Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Anonīmās alkoholiķes

AlkoholikeAnna

Sveikas, dāmas!

Mani sauc Anna un es esmu alkoholiķe.

Izveidoju šo grupu, jo zinu, cik plaša ir sieviešu alkoholisma problēma un vēlos par to runāt ar citām sievietēm, kuras šī slimība arī skārusi.

Esmu nolēmusi, ka vairs nevēlos dzert, man ir apnicis būt alkoholiķei. Pēdējo nedēļu esmu pastiprināti interesējusies par to, kas tad tas alkoholisms tāds ir, jo man šķiet svarīgi izprast, kas notiek manā organismā un smadzenēs- kāpēc man konkrētajā brīdī gribas DZERT!

Noklausoties neskaitāmus podkāstus, esmu uzzinājusi, kādas ir efektīvākās metodes alkoholisma apārstēšanā (jo izārstēt jau nevar!) un viena no tām - runāt ar sev līdzīgajiem. Atrast kādu, kas saprot, nenosoda, bet vēlas kopā rāpties ārā no tās bedres. Tāpēc šī grupa. Iespējams, tā vairāk iederētos sadaļā atbalsta grupas, nezinu, bet, pat ja neviena cita šeit neierakstīsies, lai šis kalpo kā mana personīgā dienasgrāmata. Šis ievads. Tālāk uzrakstīšu par sevi...

Papildināts 29.08.2023 19:33:

Par mani.

Man ir nedaudz virs 30. Pirms 5 gadiem alkohols manā dzīvē nespēlēja diži svarīgu lomu, pirmajā vietā bija sports, biju ar to nedaudz apmāta un... atkarīga? Biju savā ideālajā formā, trenējos 6x nedēļā, jo biju iegājusi zināmā azartā - cik tad skaistu ķermeni es spēju uzbūvēt. Iedzēru vien svētkos vai ballītēs.

Tad pieteicās ilgi gaidītais mazulis. Protams, nedzēru nemaz. Vairāk kā gadu baroju mazuli ar krūti, līdz ar to absolūtās skaidrības laiks bija visai ilgs. Kad bērnam bija jau vairāk kā gads, barošanas biežumu samazināju. Tad arī atsāku vakaros pie tv iemalkot pa prosecco glāzei. Tad divām. Piektdienās, sestdienās pa pudelei. Barošanu lēnām pārtraucu, pudele drīz kļuva par ikvakara tilpumu. Mazais nolikts gulēt, ieritinājos dīvānā blakus vīram un ar baudu sūcu savus burbuļus. Nolādētie burbuļi! Tā tas viss sākās.. Šķita- baudu dzīvi, baudu dekrēta maģiju un brīvību. Tad dekrēts beidzās. Atsākās darbs. Strādāju biroja darbu, bet, kā par nelaimi, bija covid laiks.. Tas nozīmē- darbiņš no mājām. Tas nozīmē- nekas jau traģisks nenotiks, ja arī darbadienas vakarā iedzeršu to vīnu, neviens tāpat nebūs jāsatiek. Izņemot vīru. Bet vīrs tajā brīdī vēl neko neteica, tāpēc - lai jau iet, esmu to pelnījusi.

Tā es pamazām, bet patiesībā visai strauji esmu kļuvusi par alkoholiķi. Skaidri to, ka ir problēma, apzinos pēdējo gadu. Esmu periodiski centusies vairs nelietot, bet ilgāk par nedēļu neizturu. Šobrīd neesmu dzērusi divas dienas, konkrētajā brīdī nekārojas, bet lasīju, ka alkoholiķiem kritisks ir skaitlis 3. 3 dienas, 3 nedēļas, 3 mēneši, 3 gadi. Tiesa, arī šovakar mans "tumšais pasažieris" ir licis padomāt par to, ka ledusskapī ir viens auksts aliņš no svētdienas basketbola skatīšanās.. Bet es turos.

Kāpēc es vēlos atmest. Jo pirmkārt- es beidzot spēju atzīt- jā, man ir problēma. Es dzeru 5 no 7 nedēļas dienām. Es izskatos slikti, esmu pieņēmusies svarā (faktiski tikai uz vīna rēķina, jo ēdu maz) par kādiem 20 kilogramiem. Mana seja ir katastrofālā stāvoklī, apsārtusi un pumpaina. Es izvairos tikties ar sen nesatiktiem cilvēkiem, jo man ir kauns par to, kā izskatos. Man ir kauns doties uz darbu nākamajā dienā, kad esmu dzērusi, jo šķiet, ka visi to redz- un gan jau tā arī ir! Man ir kauns no mana bērna, viņam tas nav jāredz. "Tēt, es gribu ābolu sulu, bet es gribu dzert no mammas glāzes". Mammas glāze ir vīna glāze.... Man ir kauns no sava vīra, kurš grib man palīdzēt, bet esmu pārāk spītīga un pārāk "gudra", lai viņam klausītu. Tāpēc šo gribu darīt klusībā, nevienam nezinot. Cīnīties pati ar sevi. Man šķiet, ka pirmais solis šajā ir atzīt, ka ir problēma. Otrais- saprast, kas ar mani fizioloģiski notiek. Un trešais- runāt. Tāpēc te es vēlos runāt.


Marquise

AlkoholikeAnna
Tu esi malacis un novelu veiksmi un izdosanos tava uzsaktaja cela!


Fake it till You make it!!!

protams, ka alkoholismu sejā redz

Noklausoties neskaitāmus podkāstus, esmu uzzinājusi, kādas ir efektīvākās metodes alkoholisma apārstēšanā (jo izārstēt jau nevar!) un viena no tām - runāt ar sev līdzīgajiem.

Par citu nemācēšu teikt, bet par to, ka alkoholisms nav izārstējams, varu teikt- mans paps savā jaunībā dzēra kā kamielis, viņš pabija visās iespējamajās alkoholisma ārstēšanas vietās, bet tad, kad man nomira mamma, un es paliku bez vecākiem tipa, mans paps mācēja iedzert tikai pa reizei, bet citā laikā kļuva man par papu un maniem bērniem par vectēvu. Un viņš nekur uz to brīfi vairs neārtējās. Tā ka mīts par to, ka alkoholisms nav ārstējams- man šai ziņā ir personīgais viedoklis.

Pēc manām domām, vajag īstu motivāciju. nevis sarunas cālī.


Marquise
Paldies. Es gribu censties un būt stiprāka par šo slimību.

Tas, ko šobrīd esmu sapratusi. Man nepieciešams aizpildīt laiku, lai nebūtu jādomā par dzeršanu. Jāveido pozitīvākas atkarības. Viena no tām ir sports, bet šobrīd to atsākt ir sarežģīti, jo nav, kas pieskata mazo - šobrīd mums ar vīru īsti nesakrīt darba laiki.. Tāpēc uz šo brīdi esmu nolēmusi pievērsties divām lietām, ko dzeršanas laikā esmu atstājusi novārtā. Pirmā ir rūpes par fizisko sevi. Gribu savest kārtībā savu ādu, tāpēc ieviesīšu pamatīgu sejas ādas kopšanas rutīnu. Gribu, lai mana āda atkal mirdz, nevis ir sarkana un kraupaina kā vecam bomzim. Otrs - dzīvesvietas labiekārtošana. Sākot jau ar tīrību. Apzināti skatos dažādus cleaning tiktokus, lai gūtu iedvesmu un mana māja spīdētu un laistītos. Nu, kā tām dāmām, kas nav alkoholiķes ))

Papildināts 29.08.2023 20:07:

Kastanja
Sarunas cālī var būt daļa no motivācijas, sevišķi pašā sākumā. Cik nav grupiņu "tievējam kopā"? Tas motivē. Ka tu savā cīņā neesi viens. Anonīmie alkoholiķi tieši tā arī radušies - diviem alkoholiķiem runājot par savu problēmu un tikai pēc pāris stundām pamanot - eu, bet mēs taču pat neesam iedzēruši!!

Stāstot par sevi, vairākkārt minēju arī vārdu Kauns. Kauns ir lielisks motivators, vai drīzāk bieds. Man bija kauns rakstīt savu pieteikumu. Man kauns, ka tas jāraksta. Un es ceru nepiedzīvot kaunu, pēc pāris dienām te atzīstoties, ka nenoturējos un iedzēru, jo bija smaga diena darbā vai, gluži pretēji, bija jānosvin kāda maza uzvara. Es vairs negribu būt cilvēks, kas visur atrod iemeslus iedzert.

Laba diskusija un ļoti aktuāla daudzām sievietēm. Kopš pavasara esmu pamanījusi, ka esmu sākusi dzert par daudz. Dzeru vismaz vienu reizi nedēļa, dažreiz divas. Pie tam sad tad par daudz (pudeli vīna pa vakaru - tad esmu jau pālī). Un tādos brīžos pamostos nakts vidū ar stipru vainas apziņu. Man ir problema, bet saprotu, ka nav vēl alkoholisms, bet pieradums. Kopš svētdienas rīta izlēmu, ka taisīšu profilaktiskus pretalkoholisma pasākums - noturēties vismaz mēnesi bez alkohola, bet vēlams vismaz 3.

Papildināts 29.08.2023 20:09:

Parasti ir tā, ka organisms prasa alkoholu reizi nedēļā. Kaut kur ceturtdienā vai piektdienā iedomājos par to vienu reizi brīvdienā kas gaida. Tāpēc arī uzskatu, ka problema ir, lai arī daudzi uzskata šādu alko lietošanu par "nekad īpašs"

Papildināts 29.08.2023 20:11:

Vēl par svaru runājot - tas ļoti motivē. Ēdu daudz maz pareizi, bet aptuveni 5-7 kg ir lieki. Saprotu, ka tas ir no alkohola, jo ēšanai īsti nav daudz kur piesieties!

Renate32
Iesaku Tev noklausīties youtube pieredzes stāstu "alkoholiķis par alkoholu". Tur tiek stāstīts tieši par šiem konkrētajiem laikiem, kad gribas iedzert. Šis nozīmē, ka smadzenēs jau ir notikušas ķīmiskas reakcijas, kas liek darboties bioloģiskajam pulkstenim un dzert noteiktos laikos.. Man tā, diemžēl, bija - pamostos ar paģirām, domāju, nekad vairs nedzeršu. Ap plkst 16 jūtu - o, nelabuma vairs nav, šodien tāda grūta diena bijusi, varētu vakarā uz terases iedzert kādu vīna glāzi. Un tā es nākamajā rītā mostos ar paģirām un solu sev - es vairs nekad nedzeršu...

AlkoholikeAnna
Par Minesotas programmu neesi domājusi? Izklausās ka Tev tas būtu piemēroti, jo Tu apzinies problēmu. Ja ir iespējams aizej pie narkologa, ir medikamenti kas var palīdzēt sākumā atturēties. Man šķiet ka ir nepieciešama palīdzība no malas, jo pati Tu netiec galā, tas jau ir izgājis ārpus Tavas kontroles spējas robežām.

Dindins
Es esmu domājusi par šo programmu, bet šobrīd būtu pagrūti to īstenot, jo, kā minēju, ārpus darbalaika sākas mans otrais darbiņš - būt mammai. Šīs, iespējams, ir tikai atrunas. Ja arī šis nepalīdzēs, es iešu pie narkologa. Medikamentus gan man negribētos lietot, jo apzinos, ka man ir tendence uz atkarībām. Ja kaut ko daru, tad tā no sirds - t.sk dzeru

Papildināts 29.08.2023 20:42:

Vēl viena mana atkarība pēdējo gadu ir veips. Pamēģināju vienā ballītē un viss, maisam gals vaļā. Bet visu pēc kārtas, sākumā jātiek galā ar alkoholu.


Piparlapa

https://m.youtube.com/watch?v=rmBj6ngdlLw

Bet vai ir atrasts īstais iemesls? Stress par darbu? Par bērnu? Skumjas, ka nevari iet uz treniņu 6 reizes nedēļā? Vilšanās sevī? Dzīve nav tāda, kā cerēts? Visa kā ir par daudz un vieglāk pieejamais prieciņš ir vīns?

Ja tas ir "laimīgā vakara" rituāls, varbūt der pamēģināt bezalkoholisko vīnu vai alu? Garša nav gluži īstā, bet tuvāk kā tēja. Bezalkoholiskais džins esot gandrīz precīza garša, bet maksā arī kā normāls īstais. Ja vajag to "es skatos savu vakara seriālu ar kokteili rokās" arī tas varētu būt risinājums.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18437245