Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Veselības problēmas-sabiedrības reakcija

Ninjago

Tā skatiena uzmešana ejot pa ielu, nu to uzmet jebkuram kurš ar ko "izceļas". Vienalga, kāds pārpucēts cilvēks, vai tieši pretēji kāds bomzis, bet tici man, neviens tur pārāk neiedziļinās, uzmet to skatiemu, mirklis un ir savas domas. Nu nav taču tā, ka apstājas un blenž nopakaļus.


Sviestabeka

Redzēju foršu video. Autobusā iekāpa sieviete saplēstās zeķubiksēs. Viņai šķita, ka visi uz viņu skatās ar nosodījumu un nākamajā pieturā viņa izkāpa ārā. Bet cilvēki katrs domāja savas domas un sievietes saplēstās zeķubikses nemaz nemanīja. Tā arī mums gadās - šķiet, ka uz mums skatās, bet patiesībā cilvēki par mums nemaz tā neinteresējas. Ja nu refleksīvi uzmet skatu uz ko atšķirīgu un uzreiz aizmirst.

Piekritu jau te paustajiem viedokļiem, ka visi cilvēki ir dažādi un mēs dažādi reaģējam visādas situācijas un cilvēks no malas nevar uzminēt, kā tieši ir vai nav jārunā par veselības problēmām. Pat tevis minētais piemērs par jaunajam māmiņām un dzemdībām man bija ko? nepieklājīgi jautāt vai pati dzemdēju? Kāpēc? Esmu jauna māmiņa un mani vispār šis jautājums nekāda mērā nav uztraucis! Un pie psihologa derētu gan aiziet, it ka pieaugusi sieviete, ar bērniem un vīru, bet nespēj tikt gala pat tādās vienkāršās situācijās!

Lusesita

Par dzemdību stāstiem - pēc manas pieredzes, sievietes stāsta pat ļoti labprāt, ja pajautā. Protams, varbūt ne kuram katram, kas ziņkārīgā žagatas balsī pajautā, bet samērā pietuvinātam, saprotošam cilvēkam noteikti. Un tie jautājumi ir tādi ... nu, būtiski un mātēm nozīmīgi. Cik es esmu jautājusi, piem., kā gāja dzemdībās, cik ilgi, cik svēra mazais, kā veicas ar barošanu, atbildes vienmēr bijušas atsaucīgas, pat visai izvērstas, dažreiz ar aizkustinošām detaļām. Un ar lepnumu! Neviena nav apvainojusies, gluźi otrādi.

Arī te cālī sievietes atceras savus dzemdību stāstus, pat 20 gadus vecus, līdz pēdējam sīkumam. Tie ir svarīgi!


Inndra

Nu tas ir tas pats kā uzdot netaktiskus jautājumus jaunajām māmiņām - kā dzemdēji -pati vai ķeizars? Nomocījies? Baroji pati jeb ar pudeli?
Mani šis vispār pilnīgi un nekādīgi neaizvainotu. Ļoti labprāt pastāstītu un jā, man bija ķeizars. Nevajag katrā jautājumā saskatīt problēmas.

Nu tas ir tas pats kā uzdot netaktiskus jautājumus jaunajām māmiņām - kā dzemdēji -pati vai ķeizars? Nomocījies? Baroji pati jeb ar pudeli?

Piekrītu vairākumam, šajos jautājumos nav nekā aizvainojoša. Daudzām pat nekas nav jāprasa, labprāt pašas stāsta pat tādus sīkumus, ko nemaz nevēlos zināt.

Te nu parādās, ka problēma tomēr ir tavā uztverē. Un nevajag nolikt psihologus, ir daudzi, kuri spēj palīdzēt. Tikai jāatrod savs.

Kad cilvēks ir emocijās, vecās vai jaunās, ne pārstrādātājs un neizanalizētās, viņš jebkuru situāciju, jebkuru jautājumu vai pastiprinātu uzmanību, kas kaut attālināti skar sāpīgo punktu, uztvers saasināti. Tā nu tas ir. Emocijas, sajūtas īstenībā ir ļoti spēcīga matērija. Bieži vien pat spēcīgāka par saprāta apsvērumiem. Un tamdēļ būtu svarīgi ar tām strādāt, tās pārstrukturizēt un ar tām sakonektēt veselīgā veidā.

Tāpēc arī tās sāpīgās situācijas būtu attiecīgi jāizanalizē vai kādu nu tur psiholoģisko metodi jāizmanto, lai tās vairs neizsauktu tik spēcīgu vai sev (un/vai citiem) problemātisku reakciju.

Chicago

Autorei galvā vairāk problēmas kā fiziski. Lai nu ko, bet cilvēku ar stīvumu tiešām neievēroju. Ja ievēroju, tad varbūt automātiski uzmetu aci, bet bez kādas blakus domas. Līdzīgi kā ieraugot interesantāku apģērbu vai frizūru.

Ok, meitenes. Diemžēl nav tāda laika, lai atbildētu katrai. Bet kopuma - paldies par skatu no malas. Es sapratu, ka patiešām emocionāli reaģēju un problēma ir manā galvā. Jāsaņem sevi rokās, jāstrādā ar sevi, ar savu pašapziņu.

Par tiem jautājumiem jaunajām māmiņām arī iebraucu auzās. Atceroties, kā bija man, es arī pastāstīju labprāt, kas un kā. Lai gan..bija daži uzbraucieni no 2 personām, kāpēc es taisīju ķeizaru, jo viņas jau gan pašas. Ok, labāks piemērs no manas puses būtu - neauglība, kad visi prasa, kad tad būs. Esmu lasījusi te Cālī par šo tēmu. Nu jā, arī tur jāsaka - kā nu kurš to uztver. Vieni ir sagatavojuši standarta atbildi, lai atsistu jebkādu vēlēšanos vēlreiz uzdot šo jautājumu, citi klusē, citi raud un krīt depresijā. Cilvēki ir dažādi.

Šodien beidzot sākās manas "īpašās dienas" un garastāvoklis sāk uzlaboties. Ar prātu saprotu, ka neesmu tik nevesela kā te iztaisījos. Laikam jau vairāk te nav ko piebilst un tēmu var slēgt?


Lusesita

Ninjago

Nu varbūt tev ķeizars tomēr pienācās, galu galā.

Ko te vairs par veciem ķeizariem, tagad jāpadomā par PMS kaitīgo ietekmi!

Lai tev veicas !

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18436641