Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Anonīmās alkoholiķes

AlkoholikeAnna

befree
Kā Tev veicas?

Papildināts 06.11.2023 14:10:

Man atkal bezalkohola brīvdienas, sestdien mazliet vilkme bija, bet aizgāju laicīgi gulēt un miers mājās. Atgādināju sev - šodien es nedzeršu.

Šorīt braucu uz darbu, fonā radio reklamēja kaut kādus alkometrus. "Ja tev maisiņā skan, tev vajadzēs arī alkoscan". Tāda diezgan pretīga sajūta pārņēma, kaut kā automātiski atcerējos visus tos nākamos rītus un sajūtas tajos. Brr. Šobrīd kaut kā uz alkoholu skatos kā uz indi, kas tāds arī ir. Tik ļoti vēlos vairs nenokļūt tajā purvā!


Sveikas! Šai tēmai sekoju jau no pirmssākumiem un ir liels prieks par autori, kura veiksmīgi uzsākusi skaidrības ceļu. Mani īkšķi un labās domas ar AlkoholikeAnna un pārējām meitenēm, kas nelieto vai cenšas nelietot.

Tā kā te nedaudz mierīgāk palicis, atļaušos atstāt savas ikdienas piezīmes un pārdomas. Pēdējos gados ļoti saasinājusies mana alkohola lietošana, lielākā pauze bija grūtniecībā un krūtsbarošanas laikā (Cik toreiz bija viegli! Es biju pārsteigta, ka man nebija ne vilkme, ne vēlme, pilnīga vienaldzība pret alkoholu. Kāpēc hormoniem vai kas par to atbild, nācās atgriezties vecajās sliedēs...?). Pēc tam lietošanu atsāku un vēl trakāk kā iepriekš. Jā, un mazs bērns nav šķērslis. Es reizēm domāju, vai man mātes instinkts nav līdz galam iedalīts vai vienkārši esmu vājš bezrakstura cilvēks, ka pat bērns un atbildība par viņu neattur. Detaļas saviem zemākajiem brīžiem nerakstīšu, jo pirmkārt, kaut vai šeit anonīmi - kauns to izlikt drukātā veidā. Otrkārt, te lasa ļoti daudzi ziņkārīgie, kuriem pašiem alkohola problēmu (it kā) nav, bet vēlas izprast, pašausmināties vai apšaubīt un preperēt. Bet ir bijis traki. Es esmu pateicīga augstākajiem spēkiem, ka nav noticis nekas slikts, jo man visu laiku ir tāda baile iekšā, ka kādu dienu tas var beigties traģiski. Bet redz, pat tas mani nav atturējis... Vīrs man ļoti foršs un iecietīgs, vēlas runāt ar mani par cēloņiem, palīdzēt, bet viņam arī pacietība un tolerance sāk iet uz beigām. Viņš lielākoties strādā no mājām. Parasti sāku dzert dienās, kad viņš ir izbraukumos (lai gan pēdējā laikā pamanījos arī iedzer, kad viņš mājās). Pēcpusdienā pudeli vīna, ar domu, ka līdz pašam vakaram jau izies. Tolerance pret alkoholu man ir laba, pudele vīna no kājām nenogāzīs, viegli apreibšu. Problēma ir tajā, ka rodas sajūta, ka neesmu jau nemaz vēl baigi iedzērusi, varu nedaudz vēl. Ja es apstātos pēc tās pudeles, tad šeit nerakstītu. Bet aiziet vēl un vēl, līdz es neatcors vakara beigas...

Tad nu šodien ir pirmā diena no trīs, kad vīrs ir prom. Būs atpakaļ tikai ceturtdienas pašā vakarā/naktī. Vakar vakariņu ēdiens bija tāds, kur pilnīgi prasījās klāt sarkanvīns un vīrs piedāvāja atvērt pudeli. Parasti mēs darba dienās nelietojam alkoholu (izņemot manas dzeršanas). Man liekas, ka viens bija ēdiens un otrs, ka viņš varbūt piedāvāja ar tādu domu, ka, ja vakarā iedzersim kopā, tad nākamās dienas es varēšu iztikt bez. Tās manas domas, jo alkohola tēma mums pēdējā laikā ir tabu. Manis dēļ. Pat iedzerot glāzi vīna kopā vakarā vairs nav tas, kas bija kādreiz, jo ar savu vienatnes dzeršanu esmu sabojājusi visu... Vārdu sakot, es pateicu, ka nē, es esmu nolēmusi līdz novembra beigām vairs nedzert. Sober novembris, kā citiem janvāris. Viņš izskatījās pārsteigts, bet saprotošs un atvieglots un vispār vairs neko nejautāja, bet atnesa mums ledus tēju. No vienas puses man bija ļooooti liels kārdinājums piekrist vīnam un sākt skaidrību no šodienas. No otras puses likās svarīgi vīram dot kaut nelielu drošības sajūtu par nākamajām trīs dienām, ka es nepiedzeršos, kamēr viņš būs prom (viņš grib man uzticēties, bet diemžēl esmu jau iepriekš šo uzticību pievīlusi).

Novembris ir tāds mans mazais mērķis. Tagad apņemties NEKAD vairs nedzert es nevaru, man tas liekas nereāli, ja godīgi, ka es vispār to spētu. Nedzer tikai šodien man liekas par īsu, tāpēc uzliku sev galvā novembri. Tas nenozīmē, ka 1.decembrī vēršu šampi vaļā. Cerams, ka turpināšu, novembris tāds pirmais solis. Ceru, ka tas nav šķērslis, lai šeit turpinātu rakstīt.

domii_e
Prieks, ka ierakstījies! Ļoti daudz līdzību saskatu tevis rakstītajā ar savu pieredzi. Novēlu Tev spēku un izturību. Varbūt Tev nemaz tos nevajadzēs, bet novēlu tāpat

Šodien svinu 71 dienu skaidrā. Sīkums, bet cik neprātīgi mana dzīve mainījusies šajā īsajā laika posmā! Tikai uz augšu visās dzīves jomās. Tagad šķiet- nu kur es biju ātrāk...

AlkoholikeAnna
Es arī daudz saskatīju ar Tevi, bet man liekas, ka man viss vēl trakāk bija aizgājis. Diemžēl tā nav mērīšanās...

Šodien izvācu savas paslēptās tukšās pudeles. Tās bija krājušā nedēļām ilgi un es tiešām ceru, ka esmu atradusi visas. Ka nebūs slikts pārsteigums kādā dienā pārkrāmējot mantas.... Kopā bija nedaudz zem 20. Vīna pudeles, alus (beļģu, kas 6-8 grādi), liķieri. Visu izvācu un aizvedu uz miskasti.


adatainis

Visi stāsti sava ziņā ir līdzīgi, bet katrs cilvēks ir atšķirīgs, tāpēc AA ir noteikums, ka padomus nedod. Neizsaka vērtējumu. Tas, kas ir palīdzējis man, otram var būt iemesls norauties. Kādam vajag sēdēt klusiņām mājās, kādam - visu izstāstīt AA.

Vislabākais ir stāstīt par sevi un katra pati sev paņem to, kas konkrētajā brīdī ir noderīgs.

Jo paredzamāka ir mana ikdiena, jo mazāka trauksme. Vienīgais - es nevaru daudz slinkot. Man vajag būt aizņemtai. Vislabāk - nogurušai.

AlkoholikeAnna
Paldies, ka apjautājies. Nav viegli.

Iegāju YouTube, neko nemeklēju, bet izlēca video. Apskatīju. Man kā ar aukstu ūdeni aplēja. Visas viņas emocijas, sāpes šķiet tik tuvas, zināmas. Iesaku: https://youtu.be/hRYqLCvZ-Nk?si=df5XWIJrdgLJ0KUb

Būšu izturējusi 3 dienas vienatnē ar apslimušu mazo, kurš pat diendusas guļ uz manis, bez ne viena atelpas brīža. Jāsaka, ka par vīna glāzi, kas paceltu noskaņojumu, iedomājos bieži. Vakar pārkārtoju mūsu mini bāru. Dzīvojamā istabā ir skapis, kuram apakšējā daļa ir ar slēgta tipa durvīm, bet augšējā ar stiklojumu, kur vairākos plauktos stāv glāzes un vienā plauktā dzērieni, kas nav vīns (visādi viskiji, rumi, liķieri utt.). Saliku visus apakšā, durvis ciet, lai neredzētu ikdienā.

domii_e
man prieks lasīt, ka Tev izdodas. Protams, var gribēties, bet sajūta bez ir laba un gandarījums taču arī ir?

Man brīvdienās būs ciemiņi. Nezinu, vai viņi dzers vai nē, parasti ir dzēruši. Bet lai jau dzer. Man mājās šobrīd ir diezgan liels kvantums bezalkoholiskā vīna. Dzeršu to, ja viņi dzers parasto vīnu. Pat neafišēšu, ka dzeru ko bezalkoholisku, lai nepievērstu sev lieku uzmanību. Paskatīsimies, kā būs un kā jutīšos, jo šī būs, šķiet, pirmā tāda pasēdēšana pie mums pa ilgiem laikiem, kad uzņemu viesus un pati nedzeru ne piles.

AlkoholikeAnna

Paldies par šo grupu. Esmu arī procesā, bet pagaidām ir sanācis lietošanu tikai samazināt, bet ne izbeigt. Ņemot vērā, ka dzeršana notiek tādā binge formā, pēc tās ir ļoti slikti un vairāk tas sliktums nekā apņemšanās ļauj tad atturēties turpmākās 3-4 dienas.
Domāju par AA online. Saki, kā tas notiek? Vai jāslēdz kamera, jāraksta vārds? Man nav nekādu ilūziju par konfidencialitāti, esmu daudz dzirdējusi ārstus un psihologus apklačojam savus klientus, saucot tos vārdā. Man būtu svarīgi būt maksimāli neredzamai, savas nodarbošanās dēļ nedrīkstu kompromitēties ar dzeršanas problēmu.


adatainis

Smarzkocins
es iesākumos klausījos bez bildes un vārdu jau var rakstīt jebkadu.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18437245