klasēs vēl lasīja, tagad vārdu krājums slikts, raksta baisi (ar klasiskajām idiotu kļūdam vismaz manās whatsapa ziņās, lai gan pamatskolā skolotāja viņus veiksmīgi dresēja, viss bija ok). Optimālajā eksāmenā 70% izmocīja, bet tikai pateicoties analīzes daļai. Mutvārdi un raksti novilka lejā. Labi, ka vēl tā. Es viņam solu, ka neviena normāla meitene ar viņu negribēs draudzēties, jo šāda rakstīšana ir absolūts red flag. Un tādu lielu zirgu jau vairs nepiespiedīsi mājās rakstīt diktātus . Ar mazajiem bērniem tagad izpaužos. Vasarā lasa, bet būs arī jāraksta. Iedvesmojos, paldies!

adatainis

Manējam bija krieviska teikuma uzbūve. Pašizdomāti, latviskoti vārdi (pa retam vēl tagad ir). Plusā nespēja normāli izteikt mutiski pāris teikumus: kaut ko bubināja un murmināja, lēkāja pa teikumiem. Plusā vēl noslieces uz UDS (tagad apstiprinās). Es viņam arī teicu, ka, ja neviens nespēs saprast un izprast, ko tu runā, tad skolā izvairīsies komunicēt. Man ir viens tāds paziņa - gudrs džeks, arī beidzis 1. ģimnāziju, bet krievs. Norauj galotnes, lēkā pa teikumiem. Dikti grūti ar viņu sarunāties par viņa 25 gados... Katru reizi jāiespringst, lai vispār saprastu tēmu un varētu sekot līdz.


Gemma

Korelācija starp mūziku un matemātiku - vairāk kā divas trešdaļas klases gan IZV, gan 1. ģimnāzijā tipiski ir pabeiguši arī mūzikas skolas. Kā te jau raksta, ir klases, kur 90%.

Taču Mediņu mūzikas vsk. rezultāti matemātikā ir tipiski zemi. Bet ne jau tāpēc, ka bērni vainīgi, bet tāpēc, ka salīdzinoši daudz mazāk stundu matemātikā (apgūstamā viela tā pati), gan arī tipiski vāji un neieinteresēti skolotāji. Papildus tam spiediens uz izcilību specialitātē, kas prasa milzu papildus darba. Matemātikai enerģijas un motivācijas nepietiek, tas arī izskaidro zemos rezultātus. Un matemātika arī konservatorijā nebūs jāmācās, bet, lai tur ierastātos, jābūt tikai sekmīgam. Un to viņi spēj arī ar minimumu piepūles šajā virzienā.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18436095