Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Anonīmās alkoholiķes

AlkoholikeAnna

AlkoholikeAnna
Kā pagāja nedēļas nogale un ciemiņu uzņemšana? Man šonedēļ beigās jādodas ciemos, dzimšanas dienas svinības, būs alkohols. Būs interesanti redzēt viņu reakciju, kad izvēlēšos bezalkoholisko alu un pēc tam ūdeni....

Pagaidām sajūtas divējādas. Prieks, ka izdodas noturēties, bet tai pašā laikā nekāda baigā pacēluma nav. Emocijas katru dienu lēkā, kā iepriekš. No rītiem joprojām nedaudz aizpampusi seja raugās pretī spogulī, bet tas droši vien arī vecums, gēni un ēdiena, ūdens ietekme pirms miega. Šonedēļ esmu sarunājusi ar vīru bērna pieskatīšanu un izbrīvējusi laiku diviem treniņiem sporta klubā. Kādreiz, kad regulāri sportoju, bija daudz enerģijas, dzinulis, patika tās sajūtas. Tagad ļengans ķermenis, apātija, kas mijas ar uzvilktu garastāvokli, pozitīvu enerģiju viegli sasniegt ar glāzi vīna... Būtu labi jau trīs reizes nedēļā, bet kaut vai tās pašas divas regulāri dotu daudz. Pagājušo reizi sanāca tā divas nedēļas aiziet un tad vīram bija izbraukumi, darbi un es atkal iestrēgu mājās.


domii_e
Paldies, ciemošanās pagāja labi. Patiesībā tādas bija veselas divas- piektdien spontāni atbrauca draudzene. Tā, kurai telefoniski jau biju stāstījusi par to, ka esmu alkoholiķe. Nebijām tikušās kopš vasaras, viņa bija šokā par to, kā vizuāli esmu mainījusies un šokā arī par to, ka apmeklēju AA online sapulces, jo jau atkal uzsvēra, ka no malas nekad nepateiktu, ka man bija problēmas. Bet viņas bērna tēvam, no kura viņa jau kādu laiku šķīrusies, ir problēmas. Es viņai stāstīju visu to, kas bija mana ikdiena agrāk un tad viņa savilka paralēles, ka jā, viņam ir tāpat.

Arī nākamajā vakarā gāja labi, izrādās, draugi, kas bija atbraukuši, arī jau 2 mēnešus nelieto, tad nu visi nelietojām kopā. Man gan jāatzīst, ka vakars bija daudz mierīgāks (gribas gan teikt- kūtrāks) , kādi tie kopā bijuši līdz šim.. Sarunas raisījās, bet vairs ne tik aizraujošas un dzirkstošas kā agrāk, arī mājup viņi devās pieklājīgā laikā, nevis 2 naktī, kā tas būtu bijis pirms tam.

Arī ar šiem otrā vakara ciemiņiem pacēlām alkoholisma tēmu. Šoreiz gan nerunāju par sevi, bet runājām vispārināti. Un nonācām pie viena secinājuma - problēmas ir daudziem. Ja cilvēks ir atkarīgs no cigaretēm- ok, fine, viņš ir smēķētājs, bet tam nav tik negatīva pieskaņa. Turpretim, vārds ALKOHOLIĶIS sabiedrībā ir kā zīmogs. Alkoholiķis = centrāltirgus bomzis bez zobiem, bez mājām, ar vienvirziena biļeti uz kapiem. Bet nē, viņi (mēs) ir visur, kur skaties, tikai galējās stadijas ir dzīves rentstelē, bet katrs no mums var tur nonākt, ja laikus nav šīs apziņas, ka jā, man ir problēmas. Tas, ar ko saskaros šobrīd un kā līdz atzīšanai nonācu , liek domāt, ka sabiedrībā ir jānormalizē diagnozes atzīšana nevis kā kaut kas šausmīgi apkaunojošs, bet kā diezgan bieži sastopama 21.g.s slimība.

Papildināts 13.11.2023 14:54:

domii_e
mēģini sevi nodarbināt ar kaut ko, kas sniedz gandarījumu, lai nav tik daudz jādomā par alkoholu. Man palīdzēja pastaigas un ļoti, ļoti palīdzēja mājas tīrīšana un atbardakošanās jeb decluttering. Palasi par šo, paskaties tiktokus, varbūt arī noķersi iedvesmu. Tas tiešām prasa daudz laika, bet sniedz arī daudz gandarījuma, jo uzreiz redzi rezultātu - organizētāku māju.

Sveikas! Laikam laiks arī man jums pievienoties. Lai gan saprotu, ka tas man nepalīdzēs. "Delo utopajushih-delo samih utopajushih".... Mani "uzsēdināja" brīvdienu kokčikiem viens no maniem bijušajiem...Jo iedzerot es kļuvu seksuāli aktīva, atraisīta,utt...Um viņam tas baigi patika. Un iepatikās man. Kā vīriešiem viagra, man tas bija alkohols. Gāja gadi....Man jau sen ir cits vīrietis, kurš praktiski nedzer. Bet es turpinu. Ja agrāk tās bija tikai brīvdienas....Tagad gandrīz katru dienu.Nē, tā nav pudele. 100-150 gr. Bet stiprais.Man ļoti nepatīk tā sajūta, ka esi "apreibis" un vairs neko nefiltrē.Es nepiedzeros. Nē, nē, fuiii, nemaz nerunājot par paģirām. Nedod Dievs. Labāk nomirti, nekā ar toām mocīties.Un katru dienu saku, sev, nē, viss pietiek, šodien vairs nē. Laikam "inteliģentais" dzērājs, kā kādrezi teica. Un atbraucot mājās no darba, rokas pilnīgi automātiski sniedzas pēc pudeles, lai sajauktu vienu kokteili. Es ļoooti gribu nedzert, bet nespēju. Un man ir kauns par sevi. Visādi citādi stipra sieviete, bet te....netieku galā ar šo ligu.Kaut 50 g, bet prasās...Es līdz gadiem 40 vispār nelietoju alkoholu, neesmu nekad arī smēķējusi. Bet tagad domāju, laikam tomēr arī gēni. Mans tēvs bija alkoholiķis.

Neesmu alkoholiķe, mana atkarība kas bojājaa dzīvi pēc dvīņu māsas nāves bija soctīkli. Arī šis. Pazudu uz dienu sākumā/tad divām/kad atlaida no darba, biju nosēdējusi nonstopā 4. Nemanot! Tas gāja kopā ar vīniņu, ar aliņu, ar groku ziemā. Kokčiks tāds un šitàds.

Tagad esmu mainījusi darbu no papiru kantoru datoru vides uz dzīvu augu un ci ēku vidi. Man patīk. Nets man telefonā un ar whitelisted saitiem lietišķām lietām. Mājās smarttv jūtūbs. Ja esmu ciemos pie viena konkrēta cilvèka, kas manu stāstu zin no a līdz z un vajag ko noskaidrot no publikas, ieeju no tā cilvēka devaisa kādā soctīklā. Mājās soctīkli bloķēti. Man ir sava ierakstu un laika norma, ko nepārkāpju jau 5 gadus. Ja esmu dzērusi kaut malciņu, tīklā neeju, arī jau 5 gadus. Tagad it kā tīkli nevelk, bet domāju par sevi kā par skaidrā esošu alkoholiķi, jo tā nespèja sevi kontrolēt ir šausminoša sajūta. Kā kritiens bez beigām. Un tagad arī grādīgo iedzeru reti un maz, jaungadā, plus reizēm groku no balzāma, kad nosalusi ļoti.


Līdzatkarība. Ko darīt? Palikt blakus vai skriet prom, ko kājas nes? Zelta cilvēks, kad nelieto alko, bet reizi divās nedēļās , trijās ir tāds norāviens, ka man nākas klausīties šausmīgi riebīgas lietas.

Ja es spētu kkā palīdzēt. Vai likt saprast, ka tas viss ne pie kā laba nenovedīs.. bet pagaidām nav īsti izdevies.

Norma Džīna

Maijinja05
Bet viņš lieto un liek tev ciest. Neuzņemies atbildību par viņu un viņa izdarīto dzērumā. Necenties mazināt ļaunuma sekas, bet ļauj tām notikt,lai viņš redz tās vaigā. Vispār- neatkarīgi no viņa, apmeklē palīdzības grupas līdzatkarīgām personām.

Labrīt!

Kā jums iet, manas dārgās cīņu biedrenes?

Man.. Gribēju rakstīt "turos", bet šo vārdu apzināti cenšos nelietot. 88 dienas. Neticu, neticu, neticu. Un atkal saku paldies pati sev par to, ka izveidoju šo grupu, jo bez tās grūtie brīži būtu bijuši daudz grūtāki. Droši vien - neizturami. Bet nu man ir 88 skaidrības dienas.

Es nevaru teikt, ka nav bijuši kārdinājuma momenti. Protams, ir. Pēdējais tāds bija vakar. Alkoholisms nepārtraukti manipulē ar manu sapratu, ik pa laikam liekot prātā iezagties domai "re, cik labi sanāk, varbūt ka varu to vienu glāzīti tomēr iedzert.". Vakar bija tieši šāds moments. Vīrs atbrauca pēc darba mājās, sev līdzi atvedot sarkanvīna pudeli. Grūta nedēļa šim bijusi, griboties nedaudz atslābināties ar vīna glāzi un netflix. Paņēmu to glāzi, paostīju indi un noliku nost. Jā, man būtu gribējies iedzert. Bet manā sistēmā nav tāda uzstādījuma - viena glāze. Es būtu izlakusi visu to pudeli, un tad izmisīgi meklētu, kur dabūt vēl, lai noķertu savu kondīciju.

Vakar aizgāju gulēt, viņš nosēdēja pie netflix līdz pusnaktij. No rīta skatos uz to vīna pudeli. Un viņš ir izdzēris divas glāzes. Divas glāzes. Kā, nu kā viens cilvēks to var dabūt gatavu? Apziņa, ka es to nevaru, ir tā, kas attur un atturēs mani dzert. Es dzeru, lai piedzertos.

Nu tā kaut kā. Ceru, ka jums visām iet labi un esat stiprākas par savu slimību

Papildināts 25.11.2023 10:24:

Maijinja05
Vari necensties palīdzēt, tas nestrādā. Cilvēkam jāsaprot pašam. Arī ieteiktu kaut kādas līdzatkarīgo grupas. Šķiet, ka tādas ir pat online.

Papildināts 25.11.2023 10:29:

Maijinja05
https://alanon.org.lv/grupu-saraksts/

bumburums

Maijinja05
Ja es spētu kkā palīdzēt

" - Ir svarīgi, lai viņš saskaras ar savas lietošanas sekām[..] Dzēra viņš pats, un aizrijās viņš pats.

Smagi.

– Piekrītu. Tas ir vissmagākais. Bet kā vēl lai es palīdzu šim cilvēkam, ja viņš neredz realitāti un patiesību? Nostiepjoties priekšnamā, viņš jau gatavojās, ka viņam nebūs nekas jādara. Viņš zināja – kāds pieslēgsies un izdarīs. Jautājums – kāpēc tu to dari? Tā tiešām ir tava profesija? Ja tas ir vīrs, tad runa bija, ka kopā priekos un bēdās, bet līdzvērtīgi – pusi uz pusi abiem. Šī nav puse.

Līdzatkarīgajam ir jāatkāpjas savā atbildībā. Kad tas notiek, atkarīgais pēkšņi ierauga, kaut kas mainās viņa pasaulē – viņš nejūtas labi, un šī sajūta liek viņam pieslēgt savu veselīgo daļu, sākt lūkoties – kas notiek?!

[..]"

Papildināts 25.11.2023 19:29:

Avots


Change your mind and the rest will follow!

Paldiea, ka izteicāt savus viedokļus šajā jautājumā.


adatainis

Maijinja05
kamēr ar mani cackājās, man bija ļoti komfortabli dzert.

Ir iespējams dzīvot blakus alkoholiķim. Ieplāno vienmēr nebūt mājās tās dienas reizi divās nedēļās. Nepalīdzēt uz paģirām utt. Kontaktē tikai ar cilvēku skaidrā, it kā tie būtu divi dažādi cilvēki.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18437245