Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Anonīmās alkoholiķes

AlkoholikeAnna

Zealand
Nu viņš negrib vienkārši nedzert, jo neuzskata, ka tik cik dzeram mēs nav nekas traģisks, parasti vēl pieminot piemēru kā kāds cits dzer vairāk.

Protams šis viss ir izrunāts vairākas reizes ,viņš vnk tajā nesaskata problēmu, nu jā,saka ,ka lietos retāk arī ,bet nedzert arī man blakus nesanāk.nu vienīgi protams otrā istabā. Hah. Nu viņš ari nav no tiem kas iet dzert ārpus mājas, reti ar draugiem.parasti tā ir vnk iedzeršana majas ,un nav tā ,ka piedzeras .

Vienīgais pluss,ka viņš dzer stipros dzērienus, rumu.es tādus nedzeru,man negaršo, līdz ar to uz to es nevaru norauties,ja mājās ir tikai tads dzeriens ,tad es to nedzertu.mana vājība ir vīns vai šampis .ja tāds ir atnests mājās,tad gan ir grūti atturēties

Papildināts 23.02.2024 19:03:

Jā,mēģināšu ar "es šodien nedzeru "


Hallhuber

Lasu šo tēmu, jo mans tēvs bija alkoholiķis un mani brīdināja, ka tas var būt iedzimts. Jaunībā ( no 18 gadiem) , garšoja un dzēru, jo gribējās būt piederīgai kompānijā. Tolaik gandrīz visi dzēra ( 80-90 gados ). Mans glābiņš , lai nepaliktu atkarīga no alkohola, bija problēmas ar kuņģi. It sevišķi tie visi vīni, šampanieši, liķieri... . Ieteikums lietot tikai 40 ptocentīgos arī nepatika kuņģim. Tā kā tās mokas otrā rītā nebija vērtas lietot alko.
Tagad iedzeru ļoti reti 1 glāzi Lambrusco ēdot itāļu restorānā. Bet neskatoties uz to , ka tas nav sausais vīns, kuņģim nepatīk. Tā nu kuņģis paglāba mani no alko atkarības.

Kā ir jums, kuras pa pudelei vīna var vakarā izdzert? Jums kuņģis nestreiko?


Vācijā . Baden- Württemberg / Bayern

Sveikas.

Arī mana kārta sevi iepazīstināt kā alkoholiķi saprotot, ka tā turpināt vairs nedrīkst un ir kaut kas jāmaina.

Esmu trīs bērnu māmiņa, bērna kopšana atvaļinājumā. Sanāca trīs dekrēti pēc kārtas, mājās esmu jau piecus gadus. Jau no pusaudža gadiem ļoti patika apmeklēt ballītes kā jau jebkuram jaunietim, ballēties līdz rītam, pārspīlēt ar alkoholu, paralēli lietot vēl kādas vielas. Tie laiki sen garām, bet neteikšu, ka esmu sevišķi izmainījusies, protams, tas pēdējais manā dzīvē vairs neeksistē, nekādas narkotiskās vielas nelietoju. Joprojām gribu norauties no ķēdes ik pa laikam. Aizbraukt ar draudzenēm uz Vecrīgu, izdejoties, izrunāties, atpūsties, it kā manis teiktajā jau nav nekas slikts, vienīgi lieliski būtu, ja es to prastu darīt ar mēru - neprotu. No tās Vecrīgas vai tusiņa pie draudzenes varu atnākt mājās no rīta, vēl pālī. Ne regulāri, bet vismaz reizi mēnesī vai divos. Protams, kad gaidīju un dzemdēju bērnus, sevi stingri turēju grožos, nesmēķēju, nedzēru, biju priekšzīmīga mamma, centos no sevis dot tikai to labāko. Šīs epizodes bija starp bērniem, kas vairs nebaroju. Kad vasarā beidzās krūts barošanas periods, atkal atsākās nevainīgā sidriņu dzeršana brīvdienu vakaros pie filmas, pēc laika jau tas bija šampanietis un vīns. Pāris glāzes, tad pudele un šobrīd man standarts ir 2 pudeles vīna. Ar vienu jau par maz, sūtu vīru pēc otras. Vīrs nedzer, bet uzskata, ka pati esmu pieaudzis cilvēks un atbildu par savu rīcību. Vīns tiek iedzerts arī nedēļas vidū, tātad, divas reizes nedēļā lietoju alkoholu, brīvdienās pielejos ar tām divām pudelēm tā, ka brīvdienās mokos un nosolos vairs nekādu vīnu.

Tātad, scenārijs tāds. Vakarā, kad mājās iet bardaks, troksnis, bērni neklausa, trako, es sevi enerģiski izlieku visu līdz pēdējam, ka roka vienkārši automātiski sniedzas pēc dzēriena, es nemāku sevi citādi atslābināt. Bērni nolikti gulēt, viena pudele, otrā pudele, tad ir nenormāli slikti,morālās un fiziskās paģiras.. Līdz nākošajai reizei. Izskata ziņā neesmu ne svarā pieņēmusies, ne arī kādas problēmas ar ādu, bet ticu, ka šādi drīz vien izplūdīšu, palikšu bez zobiem un nebūšu vairs nevienam vajadzīga.

Papildināts 24.02.2024 14:17:

Jāpiebilst, ka mans tēvs smagi dzēra un dzer vēl aizvien un baidos, ka man tā kāre pēc alkohola ir ģenētiski.

Nevar piespiest otru pusi atbalstīt sievas/vīra mērķus, vienalga, vai diēta, vai sports vai nedzeršana. Jā, mīloša otrā pusīte to var darīt, tas ir ļoti jauki, ja saskan šajā jautājumā. Bet kā pieaugušam cilvēkam jāmāk tikt galā arī pašam, bez apkārtējo atbalsta. Protams, grūtāk. Var darīt par spīti - es jums vēl parādīšu! Var darīt sevis dēļ. Var nedarīt vispār. Jāsaprot, vai vispār dzīvē vēl ir savi mērķi, savas vēlmes, savi resursi tos īstenot, vai arī viss pakārtojas otras puses mērķiem. Protams, ģimenei ir jābūt arī kopējiem mērķiem, audzināt bērnus, iekārtot dzīvesvietu, pieredzēt foršas lietas kopā. Bet katram pieaugušajam jābūt arī individuālajiem. Ja abiem tas sakrīt, piemēram, ēst veselīgi, lai normalizētu cukura un holesterīna līmeņus, tad vieglāk - abi priecīgi ēdīs savus salātus un vistas fileju, meklēs jaunas receptes un gatavos kopā. Ja tas ir mērķis tikai vienam, tad vajag lielu gara spēku, lai nenorītu kādu no tam otram ceptajām karbonādēm. Var protams teikt, lai otrs cep karbonādes pats un vēlams, lai arī ēd kaut kur citur un lai virtuve pēc tam nesmaržo. Otrs pats var atbalstīt pirmo un ēst karbonādi pusdienlaikā kafejnīcā, nevis mājas. Vai arī otrs var ņirgāties par pirmā izvēlēm un iesmiet par zaļbarību un salātlapām. Tad pirmajam jāzina savs kāpēc viņš ir izvēlējies salātus. Ar alkoholu, smēķēšanu ir tas pats. Ir jābūt pārliecībai un tad jau sanāks.


Labdien! Man ir jautājums tiem,kuri atmetuši. Kad pāriet agresijas,dusmu un aizkaitināmības,bezmiega lēkmes? Pie kura speciālista labāk ar šo bēdu vērsties? Psihiatrs? Narkologs? Šodien rit 16 skaidrības diena. Viss kaitina.

adatainis

SiltumTrase
pishiatrs. Bezmiegs nav nekas labs - ir jāizguļas, savādāk var ātri norauties. Jāstāsta visi simptomi - šobrīd ir labas zāles, lai minimizētu šīs izpausmes. Abstinenci jau izdzīvoji, tālāk ciest nav produktīvi. (ja ir bezmiegs, tad es stādos priekšā - kādas bija pirmās dienas).

Eju uz AA. Palīdz.

adatainis
Paldies! Ļoti novērtēju

Papildināts 27.02.2024 12:26:

Interesanti or tas,ka sākumā gulēju kā sista. Modos enerģijas pilna. Kaut kāda neadekvāta eiforijas sajūta bija. Pēdējo nedēļu varu gulēt līdz 3:00 bez cerībām iemigt.

Papildināts 27.02.2024 12:32:

Hallhuber
Man arī ir problēmas ar kuņģi. Bet tas mani nav atturējis. Esmu atradusi alko no kuriem nesāp un nav jāvemj.

MieraVejos

Lasu un iedvesmojos no Jums. Nē, es neesmu alkoholiķis , BET ir lietas ko savā dzīves rutīnā vēlos izmainīt, un tas nav viegli - Dažus paradumus izmainīt (nejaukus, kas traucē dzīvot - atlikt visu uz pēdējo brīdi piemēram), vajadzētu sākt vairāk sportoto ( ar nelielu regulāru ik rīta kompleksu jau esmu sākusi pāris mēnešus nodarbotis) utt.

Brīžam liekas - nu ko es cepos?

BET palasot kā JŪS cīnāties ar reālu atkarību, tad ... nu tad tas liek sapurinātis.

P.s.

- skatījoe pa TLC "mans svars 300 kg". Arī normāli liekas - kāda problēma mazāk rīt, bet, ja cilvēks nevar apēst tortes gabaliņu un justies apmierināts, viņam jāapēd visa torte? br... tad jau - zinu, ka skanēs smieklīgi, BET alkoholisms ir mazāka problēma, kā atkarība no ēdiens Var dzīvo vispār nedzerot alkoholu, bet dzīvot bez ēšanas nevar. Tas tāpat kā alkoholiķim katru dienu normēti - 150 gr. un ne vairak... un kā nenorauties? Bet tiek cilvēki galā, kaut tur ir vislielākais recedīva % .

Papildināts 27.02.2024 15:22:

Pēdējais bija kā iedrošinājums -ir arī sliktākas atkarības

Pēdējās izmaiņas: MieraVejos, 27.02.2024 15:50.

Interesants raksts. Saskatīju šim saknes no savas bērnības, ar kurām cīnos, bet kuras nesasaistīju ar alkoholismu. (null) https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/21.02.2024-psihiatre-un-narkologs-alkohola-atkariba-ir-attiecibu-slimiba.a542783/?utm_term=Autofeed&utm_campaign=news&utm_medium=Ebox&utm_source=Facebook&fbclid=IwAR0ZKfFYXG1DByiRzLXKx0PFGW49sCcX7QqwG8_bDb2UC0w3IYXM6DsGBpE_aem_AakFktqAXJ3UsyZVk0LHFEslK65nGdWR8GE-6aAtL97SeBOXMHOF-1TXd50g6wcsbG4#Echobox=1708495807

Papildināts 27.02.2024 22:24:

Atvainojos, no telefona links sakropļojās.

Papildināts 27.02.2024 22:25:

Kāda dalībniece nesen prasīja par slēgto grupu - nē, tāda netika izveidota, nebija atsaucības.

Papildināts 27.02.2024 22:35:

SiltumTrase
Man nebija problēmu ar šo visu, bet iespējams tāpēc, ka es centos sevi pa dienu pamatīgi nodzīt - gāju garās pastaigās (vismaz 2h), braucu sēņot. Vakarā nekam citam kā iekrišanai gultā spēkā nebija. Turpināt nelietot mani motivēja šī diskusija, bez tās nez vai kas būtu sanācis, AA sapulces, podkāsti par atkarību tēmu un savu sajūtu analizēšana - kāpēc jūtos tā kā jūtos. Personīgi man bija svarīgi saprast, kas rada to kašķīgumu un strādāt ar to vai brīdī, kad nāca virsū dusmas uz visiem - doties pastaigā.

Papildināts 27.02.2024 22:44:

Brīvdienās biju vienā pasākumā, kurš man krietni vieglāk būtu paciešams, iedzerot. Nedzēru. Un neviens pat nepajautaja, kas man kaiš, kāpēc es nedzeru. Tas ļoti iepriecināja, sabiedrība kļūst pieņemošāka arī šajā jautājumā.

Bet vispār man gribas pateikt skaļi, ka es ļoti lepojos ar to, ka man pagaidām tas izdodas - 6 mēneši skaidrā. Es tiešām biju zaudējusi cerību, ka man tas izdosies. Bet dzīve ar šo iet tikai augšup. Esmu saņēmusi jaunu, daudz labāk atalgota darba piedāvājumu, man ir skaidra galva, es atkal jūtos labi savā ķermenī un vispār ir baigi labi būt skaidrā. Ja kāda šo lasa ar ikvakara vīna glāzi (pudeli), bet vēl nevar saņemties, tad gribu teikt vienu - pamēģiniet, varbūt nebūs viegli, bet nevaru iedomāties nevienu iemeslu, lai to nožēlotu.


AlkoholikeAnna
Es arī ar Tevi lepojos un esmu ļoti pateicīga par šīs diskusijas izveidi! Tas arī man bija bomis pa galvu - Vecenīt ,Tev ir problēmas ar alko!

Papildināts 28.02.2024 10:39:

Nakti izgulēju ar kventiapīnu. Dabūju no ģimenes dakteres uz vecas diagnozes pamata. Pamodos tikai 1x un uzreiz arī spēju iemigt. Pagaidām veicās labi. Rakstiet, atbalstiet,stāstiet pieredzes. Tas ir nenormāli labs darbs!

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18437245