Sveikas!
Sākšu ar to, ka uz slimnīcu neskrienu nekad. Daudzi ved bērnus pie katras pumpas un augstākas temperatūras. Es, līdz šim, tpu, tpu, tpu, tandēmā ar mūsu superīgo ģimenes ārsti, 3 bērnu kaites esmu ārstējusi mājās. BET, lūzums ir lūzums. Saucu ātros, braucu uz slimnīcu. Visa epopeja aizņem 3h, roka ieģipsēta, dodamies mājās. Otrā rītā bērnam caureja kā ūdens, vēl pēc dienas es pamostos ar tādu vēdera vīrusu, ka likās pēdējā stundiņa klāt. 3 dienas neesmu cilvēks.
Jautājums, vai tiešām bērnu slimnīcas uzņemšana noteikti nāk komplektā ar kādu no roteniekiem? Jau gadus padsmit, no radiem un draugiem dzirdēts, aizbrauc ar vienu kaiti, bet nodaļā bērns pie sistēmām pusdzīvs mokās ar slimnīcā saķertu vēdera vīrusu! Vai tiešām vemjošajiem jāmīcās vienā rindā ar visiem pārējiem?!
Par to, ka administratores klusām sačukstējās, ka viena sajaukusi un ierakstījusi mūs kā pašatnākušus, ar sasitumu, ne lūzumu, atvestu ar ātro palīdzību, es te nemaz necilāšu...ko nozīmē " sajaukusi" sapratu pētot to bukletiņu, kur bērnam bija atzīmēts tas vieglākais aplītis, nevis tas, kur ar lūzumiem. Rezultātā, cits gaidīšanas laiks. Visi mums tik iet pa priekšu, bet mēs sēžam...četrgadnieks ar lauztu roku. Labi ,vismaz, ka paracetamolu mājās biju iedevusi...